Ja stārķi izmet kādu savējo no ligzdas, viņi zina, ko dara. Nekaitīga palīdzība dzīvniekiem 10
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Parasti cilvēks pārprot dabā redzēto situāciju. Taču zālē gulošu stirnas bērnu neviens nav pametis. Neveiklais stārķēns varbūt vienkārši mācās lidot,” skaidro dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” brīvprātīgā konsultante Līga Vasiļūna.
Viņai ir daudz stāstu ar bēdīgām beigām, kurās vainojama cilvēku aplamā rīcība, glābjot šķietami pamestu radību.
Stirnēnu liek mierā
Nesen ziņu lapās bija lasāms stāsts – kāds iereibis vīrietis Rīgā atradis stirnas mazuli un uzdāvinājis uz ielas nejauši sastaptai sievietei. Tā nodevusi dzīvnieciņu patversmei.
Stāsts amizants, bet beidzies ar stirnēna nāvi. Stirnēnus izbarot un izaudzināt nebrīvē diemžēl ir ļoti grūti.
Stirnas uzturas atstatus no saviem bērniem. Stirnēniem nav smaržas, tādēļ plēsēji tos neatrod. Tādēļ tos var droši atstāt vienus.
Līdzīgi ir ar lapsēniem, kuri sākuši patstāvīgu dzīvi un vēl uzvedas kā muļķīši, dodas iepazīt pasauli. Vissliktākais, ko var darīt, – sākt piebarot lapsiņu. Ja dzīvnieks zaudē spēju baidīties un vairīties no cilvēka, gara dzīve tam nebūs.
Speciāliste skaidro, ka lielu ļaunumu nodara arī dažādas filmiņas, kurās idilliski attēlota lapsas un cilvēka attiecības. Ir pat jauna tendence – cilvēki zvana uz patversmi un vēlas kā mīļdzīvnieku iegādāties lapsēnu. Taču savvaļas dzīvnieku turēšana mājas apstākļos ir aizliegta ar likumu (vajadzīgas īpašas atļaujas).
Putni mācās lidot
Visvairāk zvanu, jau sākot ar maiju, dzīvnieku patversmes saņem par putnēniem. Sevišķi – stārķēniem.
Cilvēka prātam grūti to pieņemt, taču, ja stārķi izmet kādu savējo no ligzdas, viņi zina, ko dara.
Arī ķīru, kaiju, vārnu, žagatu un pūču bērni kādu laiku kūleņo pa zemi, zemajiem zariem, taču vecāki tos uzrauga.
Ja no ligzdas izkritusi bezdelīga, to var iecelt atpakaļ ligzdā, ja var aizsniegt. Svīrveidīgie nespēj pacelties no zemes (pat pieaugušie ne), tādēļ zemē nokritušo putnēnu vajag pacelt uz kāda paaugstinājuma. Vecāki viņu atradīs, pabaros un mazulis apgūs lidošanas prasmes.
Rīkojas prātīgi
Sastopot kādu savvaļas radību, kura, šķiet nonākusi nelaimē, vispareizāk ir savaldīt emocijas un kritiski izvērtēt situāciju. Ja radībai nav redzamas nekādas traumas, labāk to likt mierā un atstāt tur, kur ir.
Ja tomēr šķiet, ka palīdzība vajadzīga, jāziņo speciālistiem. Piemēram, padomu savvaļas dzīvnieku glābējam dos “Mežavairogu” konsultanti (tālrunis 24422440). Kā rīkoties, ieteiks arī pašvaldības policija, jo katrā vietā ir noslēgts savs līgums ar kādu no dzīvnieku patversmēm.
Visvairāk dabai laba nodarīs tie, kas neļaus suņiem skraidīt brīvībā.
Patversmes darbinieku pieredze liecina, ka tieši suņu kodumi ir tie, kāpēc dzīvnieciņš nokļuvis bezpalīdzīgā stāvoklī.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
