“No kurienes uzrodas tie mistiskie 14,26 eiro?” Kristīne ilgstoši ir prom no mājām, taču elektrības skaitītājs “griežas” arī tukšā dzīvoklī 0
Nesen pie mums ar savu jautājumu vērsās kāda lasītāja, kura vēlējās noskaidrot – kāpēc jāmaksā rēķins “Elektrum” par elektroenerģiju pat tad, ja dzīvoklī ilgāku laiku neviens nedzīvo un līdz ar to elektrība netiek patērēta? Iespējams, ka tāds gadījums nav vienīgais, jo palaikam dzirdēti līdzīga rakstura stāsti, kad dažādu komunālo pakalpojumu sniedzēji sastāda mistiskus rēķinus par neadekvāti daudz patērētu elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apsaimniekošanu vai kādu citu pakalpojumu. Tāpēc mēģinājām iedziļināties, kas slēpjas aiz konkrētā gadījuma un kāpēc vispār mūsu valstī ir iespējama šāda situācija.
Lietas būtība
Kristīne (vārds mainīts) ar vīru jau kopš 26. oktobra uzturas ārpus Latvijas, tādēļ viņu dzīvoklī šobrīd neviens nemitinās.
Visi elektroenerģijas patēriņa avoti ir atslēgti, ieskaitot ledusskapi. “Vienīgi signalizācija darbojas, bet to pārsvarā baro baterija, varbūt rūteris kaut kādu kripatu “noēd”, bet visas pārējās iekārtas no tīkla ir atvienotas,” stāsta Kristīne.
“Dzīvoklis visu laiku ir tukšs, vienīgi dēls pāris reizes bija uz desmit minūtēm ieskrējis, bet tas arī viss. Mana vedekla strādā iestādē, kur viņai bija iespējams iegūt elektrības patēriņa grafiku atsevišķās dienās. Mūsu dzīvoklī novembrī tas izstatījās tāds (sk. attēlā).
Grafikā redzams, ka elektroenerģijas patēriņš turpinās, arī nevienam dzīvoklī neesot – nedaudz, bet tāpat gandrīz 0,5 kWh dienā, kas mēnesī sastāda 13,81 kWh. Savukārt faktiskais mēneša rēķins par laiku, kurā elektrība netika lietota, ir 14,26 eiro. Tajos mēnešos, kad dzīvojām mājās un pilnvērtīgi patērējām elektrību (darbojās ledusskapis, veļas mašīna, televizors, kafijas aparāts, praktiski visu dienu bija ieslēgts dators un apgaismojums), mēnesī maksāju ne vairāk kā 30 eiro, tātad tikai uz pusi mazāk. Kā to visu varētu izskaidrot – no kurienes uzrodas tie mistiskie 14,26 eiro?”
“Elektrum” sniedz savu versiju
Tā kā šādi gadījumi, kad klientam tiek piestādīts rēķins par neadekvāti lielu vai vispār nenotikušu resursa patēriņu, nav jaunums, vērsāmies pie Kristīnes pakalpojumu nodrošinātāja “Elektrum” ar lūgumu detalizēti izskaidrot, kā veidojies šāds rēķins.
Saņemtajā atbildē, ko sniedza “Elektrum” klientu servisa Klientu apkalpošanas atbalsta centra vadītājs Jānis Bernāns, tiek paziņots sekojošais: “Ar Jums esam vienojušies par elektrības un dabasgāzes pakalpojumu Jūsu adresē, kā arī Izlīdzināto maksājumu 28.60 EUR mēnesī. Katru mēnesi mēs aprēķinām arī faktisko maksājumu, lai Jums būtu ērtāk sekot līdzi norēķiniem. Novembra faktisko maksājumu mēs aprēķinājām pēc AS “Sadales tīkls” un AS “GASO” sniegtās informācijas par elektrības un dabasgāzes patēriņu Jūsu adresē.”
