Pēc pandēmijas ierobežojumiem cilvēki ir noilgojušies ceļot, tādēļ doties īsākos vai garākos pārgājienos viņi vairs nav  jāpierunā.
Pēc pandēmijas ierobežojumiem cilvēki ir noilgojušies ceļot, tādēļ doties īsākos vai garākos pārgājienos viņi vairs nav jāpierunā.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Izejošais tūrisms Latvijā piedzīvo renesansi, ienākošais – nīkuļo. Ārzemnieki šobrīd baidās braukt uz Latviju 53

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Lasīt citas ziņas

 

“Kopumā tūrisma nozare vairāk līdzinās krastā izskalotai zivij, kura cīnās par izdzīvošanu, bet vēl cer ja ne gluži uz paisumu, tad uz to, ka vējš atpūtīs kādu vilni, ar kuru varēs tikt atpakaļ jūras ūdens plašumos,” tā šā gada sākumā situāciju Latvijas tūrismā vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc pusgada šķiet, ka izejošajā tūrismā paisums ir klāt. Tūrfirmas, kuras ir pārdzīvojušas grūtos laikus, piedāvā plašu ceļojumu klāstu, cilvēki piesakās, maksā un brauc, vienīgi ceļazīmes kļuvušas par 15–20 procentiem dārgākas saistībā ar degvielas un viesnīcu cenu kāpumu.

 

Zemais starts

Covid-19 pandēmijai bijusi postoša ietekme uz tūrisma nozari ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, taču vēl nekas nav beidzies, jo saslim­stība pie mums pēdējo nedēļu laikā sākusi būtiski augt. Pēc Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) aplēsēm, 2020. gadā, ceļotāju skaitam sarūkot, pasaules iekšzemes kopproduktam radīti aptuveni 2,4 triljonu ASV dolāru lieli zaudējumi.

Neskatoties uz labākiem rezultātiem pērnvasar, tūrisma industrijas atveseļošanās temps joprojām ir lēns un nevienmērīgs dažādos pasaules reģionos, un PTO prognozē, ka 2019. gada līmeni starptautisko tūristu plūsma varētu sasniegt ne ātrāk par 2024. gadu.

“Šobrīd tūrismam aktuāli ir pielāgoties “jaunajai normālajai” situācijai, nevis cerēt uz dzīvi, kāda tā bija pirms pandēmijas. Latvijas tūrisma nozares nākotne un izaicinājumi būs cieši sai­stīti ar globāliem procesiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanā, pieejamajiem cilvēkresursiem, digitalizāciju, tuvējo kaimiņu vēlmēm viesoties Latvijā un mārketinga aktivitātēm Latvijas tēla popularizēšanā,” sava pētījuma noslēgumā secina D. Pelēce.

 

Uz ārzemēm ceļotāju netrūkst

Par to, ka tūristu Eiropā tiešām daudz, pārliecinājos, jūlija beigās apmeklējot Austriju un Bavāriju. Par neseno pandēmiju liecināja vien brīdinājuma uzraksti par maskām un distancēšanos, bet reāli uzvilkt maskas pieprasīja, tikai braucot ar kuģīti pa Kēnigszē ezeru.

Nepatīkams pārsteigums gaidīja pie uzbraukšanas uz “Ērgļa ligzdu” Berhtesgādenē. Vairs nekādu grupu rezervāciju – dzīvā rinda. Biļešu skaits katrai dienai limitēts, un tās beidzās jau priekšpusdienā.

Tas nozīmē, ka tūrfirmām daudz rūpīgāk jāplāno ceļojumu maršruti un jāatsakās no tādām apskates vietām, kurās nav garantiju iekļūt.

“Mums šī sezona ir ļoti laba, jo cilvēki aktīvi ceļo. Kovida ierobežojumi pasaulē ir krietni samazinājušies, un tikai dažās valstīs, piemēram, Ķīnā, tie vēl saglabājušies. Ceļotāju intereses trūkuma dēļ nākas atcelt pavisam maz braucienu – vidēji no piecām paredzētajām grupām nesavācas viena. Tiesa gan, mēs organizējam nelielas grupas – 12–14 cilvēkus,” atklāj pērn dibinātās tūrfirmas “Marko Polo” vadītājs Kristaps Veide.

