Sji Dzjiņpins
Sji Dzjiņpins
Foto: AFP/SCANPIX

“Nulle kovida” politika Ķīnā daudzviet izraisa masveida protestus pret ierobežojumiem 33

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 52
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties
TV24
NATO spēku komandieris Eiropā uzskata, ka karš Ukrainā ir iegājis izšķirošā posmā
Lasīt citas ziņas

Jau gandrīz četrus gadus Ķīnā pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās ir spēkā prezidenta Sji Dzjiņpina ieviestā drakoniskā “nulles kovida” programma, kas pagājušajā nedēļā daudzviet valstī izraisījusi masu protestus.

Vairākos valsts rajonos ir izsludināta karantīna un nav zināms, kad tā beigsies. Miljoniem ģimeņu faktiski atrodas mājas arestā mēnešiem ilgi. Daļa ekspertu apšauba karantīnas zinātnisko pamatotību un efektivitāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savu neapmierinātību ar oficiālo kovida politiku pauduši Pe­kinas, Šanhajas un citu pilsētu iedzīvotāji, izejot ielās, vēršoties pret policiju, skandējot pretvalstiskus saukļus un pat aicinot prezidentu Sji atkāpties.

Vēršanās pret prezidentu Sji un Komunistiskās partijas, kas valdījusi Ķīnā 73 gadus, varas monopolu var tikt vērtēta kā kūdīšana uz dumpi, par ko paredzēts ilgs cietumsods. Kā atzīmē Rietumu mediji, kompartijas cenzori aktīvi seko informācijas plūsmai sociālajos tīklos, cenšoties pēc iespējas ātrāk dzēst video liecības par iedzīvotāju sadursmēm ar policiju un atbalsta vēstījumus.

Pēc kovida pandēmijas izcelšanās 2019. gadā vairākums iedzīvotāju samierinājās ar varas iestāžu ieviestajiem stingrajiem ierobežojumiem, lai mazinātu infekcijas izplatīšanos un upuru skaitu. Pēdējās nedēļās sabiedrības vienprātība ir mazinājusies, jo centrālās varas iestādes draud vietējiem ierēdņiem ar darba zaudēšanu un citām sankcijām, ja viņu pārvaldītajos rajonos izcelsies kovida uzliesmojums.

Analītiķi atzīmē, ka tik plašas demonstrācijas Ķīnā nav notikušas kopš karantīnas ieviešanas šā gada pavasarī Šanhajā, kur dzīvo vairāk nekā 20 miljoni cilvēku. Miljoniem pilsētnieku trūka pārtikas, nebija pieejama medicīniskā palīdzība un tika iedragāta ekonomika, taču kompartijas kongresā oktobrī pilsētas partijas komitejas sekretārs tika iecelts par otro cilvēku partijā, jo ir tās vadoņa Sji atbalstītājs.

Kopš 1989. gada, kad armija brutāli apspieda studentu vadīto demokrātijas kustību Pekinas Tjaņaņmena laukumā, starp valdošo kompartiju un etnisko haņu ķīniešu vairākumu pārstāvošo vidusšķiru tiek ievērota nerakstīta vienošanās pieņemt autoritāro varu apmaiņā pret labāku dzīves kvalitāti.

Reklāma
Reklāma

Partijai, cenšoties uzspiest savu kontroli uz ekonomikas rēķina, šī vienošanās varētu izjukt, radot politisku nestabilitāti, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Taču Komunistiskās partijas kongresā tās vadītājs Sji ­Dzjiņpins tika apstiprināts uz trešo piecu gadu amata termiņu un spēja panākt savu atbalstītāju iecelšanu partijas politbirojā, kur ir septiņi cilvēki.

Divi varbūtējie sāncenši tika aizsūtīti pensijā.

Eksperti atzīmē, ka Ķīna tagad ir palikusi vienīgā lielvalsts, kas joprojām cenšas apturēt vīrusa izplatīšanos, kas pirmo reizi tika atklāts Uhaņas pilsētā valsts vidienē 2019. gada beigās.

Pasaules veselības organizācijas vadītājs atzinis, ka “nulles kovida” politika nav ilgtspējīga. Pekina ir noraidījusi viņa izteikumus kā bezatbildīgus, taču Ķīnas sabiedrības gatavība pieņemt ierobežojumus izsīkst.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.