Pacienti aiziet nesamaksājuši: situācija slimnīcās un risinājumi 0
Valsts slimnīcām samaksā par iedzīvotāju ārstēšanu pēc noteiktā tarifa, bet iekasēt pacienta iemaksas ir katras iestādes pašas ziņā. Lai gan par ārstēšanos stacionārā iespējams norēķināties arī ar atlikto maksājumu – pat pusgada laikā, daļa pacientu tomēr par nenomaksātajiem rēķiniem neliekas ne zinis.
Atgūst vien piekto daļu
“Pacientu parādiem ir tendence samazināties – tie sarukuši no 718 000 eiro 2014. gadā līdz 592 000 eiro 2016. gadā. Tas galvenokārt saistīts ar pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanos,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lietiņa. Tomēr kopējā parādu summa ir iespaidīga – virs četriem miljoniem eiro. Līdzīga aina ir arī P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kur ik gadu pacienti paliek parādā ap pusmiljonu eiro. Vidzemes slimnīcas pacientu nesamaksātie parādi kopš 2012. gada ir ap 135 000 eiro, bet Daugavpils reģionālajā slimnīcā pacienti palikuši parādā ap 320 000 eiro.
Ārstniecības iestādes nāk pretī pacientiem, ja tie uzreiz nevar samaksāt visu summu par stacionāra pakalpojumiem. Rīdziniece Anita Leite pastāsta, ka pirms dažiem gadiem viņas pensijas vecuma māte smagā stāvoklī nonākusi vienā no Rīgas slimnīcām, kur nācies pavadīt gandrīz divas nedēļas. “Rēķins par ārstēšanos bija ap divsimt eiro. Tādu summu uzreiz nevarējām samaksāt, tādēļ izšķīros par atlikto maksājumu. Aizgāju pie slimnīcas galvenā ārsta, noslēdzu vienošanos, un man atļāva norēķināties trīs mēnešu laikā, ko arī izdarīju,” viņa stāsta, paskaidrojot, ka 60 eiro mēnesī no mātes pensijas un savas algas tomēr varējusi atlicināt. Rīgas Austrumu slimnīca, arī Dobeles un virknē citu ārstniecības iestāžu piedāvā slēgt vienošanos par atlikto maksājumu, to sadalot un veicot 3 – 6 mēnešos, bet Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā – līdz pat gadam. Lai gan tas ir izdevīgi un, maksājot pa daļām, arī neiznāk tik dārgi, daļa iedzīvotāju diemžēl izvēlas aizmirst, ka par atgūto veselību nav norēķinājušies.
Nevēlēdamās pašas nodarboties ar parādu piedziņu, medicīnas iestādes slēdz līgumus ar profesionālām firmām. Piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ar parādniekiem vispirms sazvanās, sūta atgādinājuma vēstules, bet tad palīgā sauc piedziņas pakalpojumu sniedzējus. Gadā šādi izdodas atgūt vidēji 20% (šajā iestādē no kopējām pacientu iemaksām par ambulatorajiem un stacionāra pakalpojumiem parādi gadu no gada svārstās 2% robežās). Arī Rīgas Austrumu slimnīca, P. Stradiņa slimnīca, Cēsu klīnika un pat Bērnu klīniskā universitātes slimnīca jau gadiem izmanto parādu piedzinēju pakalpojumus. Lai gan bērniem nav jāmaksā pacientu iemaksa, vecāki ik gadu paliek parādā 2000 – 3000 eiro par maksas pakalpojumiem vai izmitināšanu paaugstināta servisa palātās.
Samaksā darba devējs vai pašvaldība
Tiem, kam nav stabilu ienākumu vai slimība ieilgusi, bankas kredītus dod nelabprāt, tādēļ atliek cerēt uz radu un draugu, kā arī darba devēja vai pašvaldības palīdzību.
“Pieaug darba devēju apmaksāto pacientu rēķinu skaits. Retos gadījumos pacientu rēķinus apmaksā arī pašvaldību sociālie dienesti,” novērojusi A. Lietiņa.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca savukārt noslēgusi sadarbības līgumu ar Ventspils pilsētas pašvaldības Sociālo dienestu par pacientu iemaksu kompensēšanu maznodrošinātajiem, kuri saņem medicīniskos pakalpojumus par samazinātu pacientu iemaksu, bet atlikušo daļu sedz sociālais dienests. Par ārstēšanos diennakts stacionārā kompensē 4 eiro, par ģimenes ārsta apmeklējumu – 0,71 eiro, bet par ambulatorā speciālista apmeklējumu – 1,71 eiro. 2016. gadā dažādus ar veselības uzlabošanu saistītus pabalstus saņēmuši 1124 ventspilnieki, šim nolūkam atvēlēti 13 438 eiro, bet šogad – jau 15 563. Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada pašvaldības par saviem iedzīvotājiem ieskaita veselības aprūpes pabalstus, ja pacients ir vērsies pēc palīdzības. Gadījumi, kad darba devējs norēķinās par pacientu, ir bijuši, bet ļoti reti, “Latvijas Avīze” uzzina Ziemeļkurzemes reģionālajās slimnīcā.
