Raitis Ungurs: “Pagājušā gada novembrī nozāģēju un uzaru aizaugušu lauku 0,9 ha platībā, kas pēc mana zemes plāna skaitījās lauksaimniecības zeme. Atbrauca virsmežzinis un aprēķināja sodu par valstij nodarīto zaudējumu – 38 000 eiro.”
Raitis Ungurs: “Pagājušā gada novembrī nozāģēju un uzaru aizaugušu lauku 0,9 ha platībā, kas pēc mana zemes plāna skaitījās lauksaimniecības zeme. Atbrauca virsmežzinis un aprēķināja sodu par valstij nodarīto zaudējumu – 38 000 eiro.”
Foto – Inta Puriņa

Deviņreiz nomērīt, vienreiz nocirst 64


Šāda situācija zemnieku saimniecībā “Rosmes” veidojusies tāpēc, ka daļa zemes tiek nomāta, bet iznomātās zemes īpašniece, kura dzīvo Kanādā, uz savu lauksaimniecības zemi izsniegusi ģenerālpilnvaru Raitim Unguram, bet uz meža zemi – citam apsaimniekotājam. Un pēdējais tad arī lūdzis aizaugušajā platībā veikt inventarizāciju un aši vien piepulcinājis šo hektāru savam valdījumam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos
Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm
Lasīt citas ziņas

Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars skaidro, ka tas, ko Raitis Ungurs nocirtis, nekādi krūmi vis nav bijuši, bet gan jaunaudze – piecus sešus metrus gari bērziņi. M. Bondars: “Ja cilvēks grasās ko nocirst, ir jāpainteresējas, vai tas būs likumīgi. Citādi var iekulties neptikšanās. Bet Ungura kungs par aizaugušās zemes statusu nav interesējies ne mežniecībā, ne arī pie otrā meža zemes apsaimniekotāja.” To, kāpēc vispirms sastādīts akts par nelikumīgu ciršanu un tikai pēc tam par zemes transformāciju, virsmežzinis skaidro pavisam vienkārši – Bebru apgaitas mežzinis kļūdījies un neadekvāti novērtējis esošo situāciju: “Ja jaunaudze būtu tikai nocirsta, tad būtu sods par nelikumīgu ciršanu, bet, tā kā zeme arī uzarta – iznīcināta dabīgā meža vide, mēs konstatējam faktu par zemes transformāciju. Redzot situāciju dabā, mums nemaz nebija iespēja rīkoties citādi kā sastādīt aktu un aprēķināt sodu.”

Jautāts, vai tam, ka inventarizācijas dati reģistrēti pēc tam, kad zeme jau bija nolīsta, šajā reizē ir nozīme, jo tādā gadījumā Ungurs izcirta un uzara aizaugušu lauksaimniecības zemi, virsmežzinis saka, ka tas ir filozofisks jautājums, lai to lemjot tiesa, tās gaitā viss arī noskaidrošoties. Tam, ka aprēķinātais sods ir gana bargs, virsmežzinis piekrīt un skaidro, ka summa par dabai nodarīto zaudējumu tiek rēķināta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Viņš min arī piemēru no tiesu prakses, kad par pavisam nelielu platību – 0,3 hektāriem nelikumīgi transformētas zemes – aprēķinātās soda naudas 15 000 latiem vainīgajam, ņemot vērā visus apstākļus, piespriesta krietni mazāka summa. Bondars paskaidro arī to, kāpēc soda naudas apjoms par nelikumīgu meža zemes transformēšanu liek nodrebēt pat turīgākiem pilsoņiem: “Šis, protams, nav tas gadījums, taču jāņem vērā – ja sods par nelikumīgu meža zemes transformēšanu nebūs paredzēts pietiekami bargs, patvarīga meža zemes pārvēršana apbūves gabalos skaistās vietās pie mežezeriem notiks ļoti bieži.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.