
Neizdodas nolasīt kodu? Tad tev to nevajag! Kulinārijas blogeris sašutis par pārdevēja attieksmi veikalā 0
Bieži dzirdam un lasām stāstus par nelaipniem klientiem, kas necienīgi izturas pret pārdevējām, tomēr reizēm mēdz būt arī otrādi. Kulinārijas blogeris Rojs Puķe sociālajos tīklos dalījies ar kādu nepatīkamu pieredzi lielveikalā, pie pašapkalpošanās kases. Pēc piedzīvotā viņam radies jautājums – vai pieklājība mūsdienās kļuvusi par greznību?
Sava sociālā tīkla “Facebook” kontā viņš raksta: “Kur palikusi pieklājīgā attieksme pret pircēju lielveikalos? Šorīt piedzīvoju situāciju, kas mani mazliet pārsteidza un lika aizdomāties. Biju vienā no lielveikaliem, izvēlējos pāris mērces un devos pie pašapkalpošanās kases. Kodu nolasīt neizdevās. Pēc brīža pienāca darbinieks, atbloķēja kasi. Mēģinu vēlreiz — atkal nekā.
Viņš atkal atbloķēja, paņēma mērces un, ejot prom, vienkārši pateica: “Tas nozīmē, ka jums šīs mērces nevajag.” Un viss. Ne atvainošanās, ne paskaidrojuma, ne mēģinājuma risināt situāciju. Tik vien.
Un es līdz šim biju domājis, ka pircēja tiesības ir pašam izlemt, ko viņam vajag un ko nevajag… Man nav vēlme vienkārši paburkšķēt vai radīt iespaidu, ka nekas vairs nepatīk. Tomēr man ir arī sajūta, ka, runājot par lietām, kas mūs satrauc, varam kopā kaut ko mainīt. Man ir diezgan daudz sekotāju, un jūsu viedoklis man patiešām ir svarīgs.
Man nav ilūziju — darbinieku trūkums lielveikalos ir milzīga problēma. Priekšniecībai jāshēmo, kā nokomplektēt maiņas, kur nu vēl uzdrošināties pieprasīt “labāku attieksmi” pret klientiem. Ja darbinieku vienkārši nav, tad arī prasību latiņa tiek pazemināta. Neviens nesūdzēsies, ka darbinieks bijis nepieklājīgs, ja viņu vispār tikai ar pierunāšanu izdevās dabūt uz maiņu. Saprotu. Bet…
Vai pat šajos apstākļos mēs tiešām esam pieņēmuši, ka pieklājība ir greznība? Ka smaids un īss: “Piedodiet, šīs mērces šobrīd sistēmā neiet, es pacentīšos šo problēmu risināt…” ir par daudz prasīts?
Es uz veikalu nāku ne tikai pēc produktiem, bet arī pēc sajūtas. Tāpat kā daudzi no jums. Un šī sajūta ir – vai mani šeit gaida, vai ar mani rēķinās.
Es neesmu dusmīgs. Es tikai gribu saprast — kā mēs esam nonākuši līdz šim? Un vai mēs to akceptējam? Padalieties — vai arī jūs esat saskārušies ar šādu attieksmi? Un ko jūs par to domājat?”
Vai kādreiz veikalā esi saskāries ar necienīgu attieksmi no pārdevēja puses?