Šobrīd iegādāties pēdējā brīža ceļojumus par standarta cenu nav iespējams, jo līdz septembrim faktiski brīvu vietu vairs nav. Arī viena no lielākajiem tūroperatoriem “TezTour” ceļojumi ir izpārdoti un jaunus galamērķus izveidot nevar, jo uz tiem nav avioreisu.

Problēmas rada daudzie atceltie lidojumi, piemēram, nupat, karstākajā vasaras ceļošanas laikā, notiekošais vācu lidsabiedrības “Lufthansa” apkalpojošo darbinieku un pilotu streiks, kas izraisījis mērenu haosu nozarē un koriģējis ceļotāju plānus visā Eiropā.

“Šajā tik sarežģītajā mūžam mainīgo noteikumu laikā nodrošināt šķietami vienkāršas un ceļotājiem ierastas lietas tūrfirmai ir liels izaicinājums. Eiropas Savienībā nepastāv vienoti ceļošanas nosacījumi. Noteikumi katrā valstī ir citādi un mainās gandrīz katru nedēļu. Tādēļ mums jāspēj izsekot un, galvenais, pareizi saprast dažādu valstu ierēdņu lēmumus,” situāciju raksturo tūrfirmas “Impro” ceļojumu konsultante Ilze Neikena.

“Lielākā daļa tūrisma objektu (pilis, pludmales, parki un dārzi, mākslas galerijas) ierobežo apmeklētāju skaitu, nereti saīsinot arī darba laikus. Tāpēc laikus ir jāiegādājas ieejas biļetes, dažkārt tās jāizpērk pat astoņus mēnešus pirms apmeklējuma datuma.

Daļai populāru apskates objektu ieejas biļetes var iegādāties tikai tiešsaistē, un arī pie kasēm ir tendence uz bezskaidras naudas norēķiniem.

Pat tāda šķietami ierasta lieta kā piebraukšana pie pludmales iepriekš jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību (pirms pāris gadiem šādu prasību nebija). Milzīgais birokrātijas slogs būtiski apgrūtina grupu ceļojumu plānošanu.”

Ceļojumu konsultante norāda, ka biežāk nekā jebkad agrāk nākas saskarties ar izmaiņām, kas jāveic īsi pirms ceļojuma sākuma. “Iemesli visdažādākie – viesnīcu remonts, bankrots vai īpašnieku maiņa, iecienītu krodziņu slēgšana, populāru vīna, viskija, siera ražotņu atteikums pieņemt apmeklētājus. Lai gan arī iepriekš esam veikuši korekcijas mūsu maršrutos, tomēr šosezon tās nereti jāveic pēdējā brīdī – vien dienu vai divas pirms ceļojuma sākuma vai pat ceļojuma laikā.” Viņa atklāj, ka “Impro” pieprasītākais galamērķis šajā sezonā ir Melnkalne.

 

Ienākošais tūrisms nīkuļo

“Šajā sezonā Rīgā tikpat kā vairs neredzam grupu tūristus no ārzemēm, kuri tērēja visvairāk naudas, individuālie ceļotāji ir mazāk maksātspējīgi, bet “visskopākie” ir kruīzu tūristi, kuri ēd un guļ uz kuģa un krastā nopērk vien suvenīrus vai izdzer kādu tasi kafijas,” novērojis “Travelnews.lv” direktors Aivars Mackevičs.

Kā galveno iemeslu tik dramatiskam ārvalstu tūristu kritumam viņš min karu Ukrainā. Ārzemnieki baidās šurp braukt, jo, Eiropas mērogos vērtējot, Latvija atrodas salīdzinoši tuvu karadarbības zonai.

Šovasar robu ienākošā tūrisma plūsmā iecirtuši arī uz Stokholmu un Helsinkiem kursēt pārstājušie pasažieru prāmji.

“Pašreizējā situācijā somu tūristi būtu bijuši glābšanas salmiņš, jo viņi braukt uz Latviju nebaidās. Somijai ir ap deviņsimt kilometrus gara robeža ar Krieviju, un somi ir pieraduši pie šādas līdzāspastāvēšanas. Lai nokļūtu Rīgā, prāmis somu tūristiem bija ideāls variants. Tagad atliek lidot, kas ir dārgi, vai braukt ar prāmi uz Tallinu un pēc tam mērot ceļu ar autobusu vai mašīnu, kas ir neērti un laikietilpīgi. No tā cieš ne tikai Rīga, bet visa Latvija, jo agrāk daudzi somu tūristi mūsu galvaspilsētā ieradās ar savām automašīnām nolūkā apceļot arī Latvijas novadus,” uzskata A. Mackevičs. Viņš norāda, ka tā ir Rīgas pilsētas domes neizdarība, kura nespēja vienoties ar prāmju kompāniju “Tallink” par regulāriem reisiem uz Zviedrijas un Somijas galvaspilsētām.

