Luvras aplaupīšanā parādījies jauns pavediens – izmeklētāji meklē kādu noslēpumainu pasūtītāju 0
Divi vīrieši, kurus tur aizdomās par skaļo Luvras Apollo galerijas aplaupīšanu, jaunākajās pratināšanās pastāstījuši par iespējamu slepenu pasūtītāju. Viņi apgalvo, ka dažas dienas pirms nozieguma kāds nezināms cilvēks piedāvājis samaksāt no 15 000 līdz 25 000 eiro par nozagtajām dārglietām.
Par to ziņo Francijas laikraksts Le Monde, atsaucoties uz izmeklēšanas materiāliem.
Aizdomās turamo vidū ir 40 gadus vecais Abdulajs N., kurš strādāja par nelegāla taksometra vadītāju un iepriekš bija pazīstams kā motociklu triku video autors ar pseidonīmu Doudou Cross Bitume. Otrs aizdomās turētais ir 36 gadus vecais bezdarbnieks Gelamalla A., kurš ir Alžīrijas pilsonis. Abi vīrieši dzīvo Oberviljē, Parīzes priekšpilsētā.
Pēc Francijas izmeklētāju sniegtās informācijas, 2025. gada 19. oktobrī abi vīrieši ielauzās Luvras Apollo galerijā, kur glabājas daļa Francijas karaļnama dārglietu. Viņi izmantoja leņķa slīpmašīnas, sabojāja vitrīnas un nozaga vēsturiskās rotaslietas. Pēc tam zagļi nokļuva līdz muzeja apmeklētāju zonai un aizbēga ar motorolleriem.
Aizdomās turētos policija aizturēja aptuveni nedēļu pēc aplaupīšanas. Viņiem izvirzītas apsūdzības par organizētu laupīšanu, un abi atrodas apcietinājumā.
Jūnijā abi vīrieši tika nogādāti uz nopratināšanu pie izmeklēšanas tiesnešiem. Divu garu sarunu laikā viņi pirmo reizi detalizēti izstāstīja savu versiju par notikušo un savu lomu noziegumā.
Daļa viņu teiktā sakrīt ar izmeklētāju savāktajiem pierādījumiem, tomēr dažas liecības rada šaubas. Iepriekš aizdomās turētie savu iesaisti bija atzinuši tikai daļēji un gandrīz deviņus mēnešus atteicās sniegt plašākus paskaidrojumus.
Abi vīrieši apgalvo, ka laupīšanu pasūtījis noslēpumains cilvēks, kura vārdu viņi neatklājot savas un ģimeņu drošības dēļ. Viņi stāsta, ka darbam tika nolīgti tikai divas vai trīs dienas pirms zādzības un saņēma videoierakstu no Apollo galerijas, kurā bija redzamas izstādītās rotaslietas.
Abdulajs N. norādīja, ka viņu uzdevums bijis vienkāršs – izsist stiklus un izņemt rotaslietas no vitrīnām. Viņš skaidroja, ka piekritis noziegumam finansiālu grūtību dēļ. Pēc viņa teiktā, pasūtītāja mērķis bija pārdot nozagtās dārglietas tālāk.
“Es zināju, ka aplaupīšu Luvru,” pirmo reizi atzina Abdulajs N. Savukārt Gelamalla A. apgalvoja, ka viņam nozieguma vieta tika pasniegta kā “juvelierizstrādājumu veikals”, nevis pasaulslavenais muzejs.
Nozagtās rotaslietas bija Francijas karaļnama īpašums
Zagļi nozaga astoņas vēsturiskas rotaslietas, kas piederējušas Francijas karalienēm un imperatorēm. Starp tām bija diadēmas, kaklarotas, piespraudes un auskari.
Rotaslietas bija izrotātas ar vairāk nekā 8700 dārgakmeņiem. To vērtība tika lēsta aptuveni 88 miljonu eiro apmērā. Tomēr to vēsturiskā nozīme tiek uzskatīta par daudz lielāku nekā materiālā vērtība.
Luvras aplaupīšana notika 2025. gada 19. oktobrī Parīzē. Zagļi muzejā iekļuva ar kravas lifta palīdzību, izmantoja nelielus motorzāģus un aizbēga ar nozagtajām Napoleona un Francijas monarhu kolekcijas rotaslietām.
