Foto: SHUTTERSTOCK

Olafs Zvejnieks: Iebilstot minimālās algas celšanai, Latvijas uzņēmēju organizācijas attapušās muļķīgā situācijā 62

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Mēs ar viņas tēvu esam šokā!” Zelenska sieva pastāsta, ko “sastrādājusi” viņu pieaugusī meita
Poļiem tas nepatiks…Izskatās, ka ukraiņi atraduši asprātīgu risinājumu kravas auto krīzei uz robežas
VIDEO. FOTO. Pirmie pieejamie kadri – caurules un jaudīgi sūkņi. Izraēla gatavojas appludināt “Hamās” tuneļus ar jūras ūdeni 77
Lasīt citas ziņas

13. Saeima pabeidza savu darbu ar svarīgu lēmumu – tā pieņēma grozījumus Darba likumā, ar tiem paaugstinot minimālo algu Latvijā no nākamā gada sākuma par 24% – no pašreizējiem 500 eiro līdz 620 eiro. Vēl jo vairāk – ar to pašu likumu Saeima paziņoja, ka minimālā alga no 2024. gada sākuma būs 700 eiro.

Abos gadījumos gan atrunāts, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu jāpieņem, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus, taču likums ir augstākas raudzes dokuments un MK noteikumi nevar būt pretrunā ar to.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau likumprojekta apspriešanas gaitā to asi kritizēja tie valdības sociālie partneri, kas pārstāv uzņēmēju intereses. “Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts,” šajā sakarā izteicās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents An­dris Bite un norādīja, ka par minimālās algas apmēru jāvienojas uzņēmējiem un arodbiedrību pārstāvjiem, tā notiekot visur Eiropā.

Nelaime tikai tā, ka Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kur šādus jautājumus apspriež, jautājums iestrēdzis jau labu laiku – lai gan uzņēmēji neiebilst minimālās algas celšanai principā, viņi vēlas lēnāku tās pieauguma tempu un vienlaikus arī darbaspēka nodokļu samazinājumu.

Neredzot vienošanās perspektīvas, parlaments pēdējā sesijā pieņēma lēmumu un, sekojot Maķedonijas Aleksandra piemēram, pārcirta šo Gordija mezglu, izbeidzot ieilgušo tielēšanos.

Lietas būtība ir tajā, ka teikumā “Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts” pareizi ir visi vārdi, izņemot vienu. Kurš? Nepareizs ir darbības vārda “nav” lietojums. Minimālā alga nevis nav politiķu “vairāksolīšanas” objekts, bet tagad ir gan – tā par tādu kļuva pirms pusotra mēneša, kad Eiropas Parlaments (EP) pieņēma noteikumus, kas nosaka, ka minimālajai algai visā ES jābūt tādai, kas spēj nodrošināt pienācīgus dzīves un darba apstākļus.

Tulkojot saprotami – tai jābūt vismaz 50% no vidējās pirmsnodokļu algas valstī vai, pēc citas metodikas, 60% no mediānas algas valstī. Jāatgādina, ka vidējā pirmsnodokļu alga Latvijā šī gada pirmā ceturkšņa beigās bija 1297 eiro, un lēmums par minimālo algu 620 eiro mēnesī noteikto 50% robežu pagaidām nesasniedz.

Kopš EP vēsturiskā lēmuma jautājums par minimālās algas apmēru vairs nav sarunu jautājums tikai starp uzņēmējiem un arodbiedrībām, bet gan kļuvis par politisku jautājumu visā Eiropā, bet īpaši ekonomiski atpalikušajās valstīs – tādās kā Latvijā.

To, ka Saeimas lēmums ir bijis pareizs un savlaicīgs, apstiprina arī notikumi kaimiņvalstīs. Lietuvas valdība oktobra sākumā atbalstījusi no nākamā gada sākuma minimālās algas paaugstināšanu līdz 840 eiro mēnesī, bet sociālie partneri Igaunijā vienojušies paaugstināt to līdz 725 eiro mēnesī no Jaunā gada.

Proti, neskatoties uz Saeimas lēmumu, no Igaunijas minimālajām algām Latvija atpaliek vismaz par gadu, bet no Lietuvas – jau vismaz par diviem. Situācijā, kad premjera alga Latvijā nākamgad kāps par 52%, ministriem – par 42%, Saeimas priekšsēdētājam – pat par 75%, bet deputātu atalgojuma budžets pieaugs gandrīz pusotrkārtīgi, nepalielināt minimālo algu nozīmētu nosūtīt sliktu politisku signālu par to, ka Latvija ir bagātu ministru un deputātu, bet nabagu parasto darbinieku zeme.

