Miljons eiro gadā uz citu nelaimes rēķina… Kā “jurists” Oto Bezbailis pārvērta klientu nelaimi naudā
3
Medijos jau gadiem izskanējušas ziņas par Oto Bezbaiļa pielietotajām metodēm juridisko pakalpojumu sniegšanā un ar to saistītajām klientu sūdzībām.
Oto Bezbailis jeb Oto Šleiers – persona, kas aptuveni desmit gadu laikā ikdienā, iespējams, apkrāpusi cilvēkus, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, nespējot atmaksāt parādsaistības. Pēc saskarsmes ar Bezbaili daudziem finansiālā situācija esot krietni pasliktinājusies.
Miljons gadā uz sirdsapziņas rēķina
Pēdējā laikā juriste ar 20 gadu juridisko stāžu, kas sarunā ar LA.LV vēlas palikt anonīma, arvien biežāk saņemot zvanus no klientiem, kuri iepriekš uzsākuši sadarbību ar Oto Bezbaili saistībā ar fiziskas personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, taču šobrīd viņš vairs nav sasniedzams ne telefoniski, ne birojā.
Pēc vairāku klientu stāstītā, Oto Bezbailim pēdējo desmit gadu laikā bijušas vismaz piecas juridiskās firmas (to apliecina arī ieraksti Uzņēmumu reģistra publiskajā datubāzē) – daļa no tām reģistrētas uz viņa paša, citas – uz trešo personu vārda. Viņi atceras, ka Bezbailis ar viņiem sazinājies vēl pirms viņi paši bija sākuši interesēties par maksātnespēju – nereti pēc pirmajiem kavētajiem maksājumiem.
Klienti pieļauj, ka viņu dati varētu būt iegūti, Bezbailim sadarbojoties ar parādu piedziņas firmām.
Pēc klientu teiktā, Bezbaiļa vadītie vai ar viņu saistītie biroji, iespējams, darbojoties vairāku gadu garumā, apgrozījuši līdz pat miljonam eiro gadā. Vairāki iesaistītie norāda, ka solītie pakalpojumi nav sniegti un liela daļa gadījumu beigušies ar negatīvu rezultātu. Lieki piebilst – pēc izglītības Bezbailis neesot jurists. Viņam pietuvināta persona pieļauj, ka Bezbailim nav pat augstākās izglītības.
LA.LV izdevās sazināties ar divām personām, kas cietušas no Bezbaiļa šķietami negodprātīgā juristu biroja. Abu personu identitātes portālam LA.LV ir zināmas, taču rakstā tās anonimizējam. Zemāk rakstītais ir sniegtā informācija.
Samaksāja 800 eiro, bet lika maksāt no jauna
Anete (vārds mainīts) bija sakrājusi noteiktu naudas summu, ko samaksāt kredītiestādēm parādu dzēšanai. Viņa iekrita krāpnieku nagos, kuri no viņas konta visu naudu izņēma. Pēc aptuveni trim nedēļām ar viņu sazinājās Oto Bezbailis. Nav zināms, kā viņš uzzināja par Anetes finanšu nedienām un kā ieguva viņas kontaktus. Bezbailis solīja palīdzēt, stādījās priekšā kā juridiska persona.
Aneti pārliecināja Bezbaiļa izteiktie palīdzības solījumi, un viņa piekrita sadarboties ar Bezbaili maksātnespējas procesa uzsākšanā. Par to viņš prasīja 1250 eiro.
“Samaksāju 800 eiro, taču pēc tam divus mēnešus nevarēju turpināt maksāt, un viņš šo summu vienkārši paturēja sev, jo esot bijis maksājuma kavējums, un lika sākt maksāt visu no sākuma,” stāsta Anete.
Ar otro piegājienu viņa samaksāja noteikto summu, un Bezbaiļa juridiskais birojs sagatavoja nepieciešamos dokumentus maksātnespējas procesa uzsākšanai tiesā.
