Miljoni budžetā, bet veikti tikai daži pētījumi: Klimata un enerģētikas ministrija kritizēta par neefektīvu līdzekļu izmantošanu 0
Klimata un enerģētikas ministrija, kurai pēdējo trīs gadu laikā piešķirti vairāki miljoni eiro valsts pētījumiem, iztērējusi tikai nelielu daļu no šiem līdzekļiem, izpelnoties Valsts kontroles kritiku par neefektīvu budžeta plānošanu un iespējamu nepieciešamību pēc valsts pārvaldes strukturālām izmaiņām, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Apsver iespēju apvienot ministrijas
Valsts pārvaldei tuvāko trīs gadu laikā jāpārskata savas izmaksas par vismaz 450 miljoniem eiro, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens šonedēļ notikušajās ekonomikas debatēs Saeimā. Viens no apsvērtajiem taupības pasākumiem ir ministriju apvienošana. Īpaša uzmanība pievērsta Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), kas izveidota salīdzinoši nesen, 2023. gada janvārī, bet jau ir nonākusi Valsts kontroles redzeslokā.
Ministrijas darbību sākotnēji uzsāka ar mērķi nodrošināt fokusētu energoneatkarības politiku, ņemot vērā, ka esošās Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ar šo uzdevumu netika galā. Premjers Krišjānis Kariņš solīja, ka jaunā ministrija neveidos papildu slogu budžetam, jo to izveidos no jau esošām struktūrām.
Miljoni pētījumiem, bet iztērēti tikai daži procenti
KEM tika piešķirti 11 miljoni eiro uz trim gadiem valsts pētījumiem klimata un enerģētikas jomā: viens miljons 2023. gadā, pieci miljoni 2024. un vēl pieci miljoni 2025. gadā. Taču faktiski ministrija ir iztērējusi vien nelielu daļu piešķirtā finansējuma – piemēram, 2023. gadā no piešķirtajiem 5 miljoniem pētījumiem tika iztērēti vien 154 tūkstoši eiro jeb 3,5%. Lielākā daļa līdzekļu tika atdoti atpakaļ valsts budžetā vai pārdalīti citām ministrijām.
No plānotajiem 24 pētījumiem trīs gadu laikā reāli pabeigti tikai četri, vēl seši atrodas izstrādes stadijā. Lielākie līdzekļi tika plānoti ES regulējumu ieviešanas izpētei, energokopienu attīstībai, klimata mērķu sistēmas izstrādei un energoapgādes infrastruktūras izvērtēšanai.
Kritika no Valsts kontroles
Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere saka: “Mēs nesakām un neapgalvojam, ka tās lietas, kurām ir pārdalīts finansējums un kurām ir iztērēts arī būtu galīgi nevajadzīgas – mēs tā uz to neraugāmies. Bet padomājam par budžetu tā kopumā: ja mēs tik vieglprātīgi attiecamies pret plānošanu, aptuveni nu “vajadzēs miljonu, bet paprasīsim trīsreiz vairāk, varbūt pusi iedos”, tad tur mēs arī esam.”
Savukārt KEM valsts sekretāre Līga Kurevska atzīst: “Mēs šeit runājam par trīs programmām un, jā, mūsu ministrijā tas budžets ir pietiekami sarežģīts, jo mēs esam salipināti no daļām un mēs vēl neesam konsolidējušies. […] Tas, kas tur ir ieskaitīts, ir gan tā naudiņa, kas attiecas uz pētījumiem, gan uz vispārējiem pakalpojumiem un pat daļa, kas ir atlīdzībās ieskaitāma.”
Atbildība un nākotnes solījumi
Šogad pētījumiem atvēlētais finansējums samazināts par 1,2 miljoniem, tos novirzot aizsardzībai. Vēl 500 tūkstoši pārdalīti Kultūras ministrijai. KEM sola, ka šogad izmantos visu pieejamo finansējumu pētījumiem un iespējams pat varētu pietrūkt aptuveni miljons eiro. Tomēr ministrija atsakās publiski sniegt konkrētu izmaksu plānu, atsūtot tikai projektu nosaukumu sarakstu bez summām.
