Laviņš: Divi neatkarības datumi apliecina spēku nesalūzt zem padomju politikas 0
Divi datumi valsts vēsturē, kas saistīti ar Latvijas neatkarību, apliecina latviešu valstsgribu, ko nespēja salauzt padomju politika, šodien konferencē “Izšķirties par valstiskumu. 1990.gada 4.maija deklarācijai 25 gadi.” teica Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Viņaprāt, abi datumi – gan 18.novembris, gan arī 4.maijs, kad valsts neatkarība tika atjaunota, – izteic svarīgāko par Latvijas valsti. Proti, Latvija divas reizes vienā gadsimtā spējusi izcīnīt savu neatkarību un valstsgribu nav salauzis pat padomju režīms.
Laviņš atgādināja, ka 4.maijs nav tikai nesena vēsture, kā to, iespējams, uztver jaunākā paaudze. Tas bija pagrieziena brīdis – pašiem uz savu neatkarību un pašiem turpmāk noteikt savu likteni.
Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturiskajos notikumos dalījās pirmais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, atgādinot par Kremļa aktivitātēm, lai apturētu Baltijas valstu neatkarības procesu. Piemēram, tika dibināta Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte un aktivizēta tās darbība. Tomēr daudzi centieni piedzīvoja sakāvi, jo Latvijā bija pārāk liela tiekšanās pēc neatkarības.
Neatkarības ceļa bruģēšana notika vēl līdz 4.maijam, stāstīja Īvāns, uzsverot, ka iepriekš pieņemtos dokumentus nevar novērtēt par zemu, piemēram, Latvijas PSR Augstākās padomes suverenitātes deklarācijas 1989.gada jūlijā un 1990.gada februārī. Svarīga bijusi gan nacionālā simbola atjaunošana, gan lēmumi par ekonomisko patstāvību.
Norādot uz paralēlēm ar šodienas prioritātēm aizsardzībā, Īvāns atzina, ka viņam ir kauns, ka patlaban nereti notiek gaušanās, ka 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta ieņēmumiem jāatvēl aizsardzībai. Savukārt Padomju Savienības laikā bez pīkstēšanas PSRS militārajam budžetam tika atskaitīti 50-60% no Latvijas kopējiem ienākumiem.
Būtiska loma neatkarības atjaunošanā bijusi pašvaldībām, kas sāktas veidot pirms neatkarības balsojuma, jo tās deva mandātu balsot par neatkarību. Bet, lai nostiprinātu neatkarību, sabiedrotos Latvijai vajadzēja meklēt Rietumu pasaulē – ASV, Zviedrijā, Kanādā, Austrālijā, Vācijā un citur, stāstīja Īvāns, atgādinot, cik nozīmīgi bijuši Rietumu sabiedroto paziņojumi par atbalstu Latvijas un visas Baltijas neatkarībai.
Īvāns atzina, ka izvēle par neatkarību pieņemta jau nedaudz agrāk – 18.martā, kad Latvijas Tautas frontes locekļi zvērējuši sev, ka nenobīsies un balsos par neatkarību un ies nezināmo, nevienas citas nācijas neiedoto ceļu. Viņš noraidīja mītu, ka neatkarība “nokritusi no gaisa” vai kāds to uzdāvinājis, jo tā ir izcīnīta.
Konference ir veltīta 1990.gada 4.maijā pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 25.gadadienai.