Anete dzīvo mazā ciematā, un tobrīd viņa bija gandrīz pabeigusi pašvaldības dzīvokļa izpirkšanu – atlikums bija vien 60 eiro. Kad Bezbailis uzzināja par dzīvokli, viņš Anetei lika samaksāt visu summu par dzīvokli, lai tas būtu viņas īpašumā. Pēc tam dzīvoklis nonāca maksātnespējas lietā. Pēc Anetes teiktā, Bezbailis bija izteicis ieceri piedāvāt viņas dzīvokli iegādāties savam draugam, kurš pēc tam dzīvokli izīrētu atpakaļ Anetei un saņemtu no viņas ikmēneša īri.
“Man tādā čuhņā dzīvokli nevajag,” Bezbaiļa drauga vārdus atstāsta Anete. Pēc tam ar otro piegājienu dzīvokli pārdeva izsolē citam cilvēkam.
Pēc dzīvokļa atsavināšanas Bezbailim vajadzēja sagatavot maksājumu plānu, kas ļautu Anetei turpināt maksātnespējas procedūru. “Neviens neko nesagatavoja, un ar mani vairs vispār nesazinājās,” norāda cietusī.
Tā kā saziņai ar tiesu bija norādīts Bezbaiļa juridiskā biroja e-pasts, visa informācija par procesu tika nosūtīta uz šo adresi, un Anete par tiesas sēdi un lietas izbeigšanu netika informēta, apliecina viņas šā brīža juriste.
Pēc laika ar Aneti sazinājās kredītdevēji, kas viņai darīja zināmu, ka viņas maksātnespējas process ir pārtraukts un parādsaistības atjaunotas pilnā apmērā – ieskaitot uzkrātos soda procentus.
“Nauda, kas tika iegūta no dzīvokļa pārdošanas un kas faktiski varētu nosegt vismaz daļu no parādiem, vienkārši pazuda. Viss jāsāk no nulles,” saka Anete.
Pēc notikušā cietusī vairākkārt mēģināja sazināties ar Bezbaili. Vienu reizi viņš atbildējis uz zvanu un teicis: “Lieciet mani mierā! Kas man par daļu par jums? Jūs tāpat 400 eiro mēnesī man nevarat samaksāt,” īso sarunu atstāsta Anete.
Viņa Bezbailim bija samaksājusi 2380 eiro — tā ir nauda, kas aizgāja nebūtībā. Tas, par kādu summu dzīvoklis tika izsolīts, Anetei nav zināms, bet pēc viņas aprēķiniem tie varēja būt aptuveni 11 tūkstoši eiro — nav skaidrs, kur šī nauda ir pazudusi. Kopumā viņas parādsaistības bijušas 21 tūkstoša eiro apmērā.
Šobrīd viņai katru mēnesi jāmaksā par dzīvokli, par kredītiem, par ikdienas vajadzībām, tiesu izpildītājai un vēl jākrāj nauda jaunam maksātnespējas procesam. Viņa ir arī otrās grupas invalīde — nepieciešamas zāles.
“Mēģinu visādos darbos piestrādāt, lai tās summas varētu samaksāt, bet šajos laikos cilvēkam, kuram jau pāri 50, ir ļoti grūti atrast darbu,” stāsta cietusī. “Vecums, invaliditāte – mums tāds cilvēks nav vajadzīgs,” par darba tirgu izsakās Anete.
Līdzīgi kā vairāki desmiti citu cietušo, arī Anete ir vērsusies policijā ar iesniegumu par Bezbaiļa krāpnieciskajām darbībām.
Amatpersona prasa kukuli finansiālās grūtībās nonākušam cilvēkam
Rinaldam (vārds mainīts) arī esot bijusi ļoti negatīva pieredze ar Oto Bezbaiļa juridisko biroju. Viņš stāsta, ka biroju atrada pats 2023.gada sākumā – toreiz tas licies uzticams. Rinaldam nebija finansiālu iespēju vienā maksājumā iemaksāt likumā noteikto summu – divu minimālo algu apmērā –, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu. Bezbailis piedāvāja maksāt pa daļām – tas bija vienīgais juristu birojs, kas to atļāva.
