Kā bijušais skolas direktors – varat uzlikt ceļa karti, kā dabā reforma izskatītos Preiļu mērogā? 33
Preiļos dzīvo 72% latviešu, 28% – cittautiešu. Tur ir Valsts ģimnāzija un ir 2. vidusskola, kur jau astoņus gadus mācības notiek tikai latviski. 1. – 9. klasei ir bilingvālā programma 60 un 40 procentu attiecībā, un pēc trim gadiem proporcija 80 pret 20 bērniem neradīs problēmas. Jau tagad pēc 9. klases beigšanas daudziem 2. vidusskolas skolēniem nav grūtību pāriet uz ģimnāziju.
Pirms astoņiem gadiem preilēnieši mītiņoja, nesa plakātus – krievu skolai būt?
Nekā tamlīdzīga. Vecāki izturējās saprotoši, ka ir izvēlēts pareizais ceļš. Esmu runājis ar nelatviešu studentiem, kas iepriekš mācījušies Rīgas skolās. Viņiem joprojām mācību materiālu labākai saprašanai gribas paskatīties latviešu un krievu valodā, bet tas ir papildu slogs. Otra lieta, ka no nākamā gada centralizētie eksāmeni 12. klasē būs tikai latviešu valodā – skaidrs, ka skolēniem, lai veiktu pārbaudes darbu, būs labāk, ja viņi mācījušies vienā valodā pēc vienota standarta. Devītklasniekiem eksāmeni tikai latviski būs pēc diviem gadiem.
Kā reformas ieviešana varētu veikties par Preiļiem mazāk latviskā vidē?
Tiešām, ir pagājuši 27 gadi, un visiem Latvijas pilsoņiem, arī šeit dzīvojošiem nepilsoņiem, jau nu būtu jāprot valsts valoda jebkurā mūsu valsts vietā.
Esat labticīgās domās, ka skolu valodas reformai netiks organizēta pretestība?
Nē, to jau organizē. Bet mans uzskats, ka uz pārmaiņām jātiecas, iesāktais darbs jānoved līdz galam. Vajag taču raudzīties perspektīvā. Uzlabosies valodas prasme skolēniem, kas to nepārvaldīja pietiekamā līmenī. Novērsīs nevienlīdzību, ka latviešu valodas nezināšanas dēļ mazākumtautību jaunieši nevar vienlīdzīgi konkurēt uz darba vietām valsts, pašvaldību iestādēs vai vispār citās darba vietās, kur jāzina valsts valoda augstākajā līmenī.
Ko skaidrosiet tiem, kas mītiņos un kliegs – nē skolu latišizācijai?
Slikti, ja būs tādi saukļi. Vēlēšanu gadā izklausās ar politisku pieskaņu. Nav apstrīdami – ja cittautieši vairāk un labāk zinās latviešu valodu, tas būs nāciju saliedējošs faktors. Lai arī kāds to varbūt nevēlas. Mītiņotājiem jāņem vērā, ka neviens negatavojas dzimto valodu apspiest vai atņemt, paliks literatūras un citas stundas. Tā arī ir mūsu bagātība.
Ždanokas mītiņā neatnāca jaunatne. Tas labi. Krievijas TV filmētāji rosījās, taču vēlāk sūdzējās, ka krievu skolu direktori ar viņiem negribēja runāt. Laikam gan saprata, kur var tikt iesaistīti. Bet, ja grib, cilvēkus var uzkurināt, kad pārmaiņas skar jūtīgu tēmu – bērnu skolas gaitas. Turklāt 2004. gadā nebija iedarbinātas troļļu fabrikas, nebija sociālo tīklu – tad iztika ar pliku aģitāciju, megafoniem.
Kaut deputāts Pimenovs ir krievu skolu glābēju štāba vadītājs, lielākās krievu partijas “Saskaņa” attieksme pagaidām ir rezervēta. Radio 4 diskusijā pretimsēdētājs Pimenovs krasi un kategoriski bija pret, bet man šķiet, ka kopš 2004. gada ir izmaiņas, un cilvēki negribēs iet kurinātāju un provocētāju pavadā. Klausījos diskusiju Latgales radio – mazākumtautību skolas direktore, krieviski, poliski un latviski runājošs bijušais Rēzeknes deputāts – viņi bija pozitīvi noskaņoti un uzskaitīja ieguvumus no reformas. Pagaidām arī no daugavpiliešiem neesam dzirdējuši lielu trauksmi. Nav indikāciju, ka celtos lieli protesti.
Protestus eksportē no Rīgas.
Daudz kas atkarīgs no katras pašvaldības vadītāja nostājas.
Tieši tā! Tas ir ļoti nozīmīgi.
Šis atbalsts jāpanāk, jo, saskaņojot ar ministriju, pašvaldības ieceļ skolu direktorus. Pozitīvā attieksme no domes puses aizceļo tālāk. Pašlaik Latgalē divi mēri – Daugavpils un Zilupes – papildus mācās, lai latviski runātu labāk. Tas jau ir paraugs un nostāja. Tā saprotu, ka LIZDA atbalsta pāreju uz skolu latviskošanu. Droši vien būtu nepieciešams arī Latvijas Pašvaldību savienības publiski pausts viedoklis.
Cerēsim, ka Eiropas sociālistu saimē nokļūt gribošā “Saskaņa” vairs nedrīkst trakot uz ielām un aģitēt pēc Maskavas pavēles. No Rīgas varētu izskanēt Izglītības komitejas vadītājas kolēģes Aldermanes atbalsta vārdi reformām.
Pašlaik ar Aldermanes kundzi neesam kontaktējušies.
Lūk, kas izbrīna – bijušais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, “pozitīvais krievs”, piepeši ņem un raksta – lai bērnus nenodalītu, lai visiem būtu vienādas iespējas, jāpāriet uz vidusskolas apmācību angļu valodā!
Ko lai jums atbildu? Pārsteidzoši. Nepiekrītu viņam. Bet liek aizdomāties, kāpēc Dombrovskis tā saka. Mums taču valsts valoda ir latviešu valoda.
Vai šādi “priekšlikumi”, vēlējumi nesteigties, pagaidīt, pavilcināt – reformu neaizvedīs līdz rezerves sliedēm?
Saeimas vairākums ir par pārmaiņām. Pakāpeniskums tiek ievērots…
Tā ieteikuši Vējonis un Kučinskis.
Man liekas, prezidents pat apdomīgāks par premjeru. Premjers, cik zinu, arī atbalsta, ka tas jādara. Bet tas lai paliek viņu kompetencē.