Slikti, ka viena no ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām – LDDK – to nesaprot, jo šis ir tas gadījums, ko precīzi apraksta teiciens – ja tu nenodarbojies ar politiku, tad politika drīz nodarbosies ar tevi.

Skatoties plašāk, Latvijas uzņēmēju organizāciju neieinteresētība minimālās algas palielināšanā ir radījusi situāciju, ka tieši Latvijā no visām trim Baltijas valstīm ir vis­ērtāk nodarboties ar zemas pievienotās vērtības, zemas produktivitātes un zemas konkurētspējas uzņēmējdarbību.

Cilvēciski to var saprast – kam gan gribas liekas klapatas ar ražošanas automatizāciju un digitalizāciju, jaunu noieta tirgu meklēšanu un ko tik vēl ne, ja var turpināt ražot kā 90. gados, “ieekonomēt” uz nodokļiem, maksāt minimālās algas, bet kopumā – dzīvot cepuri kuldams. Taču šādā garā, apzināti vai neapzināti, Latvijā ir radīts Baltijas uzņēmējdarbības sūnuciems.

Kā vienu no problēmas risinājumiem uzņēmēji bieži vien uzsver nepieciešamību pēc darbaspēka ievešanas. Darbaspēka nenoliedzami trūkst, tas, likumīgi vai apejot likumus, arī tiek ievests. Vajag vairāk – saka uzņēmēji. Taču neatbildēts paliek jautājums – cik ilgi šis ievestais darbaspēks aizkavēsies Latvijā, ja dažus simtus kilometru uz dienvidiem vai ziemeļiem var nopelnīt krietni vairāk. Pie mums tad paliks tie, kurus sev negrib lietuvieši un igauņi. Vai tas tiešām varētu būt būtisks ieguvums Latvijas uzņēmējdarbībai, atļaušos apšaubīt.

Skatoties objektīvi, nav jau tā, ka pie pašreizējās situācijas vainojami tikai uzņēmēji – arī Latvijas bankas un valdība pēdējos apmēram septiņos gados nodarbojusies ar visu ko, tikai ne uzņēmējdarbības veicināšanu un tās finansēšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI

No Igaunijas Latvija sāka atpalikt jau pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, bet Lietuvas ekonomiskā aizsteigšanās priekšā gan mums, gan Igaunijai notikusi mūsu acu priekšā dažu pēdējo gadu laikā. Vēl 2015. gadā, pirms septiņiem gadiem, Lietuvas minimālā alga tika paaugstināta no 300 līdz 325 eiro, kamēr Latvijā tā jau bija 360, bet Igaunijā – 390 eiro.