 

Kapacitāte sarukusi

Problēmas ir ne tikai ar tūristu skaita būtisku samazināšanos, bet arī izmaiņām infrastruktūrā, jo pandēmijas laikā daudziem pakalpojumu sniedzējiem un darba ņēmējiem darbošanos tūrismā nācās pārtraukt. Daudzi darbinieki pa šo laiku ir atraduši citu, stabilāku darbu un tūrismā vairs nedomā atgriezties. Netrūkst arī viesnīcu, kuras savu darbību nav atjaunojušas vai uzņem bēgļus no kara skartās Ukrainas, un, pateicoties valdībā grozītajam atbalsta apjomam, iespējams, turpinās to darīt vēl nenoteiktu laiku.

Tāpat samazinājies transporta pakalpojumu sniedzēju skaits, jo augušas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem nepieciešamās, tostarp ekoloģiskās, prasības. Daudzviet autobusi drīkst braukt tikai ar jaunākās paaudzes dīzeļdzinējiem (ne zemāku par 5. klasi).

Turklāt vairākās pilsētās, piemēram, Zalcburgā, pat ar šādiem autobusiem iebraukt ir aizliegts. Vācijas un Austrijas likumdošana nosaka, ka arī ārvalstu autobusu šoferiem, kas nebrauc cauri valstij tranzītā, bet uzturas te vairākas dienas, uzņēmējam ir jāmaksā tāda pati alga kā vietējiem šoferiem, un tā ir apmēram divas reizes lielāka.

 

Laukiem vēl ir potenciāls

Lauku tūrisma potenciāls izteiktāk varētu izpausties rudenī un ziemā, kad pilsētā sāksies dārgā apkures sezona, bet laukos varēs kurināt ar pašu sagādāto kurināmo, prognozē Aivars Mackevičs. Pagaidām gan šī vasara laukos pārāk rožaina neizskatās. “Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ceļotāju ir mazāk, pārsvarā lietuvieši un igauņi, bet ieklīst arī pa kādam vācietim ar savu māju uz riteņiem.

Jūlijs ir bijis slikts mēnesis – gan laikapstākļu, gan latviešu ceļotāju apmeklētības ziņā, jo daudzi tautieši atvaļinājumu izvēlējušies pavadīt ārpus Latvijas.
SAISTĪTIE RAKSTI

Nelielu optimismu vieš rezervāciju pieaugums augustā, taču vienalga šis lauku tūrismam nav labs gads,” atzīst asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele. Viņa gan piebilst, ka lielajām viesu mājām tomēr klājas labāk, jo šovasar ir atļauts rīkot publiskus pasākumus – sporta spēles, koncertus un jubilejas.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājas lapā atrodamā informācija liecina, ka, salīdzinot ar 2019. gada maiju, šā gada maijā gultasvietu noslogojums viesnīcās no teju astoņdesmit procentiem sarucis aptuveni uz pusi, taču bijusi vērojama augšupejoša tendence. Skaidrs ir tas, ka, kamēr karš Ukrainā nebeigsies, paisums ienākošajā tūrismā nav sagaidāms.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Lasīt citas ziņas
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
VIDEO, FOTO. Princis Viljams, tiekoties ar britiem, pajoko par bērnu audzināšanu – tas sajūsmina un sasmīdina fanus
12:47
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
11:55
Jaudīga telpu uzkopšanas tehnika ikviena vajadzībām 1
11:47
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim?
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Izskan versija, kāpēc, neraugoties uz FSB iebildumiem, Putins apmainīja Medvedčuku pret “Azovstaļ” aizstāvjiem
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā? 13
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas 25
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 10
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
Likts pamats sadarbībai starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 51
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Mūžībā devies handbola treneris Jānis Valeiko
“Būs mazāk emociju, bet tas nenozīmē, ka sarunas nebūs asas,” politologs par izaicinājumiem valdības veidošanā
Kuri politiķi Saeimas vēlēšanās izpelnījušies vislielāko balsotāju labvēlību? 35
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Rozenvalds: Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju 23