No 1995. gada līdz 2019. gada decembrim Latvijā piešķirti 4909 valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordeņi, Viestura ordeņi un Atzinības krusti. Tātad vidēji gadā tiek izgatavoti nedaudz mazāk par divsimt apbalvojumiem.
No 1995. gada līdz 2019. gada decembrim Latvijā piešķirti 4909 valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordeņi, Viestura ordeņi un Atzinības krusti. Tātad vidēji gadā tiek izgatavoti nedaudz mazāk par divsimt apbalvojumiem.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Vietējie nevar konkurēt ar Lietuvas milžiem: ordeņus joprojām izgatavos kaimiņos 1

Latvijas valsts apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu – turpmāk izgatavos Lietuvas uzņēmums “Alpera”, kas pārņems stafeti no iepriekšējā ražotāja “Lietuvos monetu kalykla”. “Alpera” atzīts par piemērotāko kandidātu sarunu procedūras rezultātā. Latvijas juveliermeistari uz valsts augstāko apbalvojumu izgatavotāja godu nav pretendējuši.

Reklāma
Reklāma

Vācija un Nīderlande nevēlas

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
Lasīt citas ziņas

Līdz 2004. gadam Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņus izgatavojis vietējais zeltkaļu uzņēmums “Kalvis”. Pēc tam, kad vajadzēja pasniegt atjaunotos Latvijas valsts apbalvojumus – Viestura ordeni un Atzinības krustu – Valsts proves uzraudzības inspekcija 2005. gadā izlēma visu Latvijas valsts augstāko apbalvojumu izgatavošanu uzticēt uzņēmumam “Lietuvas monētu kaltuve” (“Lietuvos monetu kalykla”).

“LA” jau rakstīja (“Kāpēc Triju Zvaigžņu ordenis nemirdz”, “LA” 22.01.2020.), ka VSIA “Latvijas Proves birojs” pērn meklēja jaunu ordeņu izgatavotāju, kas nav bijis vienkārši.

CITI ŠOBRĪD LASA
Konkursā pieteicies tikai viens pretendents, kura iesniegtā tehniskā specifikācija bijusi neatbilstoša prasībām.

Otrajā piegājienā pretendentu atlasē piemērota sarunu procedūra.

“Centāmies uzrunāt arī apbalvojumu izgatavotājus Vācijā un Nīderlandē. Tomēr, ieraugot plašo nomenklatūru, nelielo pasūtījumu apjomu un summu, ko valsts ir gatava maksāt, šie uzņēmumi zaudēja interesi piedalīties pretendentu atlasē,” skaidro P. Brangulis.

“Nav jau arī brīnums, jo, piemēram, Vācijas vajadzībām viena veida apbalvojums tiek ražots aptuveni 5000 eksemplāru gadā, kamēr Latvijai gada laikā ir nepieciešams pat mazāk nekā 200 apbalvojumu, skaitot visus apbalvojumu veidus kopā.”

Sarunu procedūras ziņojums liecina, ka uz sarunām par Latvijas valsts apbalvojumu izgatavošanas pasūtījumu veikšanu bijuši uzaicināti trīs pretendenti: līdzšinējais valsts apbalvojumu izgatavotājs “Lietuvos monetu kalykla”, kas procedūras laikā no sarunām izstājies, kā arī “Alpera” un “Sporrong Eesti”.

“Vairāk raudzījāmies ražošanas uzņēmumu virzienā,” par pieeju, izvēloties sarunu procedūras dalībniekus, stāsta “Latvijas proves biroja” valdes priekšsēdētājs Pēters Brangulis.

“Šie trīs uzņēmumi Baltijas mērogā parasti piedalās līdzīga veida konkursos, un kāds no tiem lielākoties arī tiek atzīts par uzvarētāju. Patiesībā no Latvijas uzņēmumiem mums tā īsti nebija, ko aicināt.”

Reklāma
Reklāma

Nevar konkurēt ar Lietuvas milžiem

Vai tiešām pašu valstī vairs nav iespējams atrast piemērotu kandidātu šim uzdevumam? Sazinoties ar juvelieri Jāni Mikānu – firmas “Kalvis” īpašnieku –, noskaidroju, ka viņa savulaik vadītais uzņēmums ir likvidēts, tomēr kādreizējās iestrādnes turpina viņa dēls Mārtiņš Mikāns savā firmā “Mikāna darbnīca “Zeltkaļi””.

J. Mikāns apšauba, ka kādam no Latvijas apbalvojumu izgatavotājiem pašlaik varētu būt piemērota kapacitāte valsts apbalvojumu izgatavošanas pasūtījumu izpildei.

“Ir mainījušies arī sadarbības noteikumi. Kādreiz es varēju paņemt tos ordeņus, iesēsties trolejbusā un aizvest uz Ministru kabinetu. Tagad tos no Lietuvas ved bruņota automašīna ar apsardzi: jau tas vien maksā ievērojamu naudu,” skaidro Jānis Mikāns. “Turklāt, lai veiktu šos pasūtījumus, uzņēmuma rīcībā ir jābūt ne tikai daudz un dažādām iekārtām, kas prasa lielas investīcijas, bet arī augsti kvalificētu speciālistu komandai.”

J. Mikāns atceras, ka savulaik viņa iesaistīšanos valsts apbalvojumu izgatavošanā diktējusi arī vēsturiskā pārmaiņu situācija: “Tajā brīdī juka “Daiļrade”, tāpat arī likvidējās “Māksla”, un labiem meistariem nebija, kur strādāt. Viņi nāca pie manis. Maksāju, cik tajā laikā varēju samaksāt, un tā tos ordeņus taisījām.”

J. Mikāns lēš, ka Latvijā pašlaik ir trīs juvelieru darbnīcas, kas izgatavo apbalvojumus, bet nevienai nav tādu apjomu, lai varētu konkurēt ar lietuviešiem:

“Mēs nevaram izkonkurēt Lietuvas valsti: piemēram, naudas kaltuvi, kur ieplūdināti valsts līdzekļi, kā tas ir “Lietuvos monetu kalykla”. Zināšanu mums pietiek, tomēr tam visam vajag arī ievērojamas finanses.”

Līguma summa – 300 000 eiro

Līgums starp Latvijas Valsts prezidenta kanceleju, valsts SIA “Latvijas proves birojs” un “Alpera” noslēgts janvāra otrajā pusē. Saskaņā ar to “Alpera” apņemas izgatavot Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta apbalvojumu komplektus, balstoties uz Valsts prezidenta kancelejas apstiprinātiem etaloniem, tehnisko specifikāciju un Valsts apbalvojumu likumā ietvertajiem zīmējumiem. Pasūtījumu veikšanai “Alpera” lietošanā tiek nodots arī apbalvojumu presformu komplekts. Līguma summa ir 300 000 eiro, un tas ir spēkā četrus gadus.

“Alpera” dibināta 1997. gadā. Pēteris Brangulis zina stāstīt, ka Lietuvas “Alpera” izveidojusies uz vietējās PSRS laiku lietišķās mākslas ražošanas apvienības (mūsu “Daiļrades” līdzinieces) bāzes, kad tā vēlākajos gados tikusi reorganizēta. Uzņēmums specializējas dažādu, arī valsts līmeņa, apbalvojumu izgatavošanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.