Pēc 40.vidusskolas bērnu vecāku sāktās parakstu vākšanas fonds “Mākslai vajag telpu” konsultējas ar psihoterapeiti 71
Reaģējot uz nesekmīgo sarunu ar 40. vidusskolas sākumskolas vecākiem un nupat uzsākto parakstu vākšanu manabalss.lv, fonda “Mākslai vajag telpu” darbinieki ir konsultējušies ar Junga analītiķi un psihoterapijas speciālisti Gintu Teivāni, liecina fonda paziņojums vietnē “Facebook”.
Tas darīts, ņemot vērā, ka vecāki ir pārliecināti, ka murālis “Veltījums Džemmai Skulmei” un tajā izmantotais Džemmas Skulmes citāts ir bērnu psihi traumējošs un murālī ir saskatāmi erotiska rakstura elementi ar nāves, seksualitātes un, iespējams, arī sātanisma mājieniem.
Pēc vecāku domām, tas pārkāpj Latvijas sabiedrības ētiskās normas un “Bērnu tiesību aizsardzības likuma” 50. panta 1. un 2. daļu – aizliegumu bērnam demonstrēt un propagandēt cietsirdīgu uzvedību, vardarbību, erotiku un pornogrāfiju, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai.
Tā vēstīts “manabalss.lv” Natālijas Konstantinovas iesniegtajā petīcijā “PAR “BREKTES MURĀĻA” STEIDZAMU LIKVIDĒŠANU NO SĀKUMSKOLAS SIENAS”.
Fondu apbēdina fakts, ka tiek izmantoti tādi apzīmējumi kā “psihi traumējošs”, “erotiska rakstura”, “sātanisma mājieni”, kā arī pat tiek norādīts uz pornogrāfiju, taču netiek skaidrots, kas tieši sienas gleznojumā no šī visa parādās – ir norādīts kādi elementi darbā redzami, bet nav norādīti kuri, kas vieš sajūtu, ka darbs netiek kritiski patērēts un aplūkots, bet gan notiek neargumentēta un emocionāla pretreakcija.
Fonda rīcībā arī esot informācija, ka mākslinieka Kristiana Brektes sociālo kontu saturs tiek bloķēts un tiek izņemts no aprites, jo Instagram vietne regulāri saņem ziņojumus, ka mākslinieka iepriekš radītie mākslas darbi un kontā izvietotais saturs ir nepiedienīgs un cieņu aizskarošs.
Pret mākslinieku tiek vērsta izslēgšanas kultūra, kuru fonds sevišķi nevar ietekmēt, uzsver fonda pārstāvji.
Lai pārliecinātos, vai tiešām radītais mākslas darbs var sagādāt psihiskus traucējumus bērniem, fonds vērsās pie Gintas Teivānes, cerot saņemt neitrālu vērtējumu par mākslas darbu, kas nu rotā Akas ielu 10.
“Zīmējums pats par sevi bērniem nekādas traumas nevar radīt, gluži tāpat kā pasakas, kuras pieaugušie uztver citādi – tieši, bet bērni vairāk ar savu Patību,” tā psihoterapijas speciāliste Teivāne komentēja situāciju.
Fonds arī vērš uzmanību tam, ka Skulmes citāts “Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne” ir metafora par pilsonisku, demokrātisku un atvērtu sabiedrību, kur ikviens indivīds ir atbildīgs par savām darbībām, aicinot katru domāt par savu produktivitāti un atbilīgu iesaisti procesos, tādējādi veicinot vispārējās labklājības celšanu sabiedrībā, un tas nekādā veidā nebūtu uzskatāms par psihi traumējošu vēstījumu.