Un minimālā alga jau atspoguļo tikai to faktu, ka šīs valsts uzņēmumu un valsts budžeta ieņēmumi ir tik lieli, ka tie spēj samaksāt tāda vai cita lieluma algu – tātad uzņēmumi ražo un pārdod konkurētspējīgu produkciju, bet valsts nodokļu iekasēšanas sistēma darbojas efektīvi. Ja salīdzina ar stāvokli šobrīd, tad redzams, ka pēdējo septiņu gadu laikā Lietuva skrējusi, Igaunija vismaz ātri gājusi, bet Latvija – knapi streipuļojusi. Kāpēc tā – šāds jautājums būtu jāuzdod daudziem pie varas svirām esošajiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs ar viņas tēvu esam šokā!” Zelenska sieva pastāsta, ko “sastrādājusi” viņu pieaugusī meita
Poļiem tas nepatiks…Izskatās, ka ukraiņi atraduši asprātīgu risinājumu kravas auto krīzei uz robežas
VIDEO. FOTO. Pirmie pieejamie kadri – caurules un jaudīgi sūkņi. Izraēla gatavojas appludināt “Hamās” tuneļus ar jūras ūdeni
“Vakar vakarā bija pirmā reize, kad Rūdiņš neatnāca vakariņās” – skumjš stāsts par kāda ielas kaķēna dzīvi
Krievijā atrodas liels un spēcīgs anticiklons, tas ietekmē laikapstākļus Latvijā. Laika prognoze piektdienai
Lasīt citas ziņas
“Nevajadzētu baidīties, jo tas dotu to, ko viņš grib.” Putina draudi Latvijai varētu kļūt biežāki
TV24
Vai patiešām Zalužnijs ar Gerasimovu slepenībā gatavo miera sarunas?
TV24
Kariņa lidojumi ar privātajām lidmašīnām. Vai šobrīd viņš būtu rīkojies citādāk?
“Mēs ar viņas tēvu esam šokā!” Zelenska sieva pastāsta, ko “sastrādājusi” viņu pieaugusī meita
Uz Ventspils šosejas, pie Tukuma notikusi avārija, kurā iesaistīta kravas automašīna un pasažieru autobuss “Ecolines”
11:39
Krievijas uzbrukums Ukrainai: notriektas teju visas okupantu šorīt raidītās spārnotās raķetes
11:18
VIDEO. Saeimas sēdē, diskutējot par PVN likmēm, deputāti nespēj valdīt emocijas un izceļas pamatīga vētra: “Jūs to izdarījāt! JŪS!”
11:01
Palaikam snigs un kļūs siltāks. Laika prognoze nākamajai nedēļai
Kokteilis
FOTO. Kamēr dzīvesbiedrene auklē Imanta Parādnieka jaundzimušo, erotiskās drāmas pirmizrādi viņš bauda ar oficiālo sievu
Dievs, sargi Ameriku! ASV apdraud neievainojamu, inteliģentu Kanādas supercūku iebrukums
Tas bija pēdējais, ko viņi savā mūžā ēda… “Divas jaukas meitenes” okupantus pacienā ar saindētiem gardumiem
Dārzs
Desmit telpaugi ideālam mikroklimatam mājās. Kuri augi uzsūc mitrumu, kuri mitrina gaisu?
Nepareizi novietotu auto dēļ, kas traucēja tramvaju kustību, līdz pavasarim aizliedz apstāties Miera ielā
Krievijā atrodas liels un spēcīgs anticiklons, tas ietekmē laikapstākļus Latvijā. Laika prognoze piektdienai
VIDEO. FOTO. Pirmie pieejamie kadri – caurules un jaudīgi sūkņi. Izraēla gatavojas appludināt “Hamās” tuneļus ar jūras ūdeni
TV24
“Pat kaķim jāsmejas!” Piemaksa pie pensijas par nostrādātu gadu līdz 1996. gadam ir mazāka par diviem eiro
Baidena dēls atkal iekūlies nepatikšanās – viņam izvirzītas apsūdzības nodokļu nemaksāšanā
Krievu okupanti naktī veikuši raķešu triecienus Harkivai, trāpot dzīvojamiem namiem un ievainojot cilvēkus
TV24
Sauka par akcīzes nodokļa celšanu beztabakas produktiem: “Kontrole netiek palielināta, līdz ar to tur nekas labs nav sagaidāms”
Ēdot, viņa sapratusi, ka košļā cilvēka pirkstu: kliente iesūdz tiesā restorānu ķēdi, atrodot salātos baisu sastāvdaļu
Receptes
Kartupeļu – biezpiena plācenīši ar zaļumiem
Ostins esot nikns par palīdzības atteikumu Ukrainai – sola kongresmeņu tuviniekus sūtīt karā pret Krieviju
Šorīt atkal lielā daļā Latvijas braukšanas apstākļi ir apgrūtināti
Darinām sveci ar Ziemassvētku smaržu. Soli pa solim
Poļiem tas nepatiks…Izskatās, ka ukraiņi atraduši asprātīgu risinājumu kravas auto krīzei uz robežas
Baltijas valstīm joprojām ir spēkā 1993. gadā noslēgts juridiskās palīdzības līgums ar Krieviju. Vai tiešām mēs Krievijai juridiski uzticamies?
Kokteilis
VIDEO. “Ļoti īpaša dzimšanas dienas dāvana!” Roberto Meloni jubilejā saņēmis aizkustinošu apsveikumu no pašmāju mūziķiem
Uz vienu gadu nosaka 12% PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Atsevišķās jomās būtiski palielinās dabas resursu nodokļa likmi. Par ko būs jāmaksā vairāk?
Igaunijā būtiski paaugstina minimālo algu. Cik liela tā būs?
TV24
Latvijas Nacionālajā teātrī būs skatāma visdārgākā izrāde tā vēsturē: “Skatītājs tiks pārsteigts”