14
Jūs Latvijā piedalījāties konferencē par vērtēšanu, kur daudz tika runāts par to, ka atzīmes nav tas labākais veids, kā novērtēt bērna darbu. Tomēr daļai, manuprāt, tieši iespēja saņemt labu atzīmi ir motivācija mācīties. Mana meita ir tik priecīga, ja izdodas tikt pie desmitnieka.
Jā, bet daļa bērnu varbūt nekad nesaņem desmitnieku. Jādomā arī par to, kā izglītības sistēmā jūtas šādi bērni. Svarīgi ir bērniem izskaidrot, kas tiem izdevies, kas ne un kas jādara, lai apgūtu to, kas nepieciešams. Katrs bērns ir pelnījis saņemt uzslavu pat, ja ne viss izdevies. Pozitīvs vērtējums viņu iedrošinās turpināt censties. Turklāt atzīmes ir tikai atzīmes. Piemēram, bērns saņem 7. Ko tas jums izsaka, ja uzzināt tikai šo ciparu? Nezināt, kādas kļūdas bērns pieļāva, ko varēja izdarīt labāk. Taču vecāki ir pieraduši redzēt atzīmes, un tās it kā vismaz pasaka: ir vērts uztraukties vai ne. Tāpēc domāšanu mainīt nav viegli.
Tomēr arī Somijā pagaidām vēl neesam pilnībā atteikušies no atzīmēm. Līdz 7. klasei atzīmes var būt un var arī nebūt, tas atkarīgs no skolas, kurā bērns mācās. Taču noteikti mācību gada beigās jābūt aprakstošam skaidrojumam par to, kas apgūts un kas ne. Savukārt pēc 7. klases skolēnu sniegums tomēr tiek vērtēts ar atzīmēm.
Viena no būtiskām lietām jaunajā mācību saturā ir skolotāju sadarbošanās. Latvijas skolotāji saka: mums nav laika sadarboties, jau tā esam noslogoti, un kurš maksās par sadarbošanos. Kā šī problēma atrisināta Somijā?
Es nevarētu teikt, ka tā ir pilnībā atrisināta. Skolotāju galvenais pienākums, protams, ir stundu vadīšana, bet sagatavot stundas skolotāji arī pie mums ir pieraduši vienatnē. Ja viņi iemācītos vismaz dažkārt stundas gatavot kopā, tad sadarbība organiski iekļautos pedagoga apmaksātajā darba laikā. Svarīgi gan būtu, lai pedagogi arī būtu klāt kolēģu stundās, dalītos viens ar otru pieredzē. Arī tam jāiekļaujas apmaksātajā darba laikā.
Latvijā skolotāji teic, ka viņi jau noguruši no reformām. Izglītībā pēdējos gados to, viņuprāt, bijis vienkārši par daudz.
Tajā ziņā Somijā ir līdzīgi: pārmaiņas šajā jomā tiešām šķiet nebeidzamas. Bet tās ir nepieciešamas, jo dzīve strauji mainās. Somijā gan ne visas reformas ir valdības rosinātas. Kā jau teicu, gana liela vara izglītībā ir pašvaldībām, un tās ir ļoti aktīvas izglītības attīstībā. Piemēram, pašvaldības līmenī tiek ieviesti jauninājumi matemātikas mācīšanā vai skolēnu emocionālajā audzināšanā. Turklāt dažas skolas iesaistās tiešām daudzos projektos. Tā ka no skolotājiem tiek daudz prasīts. Es strādāju izglītības jomā 45 gadus – esmu bijusi gan skolotāja, gan skolas vadītāja, gan vadījusi Helsinku Izglītības departamenta attīstības nodaļu, izglītojusi skolotājus un rakstījusi grāmatas. Varu teikt, ka nekad agrāk šajā nozarē nav bijis tik daudz pārmaiņu.
Tomēr, veicot mācību satura reformu, jūs nemainījāt mācību sākšanas vecumu. Somija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur bērni sāk iet skolā 7 gados un tā tas arī paliks. Kāpēc?
Sešgadīgie arī mācās, taču tā ir pirmsskolas sagatavošana. Viņi apgūst pamatlietas, kas būs vajadzīgas skolā. Uzskatām, ka skolai kā tādai sešgadīgie bērni vēl nav gatavi. Labākais vecums, lai sāktu sistemātiskas mācības, ir septiņi gadi. To esam secinājuši no pētījumiem par smadzeņu un smalkās motorikas attīstību dažādos vecumposmos. Novērojumi arī liecina, ka tieši septiņos gados bērni visstraujāk apgūs lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas prasmes. Daļa skolēnu māk lasīt jau pirms skolas gaitu sākuma, taču šī prasme nav obligāta.
Daži bērni varbūt ir gatavi skolai agrāk. Tādos gadījumos, ja vecāki vēlas, viņi savu bērnu pieteikt skolai agrāk, taču, pirms uzņemt mazo skolā, tai ir tiesības testēt, vai bērns gatavs mācībām.
Latvijā strauji krīt skolēnu skaits. Tāpēc pamazāk sarūk skolu skaits, tiek slēgtas mazās skolas. Kāds ir Somijas mazo skolu liktenis?
Somija arī ir reti apdzīvota valsts, tāpēc mums tāpat ir skolas ar mazo skolēnu skaitu. Gadu gaitā gan daudzas pašvaldības centušās apvienot mazās skolas. Tomēr valstī joprojām ir mazas skolās, kurās ir 20–40 bērnu, jo ir daudz mazu ciemu, kur ir maz iedzīvotāju, taču skola ir vajadzīga, jo cita skola ir tālu. Manuprāt, arī mazās skolās ir iespējams uzturēt gana augstu izglītības kvalitāti. Interesanti gan, ka mazās skolas ir iespējamas ne tikai laukos. Galvaspilsētā Helsinkos savulaik tika slēgta skola, kura atradās uz salas un kurā bija tikai četri skolēni.
