Jājautā, vai IKVD un IZM ierēdņi paši saprot, kurā brīdī skolotājs tikai neētiski izteicies un kurā brīdī jau ir lojalitātes pārkāpums? 15
I. Juhņēviča: Mums pašiem ir pilnīga skaidrība, kas ir nelojalitāte. Protams, svarīgi, lai direktori arī saprot.
Terminoloģijas vārdnīcā par lojalitāti teikts, ka tā ir cieņa pret kaut ko, uzticība kaut kam. Likumā ļoti skaidri pateikts, ka “lojalitāte Latvijas Republikai un Satversmei”. Tātad runa ir par cieņu pret Latvijas Republiku un tās likumiem, par cieņu pret Satversmes vērtībām. Savukārt Satversmes vērtības noteiktas gan tās preambulā, gan 1. līdz 4. pantā. Piemēram, ka Latvijas Republika ir neatkarīga valsts, kuras suverēnā vara pieder Latvijas tautai. To nedrīkst apšaubīt. Tāpat valsts teritoriālo nedalāmību, kā arī to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tiek prasīta arī cieņa pret Latvijas valsts karogu.
Ja pedagogs ar savu rīcību vai pausto viedokli nonāk pretrunā ar šīm Satversmē noteiktajām vērtībām, mēs varam izvērtēt iespējamo pedagoga nelojalitāti. Te nav runa par pastāvošo valsts varu vai valdību, konkrētiem ministriem vai valdības vadītāju.
Ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kur skaidri teikts, ka valstij ir tiesības izvirzīt lojalitātes prasības. Tur gan bija runa par pilsonības piešķiršanu, taču svarīgākais ir tas, ka valsts var izvirzīt šādas prasības. Lojalitāte jau agrāk Latvijā prasīta gan tiesnešiem, gan ierēdņiem.
Esam sagatavojuši izglītības iestādēm skaidrojumu par šīm Izglītības likuma normām. Drīzumā grasāmies tās nosūtīt izglītības pārvaldēm, lai visas skolas tiktu informētas.
L. Geikina: Kāpēc tas notiks tikai tagad, kad likums jau divas nedēļas ir spēkā? Kāpēc izskaidrošana un diskusijas nav ne pirms grozījumu pieņemšanas, ne pirms stāšanās spēkā? Procesi notikuši pārāk necaurspīdīgi, sasteigti. Ja ar skolotājiem būtu runāts pirms likuma grozīšanas, šo neskaidrību, uztraukumu un diskusiju tagad nebūtu.
B. Fricsone: Jā, tieši par to, manuprāt, ir galvenais “cepiens”, ka vispirms pieņem grozījumus un tikai pēc tam skaidro. Ja kādam ir aizliegts strādāt par pedagogu, tā ir ļoti nopietna norma. Domāju, ja kādu atlaidīs par nelojalitāti, šo pedagogu neviena cita skola vairs neriskēs ņemt darbā arī tad, kad būs pagājis gads, kurā spēkā būs aizliegums strādāt par pedagogu.
I. Juhņēviča: Patiesībā, kad 2015. gada vasarā Saeima noteica, ka pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem jābūt lojāliem, IKVD jau bija sagatavojis lojalitātes skaidrojumu un to arī skolām nosūtījis. Tad jautājumu par to, kas tad ir lojāls, nevienam nebija. Mēs jau divus gadus regulāri rīkojam kursus izglītības iestāžu vadītājiem, skaidrojot dažādas likuma normas, tajā skaitā arī šīs, kurās ir runa par lojalitāti.
Arī augusta konferencēs bija runa par to, kādas ir audzināšanas vadlīnijas un kas pedagogam jāņem vērā šajā kontekstā.
S. Verhovskis: Bet kas notiks praksē, kad IKVD izdod savu atzinumu, ka kāds jāatlaiž par nelojalitāti? Vai tur varēs arī ierakstīt, ka, iespējams, tāds un tāds skolotājs ir nelojāls un tāpēc atlaižams? Vai arī šī nelojalitāte būs skaidri jāpierāda?
I. Juhņēviča: Lai jūs saprastu, pastāstīšu, kā vērtējām trīs jau minētos gadījumus. Mēs tātad dodamies uz skolu, runājam gan ar direktoru, gan pedagogu. Lūdzam skaidrojumu par konkrēto situāciju. Vienā no gadījumiem sūdzība bija saņemta tieši no skolēniem. Tāpēc mēs prasījām arī skolēnu viedokli. Izvērtējam dokumentus – tas var būt, piemēram, audzināšanas plāns. Vērojam stundas. Izvērtēšana ir visaptveroša. Pārbaudes aktā norādām visu konstatēto.
Ja būs kāds gadījums, kad konstatēsim nelojalitāti, aktā norādīsim konkrētus pantus ar konkrētiem pierādījumiem. IKVD pārbaudes akts ir administratīvais akts. Tajā var rakstīt tikai to, kas balstīts uz pierādījumiem.
Mēs arī apzināmies, ka ir iespējamas provokācijas, ka ir iespējamas apzināti nepatiesas sūdzības.