Tāpat pakalpojumu sniedzējs informē, ka Latvijā elektrību un dabasgāzi ikviens klients var iegādāties no brīvi izvēlēta piegādātāja. Cenu katrs no tiem nosaka pēc brīvā tirgus principiem un prognozēm par tirgus situāciju nākotnē. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka ikvienam klientam ir iespēja izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu tirgū.
Runājot par dabasgāzes un elektroenerģijas cenu, “Elektrum” pārstāvis norāda, ka tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem:
Ø klienta izvēlētā pakalpojuma sniedzēja un tā piedāvātās cenas;
Ø valsts noteiktajiem tarifiem par enerģijas sadali un pārvadi;
Ø valsts noteiktajiem nodokļiem;
Ø klienta patēriņa;
Ø pieslēguma veida.
Kopējo maksu par elektrību veido trīs daļas:
Ø elektrības cena, par kuru esam vienojušies mūsu sadarbības līgumā;
Ø maksa par pārvades un sadales pakalpojumiem, ko visiem klientiem nodrošina AS „Sadales tīkls”. Šos tarifus regulē valsts. Ir gan fiksēta maksa, gan no ikmēneša patēriņa atkarīga maksa;
Ø pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ko nosaka un regulē valsts.
Arī kopējo maksu par dabasgāzi veido trīs komponentes:
Ø dabasgāzes cena, par kuru esam vienojušies mūsu sadarbības līgumā;
Ø maksa par pārvades un sadales pakalpojumiem, ko visiem klientiem nodrošina AS „GASO” un AS „Conexus Baltic Grid”. Šos tarifus regulē valsts. Ir gan fiksēta maksa, gan no ikmēneša patēriņa atkarīga maksa;
Ø akcīze un pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ko nosaka un regulē valsts.
Sava skaidrojuma turpinājumā “Elektrum” demonstrē aprēķinus, balstoties uz kuriem arī radusies minētā faktiskā rēķina summa (14,26 eiro) Kristīnes dzīvoklim. Neiedziļinoties skaitļos un to tapšanas procesā, jāatzīmē, ka kopējo summu veido elektroenerģijas patēriņš (13,81 kWh), dabasgāzes enerģija (44,08 kWh jeb 4 m3), kā arī valsts noteiktie un regulētie maksājumi elektrībai (maksa par elektroenerģijas piegādi un jaudas uzturēšanu) un dabasgāzei (pārvades sistēmas pakalpojumi, maksa par sadales pakalpojumiem un akcīzes nodoklis). Visam arī pievienots valsts noteiktais PVN 21% apmērā.
“Elektrum” arī informē, ka kopējā faktiskā maksājuma summā ir iekļāvuši arī Izlīdzinātā maksājuma starpību no iepriekšējā perioda (-5,91 eiro), kurai PVN netiek piemērots. Tāpat pakalpojumu sniedzējs norāda, ka dabasgāzes patēriņa dati saņemti no AS “GASO”, un tie aprēķināti pēc iepriekšējā vidējā gāzes patēriņa, bet reizē piedāvā dabasgāzes rādījumus klientam iesniegt pašrocīgi, kas ļautu detalizēti sekot norēķinu situācijai viņa īpašumā.
Nobeigumā “Elektrum” piedāvā Kristīnei mainīt tarifu no šobrīd spēkā esošā “Pamata”, kas piemērots regulāram patēriņam, uz “Speciālais”, kas vairāk der sezonālam vai ļoti mazam patēriņam, kā arī pieslēgumiem bez patēriņa.
Kā labāk rīkoties
Aplūkojot vēlreiz grafiku, kurā redzams novembra mēneša pārskats par elektroenerģijas lietošanu konkrētajā dzīvoklī, zināmas aizdomas gan rada pastāvīgais elektroenerģijas patēriņš katru diennakti, jo nepilni 0,5 kW tukšā dzīvoklī ir diezgan daudz. Dažreiz tādu vērtību diennakts summā var radīt kādas nelielas elektroierīces, kaut vai Kristīnes pieminētais rūteris kombinācijā ar vēl kādu no tīkla neatvienotu ierīci, taču jauda tomēr šķiet nedaudz par lielu. Lai rastos, teiksim, 0,480 kWh patēriņš, kas ir ļoti tuvs attēlā uzrādītajām vērtībām, visu diennakti nepārtraukti jādarbojas ierīcēm, kuru kopējā jaudas summa sasniedz 20 W (20 W x 24 h = 480 Wh jeb 0,48 kWh). Un mazu elektroiekārtu gadījumā tas ir diezgan daudz, jo tās lielākoties patērē vien dažus vatus (2-5 W) enerģijas. Tāpēc,
ja visas mazās ierīces patiešām atslēgtas no tīkla, ir vērts sazināties ar pakalpojumu sniedzēju, lai noskaidrotu, kādā veidā rodas šis elektroenerģijas patēriņš.
Bet, lai samazinātu maksu par likumā paredzēto elektroenerģijas jaudas nodrošināšanu laikā, kad mājās neviens neuzturas, ir vērts apdomāt “Elektrum” piedāvāto sadales sistēmas pakalpojumu tarifa maiņu no “Pamata” uz “Speciālais”. Šajā gadījumā gan jāapsver, vai tuvākajā laikā nav plānots pārrasties mājās un atgriezties pie ikdienas elektrības patēriņa. “Speciālais” tarifs vairāk piemērots saimniecībām, kur cilvēki dzīvo reti vai nemaz, un elektroenerģijas patēriņš ir niecīgs. Taču vajadzības gadījumā pastāv iespēja šos tarifus laiku pa laikam mainīt, un to var veikt reizi mēnesī AS “Sadales tīkls” portālā www.e-st.lv. Tarifa maiņa ir bez maksas. Ja ir kādas citas nianses, droši vien vislabāk sazināties ar savu pakalpojuma sniedzēju.
Par sadali un jaudu spiesti maksāt visi
No “Elektrum” saņemtie skaidrojumi ļauj secināt, ka lielāko Kristīnes rēķina summu veido maksājumi par jaudas uzturēšanu (elektrībai) un sadales pakalpojumiem (dabasgāzei). Šīs abas pozīcijas arī agrāk nereti radījušas lielu troksni sabiedrībā, jau kopš laikiem, kad elektroenerģijas rēķins tika mākslīgi sašķelts divās daļās – par faktisko patēriņu un par pieslēguma jeb jaudas nodrošināšanu. Vēlāk līdzīgā veidā tika sadalīti arī norēķini par gāzes patēriņu.
Kopš tā laika daudz šķēpu lauzts, bet neizskatās, ka šajā jomā kaut kas varētu mainīties.
Līdz ar to nākas secināt, ka ģimenēm, kuras kādu laiku dzīvo ārzemēs vai vienkārši citā savā īpašumā, būs jārēķinās ar maksājumiem arī par tiem pakalpojumiem, kurus konkrētajā brīdī neizmanto.
Enerģijas sadales un pārvades uzņēmumi šādu maksājumu nepieciešamību pamato ar tīklu uzturēšanas izmaksām, darbinieku algošanu, attīstību, nepieciešamību ieviest dažādas inovācijas u.c. Likumdošana arī ir viņu pusē. Taču cilvēkiem, kas spiesti maksāt par elektrību pat tad, kad viņi to nepatērē, šāda sistēma vienalga šķiet ļoti negodīga.
Grūti spriest, ko vienkāršais Latvijas iedzīvotājs šādā situācijā var darīt savu interešu aizstāvības labā, jo sistēma darbojas jau sen, un lēmējvara to ir akceptējusi. Kā jau ierasts, tiem, kam makā daudz naudas, vienmēr būs par maz, jo allaž gribēsies sēdēt uz zelta krēsliem (varbūt dzīvot zelta pilīs), bet tie, kas skaita santīmus, lai nopirktu maizes kukulīti, tā arī paliks pie savas sasistās siles.
