“Mans maks ir mans, otras puses maks ir mūsu.” Soctīklotāji izvērš diskusiju par ģimenes budžeta plānošanu 1
Ģimenes budžeta dalīšana ir viena no tām tēmām, kas bieži raisa plašākas diskusijas un var pat radīt nesaskaņas partneru vidū. Kad divi cilvēki nolemj dzīvot kopā, rodas jautājums – kā sadalīt izdevumus un kas par ko atbildēs? Vai pareizākais risinājums ir vienmērīgi sadalīt visus izdevumus uz pusēm? Vai tikai vīrietim ir jāuzņemas viss finanšu slogs? Taču katras ģimenes situācija ir unikāla, ņemot vērā pāru ienākumus, dzīvesveidu, vērtības un mērķus.
Sociālajā tīkla “Threads” kāda sieviete uzdevusi sekojošu jautājumu: “Pēdējā laika aktuālākā tēma ar partneri – kā dalīt budžetu, dzīvojot kopā. Kā dalāt budžetu tavā ģimenē? 50/50? Vai varbūt vīrietis par visu maksā?”
Zem šī ieraksta, vairāki cilvēki dalījušies ar to, kā viņi pārvalda ģimenes kopīgās finanses. Daži uzskata, ka taisnīgāk ir sadalīt visus izdevumus vienādi, bet citi uzskata, ka ir tikai pieņemami, ja viens no partneriem, uzņemas lielāku vadību, atbildot par ģimenes izmaksām, ja viņa ienākumi ir lielāki. Tāpat ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka izdevumi būtu jādala proporcionāli ienākumiem, lai katrs partneris justos komfortabli un godīgi.
Taču nav viena pareizā veida, kā dalīt ģimenes budžetu, jo tas ir atkarīgs no katras ģimenes konkrētās situācijas.
Lūk, turpinājumā apkopojām vairāku cilvēku piemērus, kuri komentējuši zem konkrētās sievietes ieraksta.
“50/50, bet lasot daudzās citās vietās es sapratu ka cilvēki to interpretē katrs kā saprot. Manā gadījumā, tiek atvērts ģimenes kopīgais konts. Tajā kontā abas puses liek savu pusi no mēneša nopelnīto naudu. No tā konta tiek segts viss kas attiecas kopā dzīvošana(t.i. Hipotēka, ēdiens, mājās sadzīves lietas, kopā iziešana, pasākumi, no tā arī tiek krāta nauda uz piemēram ceļojumu, melnām dienām nauda). Otrā naudas daļa ir katram sava, kuru patērē uz savām lietām, apģerbu, hobiju iegādēm u.c.”
“Pelnu pati. Bet man vecmodīgais uzskats kā saka citi. Vīrietis sedz mājas, komunālos , mašīnas izdevumus, pārtiku, ceļojumus. Es sevi nodrošinu pati, savas kaprīzes. Viņam pērku labas dāvanas, aizvedu šad tad viņu pusdienās, kāda atpūta tepat LV, varbūt, kādreiz arī tālāk būs. Man patīk iepriecināt. Priecājos par savu veiksmīgo vīrieti.”
“Kurš tuvāk stāv kasei, tas arī samaksā. Ko tur dalīt, ja dzīvo vienā mājā un kopā vienu ēdienu gatavo?”
“Vispirms Tavu un pēc tam katrs savu.”
“Visu vīrs. Man ir tikai teikums – mums vajag. lai ari tas uz viņu var neatteikties, bet tāpat “mums”.”
“Maksā tas, kuram tanī brīdī ir nauda.”
“Vislabāk būt neatkarīgam no otra.”
“Man patīk pieņēmums “Vai varbūt vīrietis par visu maksā?”. A kā būtu, ja “Vai varbūt sieviete par visu maksā?” Bet ja nopietni, tad viss budžets ir kopīgs. Katram ir sava alga, katrs savu daļu arī tērējam pēc saviem ieskatiem, bet nu visi iekrājumi un lielie tēriņi ir kopīgi. Ir arī kopīgs konts, kur katru mēnesi iemaksājam konkrētu summu. Nespēju iedomāties kā var plānot ģimenes lietas, ja nav kopīga budžeta.”
“Mans maks ir mans maks, otras puses maks ir mūsu maks.”
