Kultūras spēks – reģionos 1
Nesen “Kultūrzīmēm” bija iespēja satikties gan ar jauno INKF valdes vadītāju Kertu Saksu, gan ar aizejošās valdes komecdirektoru Olavi Laido, kurš sarunā uzsvēra: “Pret kultūras procesa finansiālo pusi ir jāattiecas tikpat pragmatiski kā pret jebkuru citu, vēlams, uz biznesa pamatiem veidotu uzņēmumu.” Olavi Laido pirms sava četru gadu darbalaika INKF ir darbojies gan nekustamo īpašumu jomā, gan bijis būvuzņēmējs – kā pats atzina, par kultūru viņš nav īpaši daudz interesējies. Savukārt Kertu Saksa līdz šim strādājusi kultūras jomā. 1997. gadā viņa pārņēma Igaunijas Enerģijas kompānijas pakļautībā esošo muzeju un vairāku gadu laikā to pārvērta finansiāli neatkarīgā uzņēmumā – Zinātnes centrā, ko gadā apmeklē aptuveni 100 tūkstoši apmeklētāju. 1913. gadā celtā inženierbūve, piesaistot arī Eiropas fondu finansējumu, ir kapitāli izremontēta un izveidotas mūsdienīgas ekspozīcijas. Centrā pastāvīgi strādā 17 darbinieki, un nesen veiktajā pētījumā par Ziemeļeiropas zinātnes centriem tieši Tallinas centrs atzīts par visefektīvāko zināšanu apguves jomā un ekonomiskāko uzturēšanā.
– Kāds bija jūsu ceļš līdz atbildīgajam amatam INKF?
K. Saksa: – Izglītību ieguvu Tartu universitātē – studēju angļu valodu un žurnālistiku, bet 2011. gadā kļuvu par zinātņu doktori komunikāciju zinātnē. Kādu laiku biju žurnāliste dienas laikrakstā “Eesti Päevaleht”, esmu uzrakstījusi piecas grāmatas. Pirmā bija par manu tēvu Kārelu Kilveti, kurš bija ievērojams aktieris, režisors un teātra direktors, nākamā par manu māti – Kristu Kilveti, kultūras žurnālisti, arī parlamenta deputāti un vēstnieci. Vēl uzrakstīju bērnu grāmatu, veltītu maniem bērniem. Savukārt kopā ar “Eesti Enerigia keskus” menedžeri sarakstījām “Citādo fiziku”, kur centāmies atraktīvi skaidrot fiziku. Pagājušajā gadā publicēju pētījumu par seniem audumiem un sieviešu apģērbiem, kura pamatā ir stāsts par mūsu ģimenes kolekciju.
– Daļa no jūsu grāmatām ir izdotas ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kā būs tagad, nostājoties to pusē, kuri lemj par finansējuma piešķiršanu?
– Fondam ir ļoti nozīmīga loma Igaunijas kultūrā, un noteikti bez šā pastāvīgā atbalsta nebūtu iespējama kultūrvides izaugsme un neatkarība. Man gan nekāds interešu konflikts nebūs iespējams, jo fonda priekšsēdētājam nav iespēju ietekmēt ekspertu lēmumus. Savu darbu redzu līdzīgu līdzšinējam – vadīt uzņēmumu, kam sabiedrībā ir liela nozīme, veicināt interesi un caurskatāmību ikvienā līmenī. Esmu aizsākusi un vadījusi veiksmīgu, peļņu nesošu uzņēmumu, ko patiesībā var salīdzināt ar jebkuru citu pelnošu kompāniju. Ceru, ka mana pieredze Zinātnes centrā būs lietderīga Kultūrkapitāla fondā.
– Kas ir Igaunijas kultūras spēks?
– Lai gan pašlaik vislielāko atpazīstamību iegūst notikumi Tallinā, domāju, ka daudz būtiska notiek lauku reģionos, un tieši tur attīstās Igaunijas kultūras nākotne. Visā Baltijā ir ļoti spēcīgas etniskās kultūras saknes, un tas ir mūsu īpašais un oriģinālais spēks pasaulē.
