Prāvests Guntars Skutels, iesvētot ceļa zīmi, sacīja: “Lūdzam, svētī šo Balvu novada zīmi, lai tā mums atgādina, ka mēs iebraucam Latgalē, ka mēs iebraucam nedaudz atšķirīgā kultūrtelpā.”
Prāvests Guntars Skutels, iesvētot ceļa zīmi, sacīja: “Lūdzam, svētī šo Balvu novada zīmi, lai tā mums atgādina, ka mēs iebraucam Latgalē, ka mēs iebraucam nedaudz atšķirīgā kultūrtelpā.”
Foto: Balvu novada pašvaldība/FACEBOOK

Māris Zanders: Grūti iedomāties, ka ar latgaliešiem varētu manipulēt, pretnostatot viņus pārējai Latvijai 26

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Amizanta (bet varbūt skumja?) sakritība laikā – “Latvijas Avīze” publicē materiālu par strīdiņiem ap ceļa zīmēm pie Balvu novada robežas latviešu literārajā un latgaliešu rakstu valodā (“Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu…”), savukārt starp apgāda “Zinātne” pašiem svaigākajiem jaunumiem redzam “Latviešu valodas dialektu atlantu”.

ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Lasīt citas ziņas

Tā jau kļuvusi par ierastu situāciju: no vienas puses, tiek deklarēts, kāda vērtība esot lokālās identitātes un dažādība, bet, no otras puses, attieksme pret t. s. lokālpatriotismu ir sarežģīta.

Man pašam šajā kontekstā ir viena kritiska un viena iedrošinoša piezīme.

Kritiskā. Būtu labi, ja lokālo identitāšu (tostarp valodas izpratnē) kopšanai vismaz paralēli notiktu zināšanu par Latvijas vēsturi un kultūru kopumā uzkrāšana un cienīšana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mazliet vulgarizējot, neredzu pro­blēmu latgaliešu rakstu valodas lietošanā vai spēcīgas lokālās identitātes uzsvēršanā, ja vien cilvēks runā aizguvumiem nepiesārņotā latviešu valodā un puslīdz orientējas “lielās” dzimtenes vēsturē. Savukārt, ja šāda līdzsvara nav, tad lokālpatriotisms sāk izskatīties nedaudz jocīgi.

Iedrošinošā. Latvijas priekšrocība, manuprāt, ir tā, ka šīm lokālām grupām nav savstarpēji pretrunīgas vēstures pieredzes un arī tas, ka ar pašidentitātes tēmu nenotiek manipulācijas.

Vēsturē ir gadījumi, kad vienas valsts reģioniem ir atšķirīga pieredze un kolektīvā atmiņa (to var novērot, piemēram, Ukrainā), kas var radīt nervozas savstarpējās attiecības. Savukārt Latvijas gadījumā nacionālajos partizānos aizgāja gan kurzemnieki, gan latgalieši, tāpat vēlāk kompartijā vienlīdz dūšīgi stājās gan vidzemnieki gan latgalieši. Mums nav, kā saka, ko dalīt.

Ir kopīgas lietas, ar kurām lepoties un ar kurām ne visai. Jau pieminētās Ukrainas gadījumā var pamanīt citu valstu (Krievijas, arī Ungārijas) centienus uzspēlēt uz lokālo identitāšu stīgas. Latvijā var daudz un pamatoti runāt par informatīvās telpas izkropļojumiem Latgalē, tomēr man grūti iedomāties, ka ar latgaliešiem varētu manipulēt, pretnostatot viņus pārējai Latvijai.

Es varu saprast rīvēšanos ikdienas dzīves līmenī (piemēram, kāds uzskata sevi par Latgalei piederīgu), tomēr kopumā, ja vien normāla ir kopējā identitāte, lokālā jūsma un dažkārt arī pārspīlējumi neko ļaunu nenodarīs.

Piemēram, cik saprotu, Bavārijā dzīvojošajiem ir ļoti spēcīga lokālā identitāte, tomēr neesmu lasījis, ka viņi sevi pretno­statītu, teiksim, Švābijas vāciešiem (un švābu dialektam).

Esmu gan toties lasījis par mēģinājumiem Morāvijā kaut kā pozicionēties iepretī pārējai Čehijai (tostarp uzsverot morāviešu dialekta atšķirīgumu), tomēr ne ar ko reālu tas nav beidzies un nebeigsies.

Nedaudz uzmanīgāk (jo šī ir ļoti delikāta joma) jālieto konfesionālā piederība savas identitātes veidošanā. Tomēr arī šajā gadījumā, pat ja atmiņā ir vēsturiski nošķīrumi Latvijā – luteri un katoļi, nekādu neizbēgamu pretrunu te nav.

Izdevuma “Pravoslavije v Baltii” (“Pareizticība Baltijā”) 8. numurā lasāms pētījums par pareizticīgajiem XV–XVI gadsimta Polijas teritorijā. Lai cik būtiska piederība katolicismam vēsturiski ir poļiem kā nācijai (arī lietuviešiem), par sevi pārliecināta nācija pieļāva, ka pareizticīgo klosteros katoļu teritorijā (piemēram, Supraslā) tika glabāta katolicismu kritizējoša literatūra.

Rezumēju. 21. gadsimtā mēs Rietumos esam nedaudz, atvainojos, sapurgājuši jēdzienu “dažādība”, tā interpretāciju lieki politizējot. Ja noskalo šos sārņus, lokālās pašidentitātes un dažādība ir skaistums un bagātība. Tikai vēlams, lai šī atziņa nobriest pašos novados, nevis tiek sadomāta kaut kur Rīgā vai Rīgas pilī.

SAISTĪTIE RAKSTI

Neveiklības un konflikti rodas, šķiet, tad, ja kāds – pat labu mērķu vārdā – cenšas lokālās kopienas piespiest “mīlēt Raini”, respektīvi, lokālpatriotismu “iedēstīt”, daudz nejautājot pašiem cilvēkiem.

Par laimi, reģionālo vēlēšanu vēl tik drīz nebūs, tādēļ ir pamats cerēt, ka lokālpatriotisms nekļūs par politiskā PR instrumentu un pietiks laika, lai pašos novados cilvēki šos jautājumus mierīgi izrunātu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Lasīt citas ziņas
Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā
“Rail Baltica” pārbūve bez neērtībām neesot iespējama: autoosta būs turpat, bet izkāpšana citur 1
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 2
Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā
07:15
“Rail Baltica” pārbūve bez neērtībām neesot iespējama: autoosta būs turpat, bet izkāpšana citur 1
07:11
Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 2
07:05
Zatlers: Seniori ir pasīvi uz vakcinēšanos, jo viņi neveic tādas aktivitātes, kur šis sertifikāts būtu nepieciešams 12
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim