– Cik tad plašu auditoriju “LR4” uzrunā, un cik apmierināti ar programmas saturu ir klausītāji? 46
– “LR4” uzrunā apmēram 120 000 klausītāju. No tiem, kas klausās “LR4”, 58% piedāvātais saturs apmierina pilnībā, savukārt vēl 37% ir drīzāk apmierināti ar šīs programmas saturu.
Tas, ka “LR4” tiek vērtēts ļoti pretrunīgi, ir pilnīgi skaidrs. Personīgi mēs to uzskatām pat par komplimentu, ka šī radio stacija tiek sista no abām pusēm. Tas nozīmē, ka neesam iebraukuši ne vienā, ne otrā grāvī, bet spējam noturēt viedokļu daudzveidību. “LR4” žurnālisti dažbrīd dabū sitienus gan no pārliecinātiem Krievijas aizstāvjiem, gan arī no pārliecinātiem Latvijas aizstāvjiem. Tas nozīmē, ka neesam rupors, esam sabiedriskais medijs – mēs nodarbojamies ar žurnālistiku, nevis taisām propagandu. Pat ja mēs kādam viedoklim nepiekrītam, šim viedoklim ir tiesības tikt izteiktam, izņemot gadījumus, kad viedoklis ir ekstrēms vai aizskarošs. Bet mēs, kā jau sabiedriskais medijs, nevaram atļauties laist ēterā tikai tos viedokļus, kas mums patīk vai subjektīvi liekas pareizi.
– Kādu iespaidu uz kanāla auditoriju atstāja karš Ukrainā?
– Ja runājam par to brīdi, kad sākās karš Ukrainā, tas tiešām atstāja lielu iespaidu uz “LR4” – auditorijas kritums bija apmēram 20 – 30%, tātad apmēram 30 000 cilvēku. Faktiski atkrita tā auditorijas daļa, kas nostājās Krievijas pozīcijā. Jo mēs nācām klajā ar pilnīgi nepārprotamu vēstījumu, ka karš Ukrainā ir nepieņemams un Krimā ir notikusi okupācija, kas ir nepieļaujama. Auditorijas daļa, kas pieslējās Krievijas viedoklim, mūs pameta. Starp citu, līdzīgi notika arī igauņu kolēģiem ar sabiedriskā medija radio staciju krievu valodā.
– Vai šo klausītāju zaudējums ir neatgriezenisks?
– Manuprāt, tā ir auditorijas daļa, kuru Latvijā ražotais saturs ir zaudējis, un šie cilvēki šobrīd uzturas Krievijas informatīvajā telpā. Šajā ziņā kaut kas varētu mainīties tikai tad, ja situācija Ukrainā atrisināsies un karš beigsies. Kad vairs nebūs tik kardinālas viedokļu polarizācijas.
– “LR4” neapšaubāmi ir medijs, kas atrodas vistuvāk auditorijai, par kuras prātiem cīnās Kremļa propaganda. Kā jums sokas šajā kaujā?
– Sasniegums jau ir tas vien, ka izdevies “LR4” izveidot kā pilnvērtīgu kanālu, kas raida cauru diennakti, piedāvājot ļoti plašu un kvalitatīvu saturu. Tas runā par ļoti daudz un dažādām tēmām, sākot ar politiku un beidzot ar kultūru, mākslu un mūziku. Protams, ļoti liels izaicinājums “LR4” ir tas, ka nākas konkurēt ar Krievijas finansētiem medijiem. Tāpat jāatzīst, ka krievu valodā strādājošu žurnālistu vide Latvijā ir diezgan šaura. Pamatā mums šie radio žurnālisti ir jāaudzina pašiem. Un mums pašiem arī jāuztur radio žurnālistika kā tāda, jo Latvijā tās tradīcijas nebūt nav tik spēcīgas. Un šeit es runāju ne tikai par žurnālistiku krievu valodā, bet kopumā par radio žurnālistiku Latvijā.
– Kā tu domā, vai Latvija kādreiz sasniegs tādu sabiedrības integrācijas pakāpi uz latviešu valodas pamata, lai sabiedriski politisks kanāls svešvalodā sabiedriskajā medijā kļūtu nevajadzīgs?
– Domāju, tas notiks. Šobrīd gan ir grūti prognozēt, kad. Bet mēs redzam, ka liela daļa mazākumtautību jaunās paaudzes brīvi lieto latviešu valodu, mācās latviešu skolās, augstskolās, līdz ar to arī brīvi var uztvert informāciju latviešu valodā.
– Šobrīd aktīvi tiek virzīts jautājums par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Tas tiek pasniegts kā vienīgais pareizais ceļš. Komercmediji palielinātu reklāmas ieņēmumus, ko tie varētu ieguldīt vietējā satura radīšanā. Turklāt mēs iegūtu arī stiprāku un neatkarīgāku sabiedrisko mediju. Vai tiešām ir pamats cerēt uz šādiem ieguvumiem?
– Nekādu sabiedrisko mediju spēku šāds solis, protams, nevairos. Šobrīd netiek piedāvāti nekādi mehānismi, kā tad iziešana no reklāmas tirgus īsti varētu notikt, kā sabiedriskie mediji varētu tapt finansēti situācijā, kad mums vairs nav reklāmas ieņēmumu. Šobrīd mums ir daļa valsts finansējuma, kas paredzēts sabiedriskā pasūtījuma izpildei, un ir nauda, ko mēs ar reklāmām nopelnām paši. Proti, ir mazliet virs septiņiem miljoniem valsts budžeta finansējums un mazliet zem pusotra miljona pašu finansējums, kas pamatā ir reklāmas ieņēmumi. Tieši šie paši līdzekļi dod mums iespēju finansēt lietas, kam valsts budžeta nauda nav atvēlēta. Galvenā problēma ir tā, ka valsts budžeta līdzekļi nav paredzēti nekāda veida attīstībai. Šobrīd mediji attīstās ļoti strauji, arī radio vairs nav tikai tas, ko dzirdam FM vilnī. Tam visam ir nepieciešams finansējums, ja gribam būt mūsdienīgs Eiropas līmeņa radio.
