Morālā kaitējuma piedzīšana 0
Apmēram pirms mēneša Latvijas Radio 1. programmā izskanēja raidījums, kur runāja par tiesu sistēmu. Tiesa esot pieņēmusi lēmumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu privātpersonai sakarā ar organizācijas necienīgu rīcību, nesniedzot atbildi likumā noteiktajā laikā. Tāds tiesu prakses precedents paver tiesības uz sekmīgu prasību apmierināšanu, tiesai pieņemot analoģisku lēmumu, un raisa cerības, ka arī ierindas cilvēks var saņemt kompensāciju par viņam nodarītu morālo kaitējumu (agrāk rezultatīvi bija tikai VIP personu prasījumi). Lūdzu, informējiet rakstiski par attiecīgo tiesas prāvu un no tās izrietošajām sekām ar autoritatīvu speciālistu komentāru. Mārtiņš Šteinbergs
Lai informētu lasītājus par konkrētu lietu un tiesas prāvu, nepieciešams noskaidrot šo lietu identificējošus datus, piemēram, lietas numuru vai sprieduma pieņemšanas datumu un pieteicēju. Tiesās saņemto un izskatīto lietu skaits ir ļoti liels, tāpēc, nezinot konkrētus faktus, nevaram plašāk par to pastāstīt.
Lietas par morālā kaitējuma atlīdzinājumu administratīvajā tiesā nav retums. Pretēji vēstules autora uzskatam, ka rezultatīvi ir tikai ļoti svarīgu personu (VIP) pieteikumi, tiesu prakse gan liecina par ko citu – pērn, piemēram, Administratīvajā apgabaltiesā visbiežāk un ar vislielākajām summām kompensācija naudā par nodarīto morālo kaitējumu piespriesta ieslodzījuma vietās esošajām personām (2011. gadā – aptuveni 40 % no visām piespriestajām kompensācijām).
Tiesai jāspriež neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Tātad arī Latvijā jānodrošina personu vienlīdzība likuma priekšā, nevis piemērojot kādu izņēmuma stāvokli atkarībā no personas statusa sabiedrībā.
Ja jums nācies saskarties ar citu pieredzi, pret to iespējams vērsties, taču tad tiesību speciālistiem, ar ko esam gatavi konsultēties, jāzina konkrēti fakti.
Konsultēja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulti ULDIS DREIMANIS un DAINA OBUKA.
