“Nesaprotu, kāpēc tik daudziem pensionāriem ir kauns ko prasīt no sociālā dienesta,” vaicā Barča 153

Par kultūras dzīvi kā tādu, par kaut kādiem pasākumiem ārpus ikdienas aiziešanu uz veikalu – vai Latvijas vidējais pensionārs vispār var atļauties kaut ko ārpus savas mājas izdarīt? Šeit nav runa par eksprezidenti un visiem citiem pensionāriem, kas saņem tūkstošos mērāmas pensijas, bet – kā ir vidējam Latvijas pensionāram? Šādu retorisku jautājumu TV24 raidījums “Uz līnijas” uzdeva Aijai Barčai, Latvijas Pensionāru federācijas prezidentei.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests. Pasaki, ko attēlā ieraudzīji pirmo, un uzzini savas stiprās un vājās puses
Eiropas Savienība “piegriež skābekli” Putina režīmam! Krievijai gaidāmi lieli zaudējumi
Kāpēc šie populārie pārtikas produkti ir daudzās valstīs aizliegti? Piemēram, kebabi Venēcijā!
Lasīt citas ziņas
Viņas atbilde bija visai izvairīga. “Redziet, mēs, pensionāri, esam ļoti dažādi. Bērni palīdz pensionāriem, un man par to ir žēl, jo arī bērniem ir jāēd.

Par vidējo pensionāru Latvijā, teiksim tā, pie šiem komunālajiem maksājumiem un ka mūs katru dienu biedē, ka atkal būs kaut kas vairāk jāmaksā. Tiešām tas ir ļoti, ļoti sarežģīti.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Barča atgādina, ka visiem ir pieejami sociālie dienesti – un viņa nesaprot, kāpēc daudzi seniori no tā kaunas un atsakās tur meklēt palīdzību.

“Valsts sociālā apdrošināšana nodrošina mūs ar pensijām, bet arī pašvaldības – un absolūtajā vairākumā pašvaldības jau ir izdarījušas grozījumus saistošajos noteikumos un ļoti lielu atbalstu sniedz saviem vietējiem iedzīvotājiem. Tur ir dažāda veida pabalsti,” iedrošina Barča.

Viņa nosauc dažus no obligātajiem pabalstiem – tie ir mājokļa pabalsti, pabalsti veselības aprūpei un tā tālāk. Lielās maksas par veselības aprūpi, –

atceramies, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām 1% jau ir veselības aprūpe, bet diezin vai kāds varēs šodien pateikt, kā tas tiek iztērēts.

“Tad, kad to ieviesa, tas bija laiks, kad veselības ministre bija Ingrīda Circene un tagad viņa ir Saeimas deputāte un darbojas komisijā. ” Barča domā, ka atkal jāsāk sarunas par obligāto veselības apdrošināšanu.

Viņa ilustrē – “tajā laikā 1% bija 82 miljoni, bet šogad 1% no socapdrošināšanas naudām jau ir 120 miljoni. Tā ka derētu zināt, kā šī naudiņa tiek tērēta. Bet diezin vai kāds uzreiz no Nacionālā veselības dienesta to varēs pateikt.”

Tad, kad jaunā veselības ministre esot nosaukusi 14%, Barča domājusi “Vai, dieniņ, sociālais budžets to nevar izturēt! Bet, ja būtu runa un tā diskusija sāktos par 4%, un, ja mēs rēķinām, 4×120 miljoni, tā jau ir ļoti liela nauda.”

Lai tas viss arī realizētos dzīvē, Barča norāda, ka jāsastrādājas būtu divām ministrijām – Labklājības un Veselības.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.