Rinalds atceras, ka sākumā viņš vairākās daļās pārskaitījis lielu naudas summu Bezbaiļa birojam, savukārt tikai pēdējie maksājumi tikuši novirzīti Valsts kasei. Šajā laikā valstī pieauga minimālā alga, tādēļ viņam nācās samaksāt vairāk nekā sākotnēji paredzēts – gan birojam, gan valstij.
“Tā bija pirmā pazīme, ka ar to firmu kaut kas nav kārtībā,” pauž Rinalds.
Process tika uzsākts un, kad Rinalds bija izpildījis visus tiesas noteiktos ikmēneša maksājumus, viņš vērsās pie Bezbaiļa, kurš pieprasīja papildu atlīdzību par procesa nobeiguma dokumentu sagatavošanu. Tobrīd Rinaldam trūka līdzekļu, tāpēc maksājumu nekavējoties nebija spējīgs veikt. Pēc dažām nedēļām, kad līdzekļi bija pieejami, biroju vairs nebija iespējams sazvanīt.
Vienlaikus ar Rinaldu sazinājās administrators, kurš bija norīkots šajā lietā un pieprasīja 3000 eiro kā priekšnoteikumu lietas pabeigšanai Rinalda interesēs. Rinalds neizslēdz, ka administrators ar Bezbaili bijuši “uz vienu roku”.
“Kas tev – nav ko man iedot trīs tūkstošus?” administratora sacīto atceras Rinalds. Tā kā Rinalds kukuli neiedeva, tad pēc neilga laika uzzināja, ka pēc administratora lūguma lieta izbeigta Rinaldam nelabvēlīgi.
Tālāk viss noticis pa ķēdīti – sekojušas ziņas no kreditoriem, ka parādsaistības ir atjaunotas. Šobrīd parāds procentu pieauguma dēļ ir lielāks nekā tas bija sākumā, kad Rinalds vērsās pēc palīdzības Bezbaiļa birojā.
Pazaudēti ir vairāk nekā 10 000 eiro. Rinalds par maksātnespējas procesa izbeigšanu ir vērsies ģenerālprokuratūrā ar lūgumu par protesta iesniegšanu Augstākajai tiesai, kā arī vērsies KNAB par administratora rīcību.
“Man galvenais, lai atjauno maksātnespējas procesu,” uzsver cietušais.
Vairāki maksātnespējas biroji Latvijā spēlē netīru spēlīti
Sīkāk par maksātnespējas biroju tumšo pusi man stāsta Guntis – persona, kas šajā nozarē ir vairākus gadus un bijis ilgstošā kontaktā ar pašu Bezbaili.
Viņš nosauc vairākas personas, kas pēdējā laikā “pārņem Oto Bezbaiļa sērgu”. Šie cilvēki ir maksātnespējas biroju juristi, kas par maksātnespējas procesa plānu ņem neiedomājamas summas – 500 eiro par plānu, taču bieži maksātnespējas procesi tiek pārtaukti. Kopš Bezbailis vairs nevar praktizēt, šie juristi izķer viņa klientus, un, pēc Gunta teiktā, čakarē tos.
Viņš atklāj, ka maksātnespējas procesa plāns vidēji maksājot 100, 120 eiro, bet atsevišķi juristi šobrīd prasa pat 500 eiro par plānu un 500 par procesa pabeigšanu. Ir arī konkrēts jurists, kas prasa pat 1000 eiro par procesa pabeigšanu. Tāpat biroji atbalsta ēnu ekonomiku, par konsultācijām prasot samaksu skaidrā naudā.
Guntis stāsta, ka šobrīd zilonis ir uzpūsts tieši par Bezbaili, bet ir arī citi juristi, kas strādā līdzīgi – ir izbeigti ļoti daudzi maksātnespējas procesi, par kuriem klienti ir samaksājuši milzu summas skaidrā naudā. Tagad klienti ir izmisumā.
Viņš min konkrētu piemēru par ārsta palīdzi, kurai negodprātīga juristu biroja dēļ tika izbeigts maksātnespējas process. “Zvejojot” klientus, netiek pieskatīti iesāktie procesi, tādejādi konkrētajā gadījumā sieviete palikusi ar 30 tūkstošu parādu.
