“Pagaidām man ir tikai mīnus 31 kilograms.” Pieredzes stāsts 0
Es sev ļoti nepatiku
Vienmēr priecājos par pavāri Aigu Zvejnieci, kuras receptes reizēm publicē žurnāls 36,6 °C, – re, kā viņa omulībā staro, cik dzīvespriecīga. Un tik jauki apaļīga, tieši tāda kā bērnu grāmatās zīmē pavārus. Nesen uzzināju, ka Aiga pamatīgi zaudējusi svaru, izvaicāju, kā tas kļuva iespējams. Viņas pieredze var noderēt arī citiem.
“Daudzi domā, – ja esi pavārs, visu laiku ēd. Tieši pretēji. Strādājot virtuvē, parasti nav laika paēst, tik skrien. Garšas kārpiņas tiek apmierinātas, jo nākas visu pa kripatai nogaršot, taču vienlaikus ēstgriba tiek nomākta. Desmitos vakarā metos pie ledusskapja un salādēju kuņģī visu, kas var iespējami ātri apmierināt badīgo zvēru manī,” stāsta Aiga.
Jaunībā viņa bija tieva, smalka meitene, svēra vien 55 kilogramus. 19 gadu vecumā devās praksē uz Angliju. Kad vēlu vakarā nāca no darba, atvērti bija vairs tikai ātro uzkodu krodziņi, kur varēja pasūtīt ceptas zivis eļļā un čipsus. Vēl bija tusiņi ar alu un ātrajām uzkodām. Tā pamazām svars nāca klāt.
Pēdējos gados viņas svars sasniedza jau 130 kilogramus. Bija grūti kāpt pa trepēm, sākās aizdusa. Asinsspiediens tik augsts, ka citiem mati cēlās stāvus, par to uzzinot. Viņa gan centās novājēt, īslaicīgi izmēģināja dažādas diētas, taču tikko atgriezās ierastajā ritmā, kilogrami strauji vairojās.
“Es sev ļoti nepatiku. Aiz tās smaidošās sejas, ko mūždien redzēja citi, slēpās depresīvs noskaņojums un izmisums. Centos slēpt no sevis īstenību. Pat spogulī neskatījos.”
