Latvijas pilsonība tiek dāļāta pa labi un pa kreisi? Mūrniece mēģina pamatot izvēles 4
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija decembra pirmajā pusē bija sagatavojusi lēmuma projektu, kas paredz par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Latvijas pilsonību dokumentālistam Vitālijam Manskim.Manskis pats norāda, ka šeit dzīvo jau 11 gadus, ar sievu turpina mācīties latviešu valodu, abi jau nokārtojuši A-2 līmeņa eksāmenu.
Par šo faktu TV24 raidījums “Ziņu TOP” aicināja izteikties Ināru Mūrnieci, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju (NA) un Saeimas priekšsēdētāju (2014-2022). Viņa uzskaitīja visas Manska kvalitātes – ka viņš ir pasaulē zināms režisors, ka viņš ir veidojis savas dokumentālās filmas ārkārtīgi kritiskas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kremļa režīmu, un arī par to ir diezgan cietis.
Mūrniece ēterā citē viņa autobiogrāfiju: “Viņš vairākas reizes starptautiskos pasākumos vai festivālos tika apliets ar sarkanu krāsu, kā arī Krievijas režīms pret viņu ir ārkārtīgi neglīti vērsies. Piemēram, viņš raksta: “Par sevi un savu darbību mēs festivālā rādījām visradošākās filmas, tostarp latviešu autoru filmas. Līdz brīdim, kad mani policijas acu priekšā provokatori aplēja ar sarkanu krāsu. Uzbrucēji, protams, mierīgi aizgāja, netiekot aizturēti. Tas notika Maskavas centrā pirmajās Krievijas agresijas nedēļās, 2022. gada martā.””
Tas notika Krievijas iekšienē, un tas tomēr prasa augstu pilsonisko drosmi, uzskata Mūrniece.
Viņa turpina attaisnot šo izvēli, sakot: “Jā, mēs kā valsts esam apdedzinājušies ar Krievijas opozicionāriem, kuri ir kritiski pret Putinu un Putina režīmu, bet vienlaikus arī ar tādu impērisko domāšanu. Tad ir bijusi vilšanās, dzirdot, ko viņi saka attiecībā uz Latviju un situāciju Latvijā. Bet es nedomāju, ka tas būtu šajā gadījumā.”
Šajā kontekstā uz pilsonības piešķiršanu ir vēl divi cilvēki. Raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs uzskaita Muhamadu Alismalu – viņš ir Sīrijas pilsonis, bet jau no 90. gadu sākuma dzīvo Latvijā, ir precējies ar Latvijas iedzīvotāju un daudz palīdzējis valstij ar savām valodas prasmēm, lai sazinātos ar cilvēkiem, kas šeit meklējuši patvērumu vai kārtojuši dokumentus.
Vēl viens Latvijas pilsonības potenciālais ieguvējs ir ukraiņu daiļslidotājs Feders Kuļišs. Mūrniece komentē, ko Latvija iegūtu no šī jaunā pilsoņa, ņemot vērā, ka Ukraina nav valsts, kurai ir problēmas ar demokrātiju: “Man gan ir zināma vilšanās ar šo gados jauno daiļslidotāju, gribētos, lai viņš vairāk laika veltītu latviešu valodas apgūšanai un nopietni izturētos pret valsti, kuru vēlas pārstāvēt starptautiski.” Vismaz šajā gadījumā Mūrniecei esot piesardzība.
Par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonību piešķir dokumentālistam Manskim
Tikmēr Saeima ceturtdien, 18. decembrī, jau molēma par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Latvijas pilsonību dokumentālistam Vitālijam Manskim.
Manskis iesniegumā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai norādījis, ka ir dzimis un audzis Ukrainā, pēc vidusskolas beigšanas ar pirmo mēģinājumu iestājies Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā, pēc institūta beigšanas ticis norīkots strādāt Rostovas kinohronikas studijā, bet pēc tam uzaicināts strādāt Maskavā.
Dokumentālists atzīmē, ka viņam un viņa sievai Natālijai Manskai pagrieziena punkts dzīvē bijis 2014. gads, kad Krievija anektēja Krimu un sāka gatavoties Ukrainas austrumu ieņemšanai. “Mums kļuva neiespējami būt par daļu no šīs noziedzīgās valsts. Mēs acumirklī pieņēmām lēmumu pamest Krieviju. 2014. gada martā, saņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, pārcēlāmies uz Rīgu,” klāsta Manskis, norādot, ka abi nekad neesot nožēlojuši šo lēmumu.
Kā pauž Manskis, nodzīvojot Rīgā 11 gadus, Latvija viņam un sievai ir kļuvusi par mājām. Viņi strādā Latvijā dibinātajā studijā “Vertov”, kurā ar Latvijas Kino centra un starptautisko partneru atbalstu, ir tikušas uzņemtas septiņas filmas, kas pārstāvējušas Latviju vairāk nekā 250 kinofestivālos. Šīs filmas Latvijai nesušas vairāk nekā 50 balvas.
