Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto. LETA © Edijs Pālens

Tapuši daudz jaunu noteikumu. Dzīvokļu nami nesabruks – par remontu varēs nobalsot arī īpašnieku mazākums 48

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Lasīt citas ziņas

Daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāju mazākums noteiktās situācijās varēs lemt par ēkai neatliekami nepieciešamo remontu, ja to nespētu vai negribētu vairākums.

Ilgi lūgties vairs nevajadzēs

Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā bija noteikts, ka par nama remontu un uzturēšanu var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku vairākums. Taču ļoti bieži un daudzviet šo vairākumu neizdodas ne sapulcināt, ne aptaujāt, lai kaut ko nolemtu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ekonomikas ministrijas sagatavotie un šonedēļ valdības apstiprinātie Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi paredz: ja kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu, tad to var sasaukt atkārtoti. Mēneša laikā sasaucot kopsapulci otrreiz, tai būs tiesības izlemt, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Mazākumam būs tiesības izlemt, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums noteiktajā termiņā nebūs neko izlēmis un atbildējis par ēkas remontu arī aptaujas veidā. Mēneša laikā sarīkojot atkārtotu aptauju, lēmuma pieņemšanai pietiks, ja būs atbildējuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem, un ja par lēmumu nobalso vairāk nekā puse no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri noteiktajā termiņā būs snieguši atbildi.

“Nē” nebūs automātisks

No likumprojekta vienlaikus izsvītrots noteikums, kas paredz: ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav neko rakstiski atbildējis, tad viņš balsojis pret lēmumu.

Tādējādi turpmāk atturēšanās no balsojuma automātiski nenozīmēs balsojumu pret, bet gan to, ka sākotnējā aptaujā lēmums nav bijis pieņemts un ka vajadzīga atkārtota aptauja.

Gan atkārtoti rīkotajā kopsapulcē, gan atkārtotajā aptaujā nevarēs pieņemt tādus lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu.

Tāpat izņēmums skartu tās reizes, kad dzīvokļu īpašnieku kopība būs izlēmusi nodot pārvaldniekam dzīvojamā nama pārvaldīšanu ilgtermiņā, – tā, lai mazākums nevarētu īsa laika ietvaros vairākkārt atsaukt un uzdot nama pārvaldīšanu pārvaldniekam, traucējot dzīvojamā nama uzturēšanu kārtībā.

Likumprojektā vienlaikus saglabāts noteikums, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā namā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Sapulce jāreģistrē BIS

Lai nepieļautu fiktīvu kopsapulču rīkošanu, blēdības un maldinošu lēmumu pieņemšanu, likuma grozījumos paredzēts, ka atkārtoti sarīkot kopsapulces vai aptaujas un balsot mazākumam būs tiesības tikai tad, ja gan sākotnēji rīkotā, gan atkārtotā kopsapulce vai aptauja, tās dalībnieku skaits, lēmuma projekts ir reģistrēti Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzturētajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Reklāma
Reklāma

Sarīkojot aptauju, izmantojot BIS, ikviens dzīvokļa īpašnieks saņemtu visus dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī tiek norādīts termiņš, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot par vai pret lēmumu.

Kārtību, kā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot BIS, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Atkārtotas kopsapulces vai atkārtotas aptaujas iznākums un lēmumi jānosūta visiem dzīvokļu īpašniekiem, arī tiem, kas nav piedalījušies sākotnējā kopsapulcē vai aptaujā.

Paredzēts, ka atkārtoti sarīkotajā kopsapulcē vai aptaujā pieņemtais lēmums būtu spēkā pēc mēneša, skaitot no dienas, kad tas bijis pieņemts.

Banka naudu varētu nedot

Ar dzīvokļu īpašnieku mazākuma balsojumu diezin vai pietiks, ja, lemjot par nama atjaunošanas projektu, bankā jāaizņemas vairāki simti tūkstošu eiro, kas jāatdod turpmāko 20 gadu laikā, turklāt ar procentiem. Lemjot par aizdevuma izsniegšanu, bankā, visticamāk, novērtēs ikviena dzīvokļa īpašnieka maksātspēju.

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā Ekonomikas ministrija cer paskubināt iedzīvotājus naskāk remontēt daudzstāvu dzīvojamos namus, kuri daudzviet ir tik ļoti bēdīgā stāvoklī, ka var sabrukt. Ministrijā sagatavots arī jauns Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts, paredzot skaidrāk nodalīt dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku tiesības un pienākumus, kā arī tiesības vienam dzīvokļa īpašniekam pieprasīt dzīvokļu īpašnieku kopībai rīkoties.

Daudzi naivi cer uz pašvaldību

Šonedēļ Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē, kurā deputāti un ministriju pārstāvji sprieda par namu apsaimniekotāju stingrāku uzraudzību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis sacīja, ka pati lielākā nelaime – daudzviet privatizēto dzīvokļu īpašnieki jo­projām nav pārņēmuši namus savā valdījumā. Kaut arī šis pienākums bijis noteikts dzīvokļu privatizācijas līgumos, daudzi vēl arvien naivi cer, ka pašvaldība vai kāds cits remontēs šos namus viņu vietā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības lietās Aino Salmiņš atgādināja, ka dzīvojamo namu atjaunošanai varētu būt nepieciešami vismaz 7,5 miljardi eiro. Taču, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, tikai 60% namu iedzīvotāju būtu gatavi kaut ko darīt namu atjaunošanā. Vienlaikus, viņaprāt, nav skaidrs, ko iesākt ar tiem 20 līdz 30% dzīvojamo namu, kuri ir tiktāl nolietojušies, ka tos atjaunot vairs nav jēgas.

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.