Rīgā leģionārus piemin bez traucēkļiem 0
“Gluži vai neierasti, bet šogad nekas netraucēja gājiena norisei un pat noskaņa netika sabojāta ar kaut kādiem saukļiem no pūļa,” pēc ziedu nolikšanas gandarīti konstatēja bijušais leģionārs Freders Krīpens. Kopā ar saviem cīņu biedriem viņi pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa devās uz piemiņas pasākumu Lestenē.
Leģionāru gājiena cauri Vecrīgai priekšgalā gāja mācītājs Guntis Kalme, bijušie leģionāri un viņu teju vienīgie politiskie atbalstītāji – Nacionālās apvienības (NA) politiķi. Tālāk sekoja citi domubiedri, tostarp arī Lietuvas, Igaunijas un citu valstu nacionālistu organizāciju pārstāvji. Kopumā gājienā piedalījās apmēram pusotrs tūkstotis cilvēku, kas skandēja leģionāru un strēlnieku dziesmas.
Brīvības pieminekli gājiena dalībnieki sasniedza gandrīz bez traucēkļiem. Vienīgais incidents notika netālu no Līvu laukuma, kur kāda “padomiski” noskaņota sieviete mēģināja traucēt gājiena norisi. Policija viņu operatīvi aizturēja, bet drīz pēc tam atbrīvoja. Arī laukumā pie Brīvības pieminekļa, kur nereti leģionāri tikuši sagaidīti ar “antifašistu” nievīgiem izsaucieniem un provokācijām, šogad valdīja klusums. Sapulcējies bija samērā neliels vērotāju skaits, un galvenokārt viņi bija leģionāriem labvēlīgi noskaņoti. Skatītāju vidū gan pamanīju pāris vīriešu ar oranžmelnajām Georga lentītēm, bet viņi uzvedās klusi. Arī šogad skatītāju rindās grozījās Vizentāla centra pārstāvis Efraims Zurofs. Kā ierasts Brīvības laukums bija nožogots ar pūļa kontroles barjerām un policistu dzīvo ķēdi. Pēc ziedu nolikšanas daži gājiena dalībnieki nodziedāja himnu un izklīda.
Drīz pēc tam, kad leģionāri laukumu bija atbrīvojuši, pie tā sāka pulcēties tā sauktie antifašisti. Tostarp tādi “LA” lasītājiem pazīstami personāži kā Josifs Korens, Eduards Gončarovs, Aleksandrs Gapoņenko, Vladimris Buzajevs, Sergejs Žuravļovs un citi. Kopumā viņu bija nedaudz – ap 15 cilvēku. Tādēļ, lai pievērstu uzmanību, “antifašisti” atkal bija parūpējušies par “masku šovu”. Pārģērbušies sanitārajos aizsargtērpos, bruņojušies ar spaiņiem, slotām un dezinfekcijas līdzekļiem, viņi indīgi improvizēja “laukuma attīrīšanu no leģionāru gājiena dalībnieku atstātās fašisma smakas”. Tāpat viņi pie pieminekļa nolika lielu sēru vainagu ar uzrakstu “Nacisma upuru piemiņai” latviešu un angļu valodā, kā arī demonstrēja lielformāta attēlus ar nacistu koncentrācijas nometnēs nomocītajiem cilvēkiem. Aiz barjerām stāvošie viņus izsvilpa un plakātos ironizēja, ka laukuma tīrītāji patiesībā strādā Kremļa interesēs. Dažus skatītājus “antifašistu” provokācija bija nokaitinājusi tiktāl, ka viņi neizturēja arī bez antisemītiskiem izsaucieniem. Lieki piebilst, ka šos emocionālos izvirdumus kāri ķēra neiztrūkstošie Krievijas TV pārstāvji.
Kopumā leģionāru gājiena atspoguļošanai bija akreditējušies vairāk nekā 40 žurnālisti, no kuriem vismaz trešā daļa pārstāvēja ārvalstu medijus – galvenokārt no Krievijas, bet bija sastopami arī “spalvasbrāļi” no Anglijas, Francijas, Norvēģijas, Nīderlandes un pat Ķīnas.
“Antifašistu” pasākumam beidzoties, notikuma vietā aiz policijas barjerām vēl uzturējās vairāki desmiti vecāka gadagājuma iedzīvotāju, kuri turpināja savstarpējas diskusijas par vēstures un valodas jautājumiem. Brīžam diskusijas pacēlās augstos toņos, bet iztika bez fiziskas konfrontācijas un policijai iesaistīties nevajadzēja. Kopumā pēc 16. marta notikumiem policija šogad sākusi vien divas administratīvās lietvedības – vienu pret jau minēto sievieti, kura traucēja gājienu, un otru – par nesaskaņotu bezpilota lidaparāta izmantošanu gājiena filmēšanai.
