Foto: Sintija Zandersone/LETA

Latvija dāsni dalījusi “zelta vīzas”: visvairāk Krievijas un Ķīnas pilsoņiem 1

Pēc “Transparency International” ziņām, Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas piešķirtas 12 097 Krievijas pilsoņiem, tas ir krietni vairāk nekā citās ES valstīs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Starptautiskā organizācija “Transparency International” savā ziņojumā norādījusi uz korupcijas un drošības riskiem, kurus rada termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirgošana apmaiņā pret investīcijām. Kopā ar Spāniju, Ungāriju un Apvienoto Karalisti tieši Latvija ir izsniegusi lielāko daļu tā dēvēto “zelta vīzu”. Tādas ir iespējams iegūt 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet četrās (Kiprā, Maltā, Bulgārijā un Austrijā) – par ieguldījumiem ekonomikā iegūt pilsonību.

“Transparency International” ziņo, ka pēdējo desmit gadu laikā ES šādā veidā tikusi gandrīz pie 100 000 jauniem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet pilsonību ieguvuši apmēram 6000 cilvēku. Latvija bijusi dāsnākā tieši pret Krievijas pilsoņiem, pēc “Transparency International” datiem, TUA piešķirtas 12 097 Krievijas pilsoņiem, un ar to Latvija krietni pārspēj citas ES valstis (seko Spānija – 4715, Apvienotā Karaliste – 815, Grieķija – 429).

CITI ŠOBRĪD LASA

Starptautiskā organizācija uzsver, ka tikai Malta un Austrija ir vienīgās ES valstis, kas atklāti publicē sarakstus ar jaunajiem pilsoņiem vai uzturēšanās atļauju īpašniekiem. Kā uzskata “Transparency International”, ES dalībvalstīm jāveic plašāka TUA pieteicēju izpēte, nodrošinot, ka pieteicējs var uzrādīt līdzekļus no likumīgiem naudas avotiem.

Dalībvalstis tiek aicinātas rūpīgāk izsvērt pieteicēju pagātni, kā arī pārskatīt padziļināto pārbaužu kritērijus.

Savukārt ES tiek aicināta noteikt vienotus kritērijus, kādi nepieciešami padziļinātajai kandidātu izpētei, jo pašlaik tie dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi.

Vai norādes ir gatava ņemt vērā Latvija? TUA programmu Latvijā ieviesa 2010. gadā. Tās idejas autors un kvēlākais aizstāvis bija politiķis Ainārs Šle­sers. Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (“Vienotība”) sarunā ar “LA” norāda, ka pēdējos gados esot piešķirta papildu nauda Drošības policijai, lai tā no jauna izvērtētu šaubīgus TUA saņēmējus. Vairākiem šādiem cilvēkiem pēc atkārtotām pārbaudēm TUA ir anulēta. Deputāts piekrīt, ka nepieciešama diskusija, kādai jābūt TUA programmas nākotnei.

Pieteikumu skaits Latvijā pēdējos gados samazinājies, un tas noticis pēc nepieciešamo ieguldījumu summas palielināšanas – 250 000 eiro nekustamajā īpašumā. Datus par TUA piesaistītajām investīcijām apkopo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Kopš programma pastāv, Latvijas ekonomikai esot piesaistīti 1,409 miljardi eiro, no kuriem 1,158 miljardi veidojuši ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

Vislielākais TUA kopējo ieguldījumu apjoms bija vērojams 2014. gadā – tad ieguldīti 447 miljoni eiro.

Vēlāk ieguldījumu apjoms sācis kristies.

“Jaunajai valdībai vajag izvērtēt programmu, paskatīties ciparus. Vai nepieciešamas korekcijas. Rūpīgi jāizvērtē, vai tā nepieciešama nākotnē, tomēr tā nav prioritāte, jo tās programma ir samazināta līdz minimumam,” teica A. Latkovskis. Viņaprāt, programma nav viennozīmīgi vērtējama – ekonomiskās krīzes gados tā sniegusi iespējas cilvēkiem Latvijā tikt vaļā no īpašumiem, kas viņiem bija kļuvuši par nastu. Latkovskis arī bilst, ka programmu izmanto Krievijas opozicionāri kā iespēju pasargāt sevi un savus līdzekļus no pašreizējās varas.

Reklāma
Reklāma

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis savukārt norāda uz to, ka TUA programma piedāvā iespēju legalizēties cilvēkiem ar apšaubāmiem ienākumiem un reputāciju. “Maltā, kur iespējams par ieguldījumiem iegūt šīs valsts pilsonību, šo iespēju izmantojuši daži ES sankciju režīmam pakļauti cilvēki no Krievijas, lai apietu tās,” saka M. Cepurītis. TUA rada ģeopolitiskos riskus, piemēram, Latvijā programmu Krievija var izmantot, lai iesūtītu valstī savu drošības iestāžu aģentus. TUA izsniegšanas lietderību esot vērts pārskatīt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.