“Pa kuru laiku Rīga pārvērtusies par šādu miskasti?” Iedzīvotājs atgriežas sprādziena vietā un neizpratnē par redzēto 0
Kā ziņots, gāzes sprādzienā Torņakalnā, daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā, gāja bojā divi cilvēki – persona, kas kādā dzīvoklī veica nelegālas darbības ar gāzes vadu, un gāzes apgādes kompānijas “Gaso” Avārijas dienesta darbinieks, kurš bija ieradies uz izsaukumu par iespējamu gāzes noplūdi. Vēl divi cilvēki cietuši.
Sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā notika nelegāli sabojāta gāzes vada dēļ. Sprādzienā daļēji sagruvis ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts.
Kāds rīdzinieks, nobraucis garām sprādziena vietai, ir neizpratnē par tur redzēto.
Vakar biju Rīgā, nobraucu gar nesen uzsprāgušo dzīvokli Pārdaugavā, Bauskas ielā.
#
Baisākā Hārlema.
Pa kuru laiku Rīga pārvērtusies par šādu miskasti…? pic.twitter.com/hclXUKorVV— Martastante (@MartasTante) March 4, 2026
Jau ziņots, ka pēc sprādziena mājai noteikts avārijas stāvoklis, un tās ekspluatācija aizliegta. Pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ēkas īpašniekiem uzdevis nekavējoties pieaicināt sertificētu būvspeciālistu un veikt ēkas tehnisko apsekošanu. Tas nepieciešams, lai noteiktu bojājumu apmēru, kā arī nosacījumus ēkas daļējas ekspluatācijas pieļaujamībai un iespējamos atjaunošanas scenārijus.
Jau ziņots, ka tikai 18% cilvēku šī gada janvārī notikušais gāzes sprādziens daudzdzīvokļu namā Rīgā, Bauskas ielā, un ugunsgrēks Ķekavas novada Krustkalnu ciemā, kā arī tuvākajā apkārtnē notiekoši negadījumi ir likuši apsvērt sava īpašuma apdrošināšanu, aģentūru LETA informēja apdrošināšanas kompānija “BTA Baltic Insurance Company” (BTA), atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju.
Vienlaikus 22% cilvēku nav mainījuši uzskatus par īpašuma apdrošināšanas nozīmi lielu zaudējumu gadījumos.
BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks skaidro, lai arī negadījumi ar traģiskām sekām raisa interesi par īpašuma apdrošināšanu, tā ir īslaicīga un niecīga. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo neapdrošinātos mājokļos, un daudziem tā ir vienīgā ģimenes pajumte.
Aptaujā 48% cilvēku apstiprina, ka traģiskie notikumi Rīgā, Bauskas ielā, un Ķekavas novada Krustkalnu ciemā ir stiprinājuši pārliecību, ka apdrošināt mājokli ir būtiski. Vienlaikus tikai 18% atzīst, ka tie ir likuši apsvērt iespēju apdrošināt mājokli.
Tikmēr uz 22% respondentu šie negadījumi nav atstājuši nekādu iespaidu, jo, viņuprāt, tie ir ļoti reti un tāpēc vien māju vai dzīvokli nevajag apdrošināt. 12% par negadījumiem, kas notika Rīgā un Ķekavas novadā vai ir notikuši viņu apkārtnē, vispār nav dzirdējuši, līdz ar to arī nemainot viņu uzskatus par īpašuma apdrošināšanas nozīmi.
Zvejnieks informē, ka Latvijā apdrošināto īpašumu īpatsvars joprojām ir salīdzinoši zems – ap 50%. Turklāt tas attiecas ne tikai uz privātīpašumiem Latvijā, arī valsts un pašvaldības sev piederošos īpašumus apdrošina līdzvērtīgi zemā apmērā. Salīdzinājumam – Igaunijā apdrošināti ir ap 80% īpašumu, Lietuvā ap 60-70%, bet vairākās Rietumeiropas valstīs apdrošināto īpašumu īpatsvars pārsniedz 85%.
Zvejnieks skaidro, ka šī atšķirība atspoguļo ne tikai tirgus briedumu, bet arī atšķirīgu domāšanas modeli, kas veicina rīcību. Latvijā mājokļa apdrošināšana bieži vien tiek uztverta kā izvēle, ko var atlikt, kamēr citās valstīs to novērtē kā investīciju personīgajā drošībā.
Aptauju 2026. gada janvārī veica BTA un pētījumu aģentūra “Norstat Latvija”, piedaloties 1000 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