Manskis atzīmē, ka Rīgā kopā ar latviešu kolēģiem dibināts Starptautisko dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest/Riga”, kas kļuvis par vienu no galvenajiem notikumiem pasaulē, īpaši Baltijas un Austrumeiropas kinematogrāfiem.
Manskis norāda, ka ar sievu turpina mācīties latviešu valodu, abi jau nokārtojoši A-2 līmeņa eksāmenu. Viņš atzīmē, ka papildus plašajiem profesionālajiem sakariem Latvijā abi ieguvuši daudz draugu Latvijas sabiedrībā. “Es ticu, ka, kļūstot par pilntiesīgu Latvijas pilsoni, es varēšu sniegt vēl lielāku ieguldījumu Latvijas kultūrā, tādējādi veicinot Latvijas kultūras un Latvijas valsts atpazīstamību pasaulē,” teic dokumentālists.
Vēstulēs komisijai atbalstu Manska uzņemšanai Latvijas pilsonībā paudis režisors Viesturs Kairišs, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, komponists Kārlis Auzāns, dokumentālo filmu režisors Ivars Seleckis.
Piešķir Latvijas pilsonību daiļslidotājam Kuļišam
Saeima ceturtdien nolēma par Latvijas pilsoni atzīt daiļslidotāju Fediru Kuļišu, saglabājot viņam iespēju paturēt arī Ukrainas pilsonību.
Kuļišs ir kandidāts dalībai 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā.
Kuļišs dzimis 2005. gadā Kijivā, bet Latvijā dzīvo kopš 2022. gada, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kopš 2023. gada Kuļišs pārstāv Latviju starptautiskās sacensībās, viņš ir arī 2025. gada Latvijas čempions daiļslidošanā.
Pārstāvot Latviju, Kuļišs izcīnījis 14. vietu 2025. gada Eiropas čempionātā, 24. vietu 2025. gada pasaules čempionātā, 1. vietu “Volvo Open Cup 54th 2025”, 7. vietu “Sonja Henie Trophy 2025”, 1. vietu “Daugava Open Cup 2025”, 4. vietu “DenkovaStaviski Cup 2024”, 29. vietu 2024. gada Eiropas čempionātā, 25. vietu 2024. gada pasaules junioru čempionātā, 3. vietu ISU junioru Pasaules kausa posmā “Armenian Cup 2023” un 1. vietu “Volvo Open Cup 50th 2023” junioru grupā.
Kuļiša izcīnītā 24. vieta pasaules čempionātā garantēja Latvijai otro ceļazīmi uz Milānas un Kortīnas d’Ampeco olimpiskajām spēlēm vīriešu sacensībās. Vēl vienu ceļazīmi uz Olimpiādi izcīnīja Deniss Vasiļjevs, kurš ierindojās 11. vietā.
Latvija ir viena no tikai piecām valstīm, kas uz olimpiskajām spēlēm šajā kategorijā nopelnījusi vairāk nekā vienu ceļazīmi.
Atbalstu pilsonības iegūšanai Kuļišam pada Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), norādot, ka viņš ir talantīgs sportists, kurš ir demonstrējis ievērojamus panākumus un ātru progresu.
“Kuļiša izšķirošais ieguldījums 2025. gada pasaules čempionātā ir nodrošinājis Latvijai vēsturisku iespēju pirmo reizi piedalīties olimpiskajās spēlēs ar diviem sportistiem vīriešu daiļslidošanas disciplīnā,” vēstulē Saeimai uzsvēra LOK, prognozējot, ka viņam ir liels potenciāls sasniegt atzīstamus rezultātus starptautiskā līmenī, tostarp Milānas un Kortīnas d’Ampeco olimpiskajās spēlēs.
Savukārt Latvijas Slidošanas asociācija papildus norāda, ka Kuļišs integrējas Latvijas sabiedrībā, apgūst latviešu valodu, iepazīst Latvijas kultūru, tradīcijas un dzīvesveidu un treniņos, sacensībās un ikdienas saskarsmē apliecina cieņu pret Latvijas valsti, tās cilvēkiem un vērtībām.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pieprasīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) veikt pārbaudi par Kuļiša atbilstību Pilsonības likuma nosacījumiem un saņēma apstiprinājumu, ka Latvijas atbildīgo iestāžu rīcībā nav informācijas par to, ka uz viņu būtu attiecināmi kādi Pilsonības likuma 11. pantā minētie ierobežojumi. Vienlaikus PMLP uzsvēra, ka naturalizācijas kārtībā viņš šobrīd pilsonību iegūt nevar.
Komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un uzklausīja Kuļiša skaidrojumu par nākotnes iecerēm un motivāciju kļūt par Latvijas pilsoni. Kuļišs savu nākotni saista ar Latviju, ko apliecinājis komisijas sēdē. Izvērtējot visu iegūto informāciju, komisija atbalstīja Latvijas pilsonības atzīšanu Kuļišam ar īpašu likumu. Komisijas sēdē Kuļišs deva svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai.