Citu biroju darbinieki viņam ir stāstījuši, ka arī tur maksātnespējas izbeigšana bijusi līdzīga kā pie Bezbaiļa – klienti spēlējuši azartspēles, pārrakstījuši īpašumus pēc juristu ieteikuma, juristi nav teikuši, kā pildīt maksātnespējas procesa plānu, kā rezultātā bieži maksātnespējas procesi nav bijuši ar pozitīvu iznākumu. Tā kopumā nav pieņemama prakse, jo juristam, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, kārtīgi jāizvērtē klienta iepriekšējās darbības.
Guntis vērš uzmanību arī uz interneta “juristiem” – personām, kas bez atbilstošas izglītības internetā piedāvā juridisku jautājumu konsultācijas, un par to prasa pat 100 eiro. “Tas ir ārprāts,” sašutis ir Guntis. Kā piemēru viņš min Liepājā strādājošo personāžu Edgaru Kreicu.
Guntis stāsta, ka visi līguma nosacījumi Bezbaiļa birojā tika izpildīti. Pēc viņa teiktā, visas nedienas sākušās, jo Bezbailis peļņas dēļ ņēmis ļoti daudz klientu. Lielā apjoma dēļ klienti viņu vairs nevarējuši sazvanīt, nenotika nekāda komunikācija. Klientiem meklējot risinājumu pie citiem juristiem, tie ieteikuši vērsties policijā. Policijā esot ap 100 iesniegumiem, tāpēc pret Bezbaiļa firmu uzsākts kriminālprocess par krāpšanos.
Normāla prakse esot ņemt dažus klientus mēnesī, bet Bezbaiļa birojā to skaits varēja pat desmitkāršoties.
Guntis noliedz apgalvojumus, ka klientiem Bezbaiļa birojā likts maksāt no nulles, ja tie nokavēja kaut vienu ikmēneša maksājumu. Tāpat viņš noliedz, ka klientiem ir teikts, ka kreditoriem nav vairs jāmaksā, kopš ir noslēgts līgums ar maksātnespējas biroju.
Vēl Guntis vērš uzmanību uz negodīgiem maksātnespējas administratoriem, kuru vārdi redakcijai ir zināmi, bet datu aizsardzības dēļ nevar tikt atklāti.
Pēc viņa stāstītā, ir vairāki administratori, kas sadarbojas ar maksātnespējas birojiem, ņemot no klientiem kukuļus tūkstoša vai pusotra tūkstoša eiro apmērā. Ja klientiem naudas kukulim nav – process izbeigts, bet, ja naudas ir, tad process novadīts ar pozitīvu rezultātu.
“Pats trakākais, ka cilvēks vēl paņem kredītu, lai varētu iedot kukuli. Tiesa to ierauga un izbeidz procesu, kaut gan viņš ir samaksājis kukuli. Administratori pasaka, ka neko nezina – ņem un pierādi, ka nesi skaidru naudu,” stāsta Guntis.
Kopumā viņš vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz negodīgu maksātnespējas biroju praksi – vairāki simti skaidrā naudā par procesa plānu un izbeigšanu nav pieņemami. Tāpat nav pieņemams milzīgs klientu skaits, ja birojs ar to nespēj tikt galā. Liela iespēja, ka maksātnespējas process tiks izbeigts, ja persona pēc palīdzības vēršas tāda veida birojā.
LA.LV centās sazināties ar Oto Bezbaili, lūdzot komentēt šajā rakstā iekļauto personu apgalvojumus. Atbildi līdz šim brīdim no viņa neesam saņēmuši.
Ja arī Tu neesi saņēmis godīgu maksātnespējas pakalpojumu, samaksājot par to naudu, vai zini negodīgus juristus vai maksātnespējas administratorus, lūgums par to ziņot policijai. Tāpat lūgums ziņot policijai, ja Bezbailis sazinājies ar saviem iepriekšējiem klientiem vai joprojām sniedz juridiskus pakalpojumus.
