“Pēc tam jutos ļoti neomulīgi…” iedzīvotājus Ropažu novadā agresīvi aģitē balsot “pret” plānoto ziemas trasi 34
Pirms dažām dienām portāla LA.lv redakcija saņēma vēstuli no kādas lasītājas, kas dzīvo Ropažu novadā. Viņa vēlējās palikt anonīma, tāpēc šajā rakstā viņu sauksim par Santu. Lai šķetinātu situāciju, kas radījusi nepatīkamas sajūtas un neērtības Santai, iedziļinājāmies šajā jautājumā no visiem skatupunktiem – runa ir par ziemas trases būvniecību, ko iecerēts izbūvēt Ropažu novadā, Garkalnes pagastā.
Pirms dažām dienām TV3 veidotajā ziņu sižetā Valsts policija nāca klajā ar ziņojumu, ka tikai vienas diennakts laikā uz Latvijas ceļiem fiksējusi 18 agresīvus braukšanas gadījumus, kas ir krietni vairāk nekā parasti. Protams, tas skaidrojams ar to, ka ceļi ir apledojuši un beidzot iestājusies ziema. Braucot sānslīdē, auto dažkārt kļūst nekontrolējams un bieži tiek bojātas gan ielu apmales, gan ceļu zīmes, diemžēl reizēm agresīvie braucēji izraisa arī smagas avārijas.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Jančevskis TV3 ziņām stāsta, ka pēdējās diennaktīs, kad ir sasniedzis sniegs, tendence uz ceļiem veikt sānslīdes ir krietni pieaugusi, un bieži vien tas pat tiek izdarīts policijas darbinieku redzeslokā. Arī sabiedrība regulāri informējot par šādiem gadījumiem, it īpaši vēlās vakara stundās. Jāpiebilst, ka sods par agresīvu braukšanu ir no 70 līdz 280 eiro, kā arī par šo pārkāpumu tiek piešķirti soda punkti. Ja soda punktu maksimālais skaits tiek sasniegts, tad autovadītājam ir jāatvadās no savām tiesībām.
Šobrīd viena no populārākajām “drifteru” pulcēšanās vietām ir pie kāda Rīgas lielveikala stāvlaukuma, tāpat arī rotācijas apļi – protams, arī tur pārkāpēji tiek pieķerti.
Policijas pārstāvis uzsver – sānslīdē braukt nedrīkst nekur citur, kā vien speciāli tam piemērotās ziemas trasēs.
Ropažos vēlas izveidot pirmo oficiāli saskaņoto ziemas trasi
Pirms dažām dienām vietnē Manabalss.lv ir iesniegta iniciatīva (https://manabalss.lv/i/3904), un tajā ir lasāms: par pirmo oficiāli saskaņoto ziemas autotrasi Latvijā – Upesciemā, Garkalnes pagastā. Šī nav kārtējā nelegālā trase mežā, bet oficiāla, normatīviem atbilstoša trase, kas ļautu uzstādīt skaņu slāpējošus vaļņus un kontrolēt aktivitātes, vienlaikus ievērojot arī vietējo iedzīvotāju mieru.
Trase plānota drošā attālumā no dzīvojamās apbūves – apmēram 1 km no tuvākajām mājām, kas būtiski atšķiras no citām līdzīgām vietām Latvijā. Kādi būs ieguvumi? Bērnu un jauniešu apmācība drošā braukšanā; treniņi vadītājiem ziemas apstākļos; sportistu sagatavošana sacensībām; kontrolēta un legāla vide autosporta entuziastiem; satiksmes drošības uzlabošana kopumā; mazāk bīstamas braukšanas uz publiskiem ceļiem; jaunas iespējas vietējiem iedzīvotājiem (ēdināšana, naktsmītnes, reklāma); Ropažu novada vārda izskanēšana Latvijā.
Trasi paredzēts izmantot tikai ziemas sezonā, kad ir sals vai sniega sega. Šobrīd Ropažu novadā notiek publiskā apspriešana, un tavs atbalsts ir izšķirošs.
Lenards Lepsis, kurš ir šīs trases izveides iniciators, autosportists un Ropažu novada deputāta Jāņa Lepša dēls, sarunā ar portālu LA.LV apstiprina, ka šīs trases būvniecība šobrīd sastopas ar agresīvu “pret” reakciju, un daļēji tas notiek tikai tamdēļ, ka viņš ir domes deputāta dēls. Taču neviens normatīvais akts viņam neliedz par savas ģimenes privātajiem līdzekļiem un uz savai omei piederošā zemes gabala, veidot šādu trasi.
“Vissezonas trases, kas ir saskaņotas kā būves, mums Latvijā ir, taču ziemas trases – tieši neviena. Tāpēc vēlējāmies tādu izveidot, pirmkārt, lai tas būtu atbilstoši visiem kritērijiem un primāri drošībai, kā arī attiecībā uz to, ka tā būtu būve, mums ir jāievēro neskaitāmi normatīvi un prasības, kas vienlaikus kalpo arī apkārtējo iedzīvotāju ērtībām.
Tā, piemēram, šobrīd mums ir jāveic tā dēvētā skaņas monitorēšana, kas gan maksā aptuveni 5000 eiro, bet tā kā Vides dienestam ir šāda prasība, mēs to šobrīd veicam,” viņš skaidro.
“Pagājušā gada martā Vides dienests sniedza informāciju, ka ne ietekmes sākotnējais izvērtējums, ne arī skaņas karte nav nepieciešami šādas sezonālas trases izveidei. Bet pērn, novembrī, kad mēs iesniedzām šo projektu Ropažu novada domē uz publisko apspriešanu, vietējie iedzīvotāji sāka “bombardēt” Vides dienestu. Tad arī no dienesta īpašnieci un pašvaldību informēja, ka viņi tomēr prasa mums šo skaņas monitoringu. Labi, mēs to esam ar mieru veikt, lai saprastu, kādas papildus darbības mums ir vai nav jāveic, lai saskaņotu trases būvniecību ar Būvvaldi. Lai cilvēkiem būtu skaidrs – tātad, ja trokšņu līmenis šajā monitoringā nepārsniegs pieļaujamos decibelus, mums pēc būtības papildus nebūtu jādara vairs nekas. Bet, ja pārsniegs, ir dažādas metodes, ko mums var pieprasīt pie izbūves papildus izdarīt – piemēram, uzbērt kādus papildus vaļņus, kas aiztur skaņu, varbūt uzstādīt skaņas izolācijas sienu, bet varbūt tikai jāiestāda rinda ar tūjām. Šie risinājumi ir dažādi, un viss ir atkarīgs no tā, ko parādīs šie skaņas monitoringi. Šis būs nepieciešams, lai mēs trasi varētu izbūvēt kā būvi un nodot to ekspluatācijā.”
Sociālajos tīklos izplata nepatiesu informāciju
Trases izveidotājs uzsver, ka šobrīd dažādās soctīklu grupās un citādos veidos tiek ļoti aktīvi izplatīta arī melīga un pretrunīga informācija. Ir bijuši tādi apgalvojumi, ka šī trase tiek būvēta par pašvaldības līdzekļiem, kā arī – tā tiek būvēta uz pašvaldībai piederošas zemes. Tāpat arī – neviena no institūcijām nepieprasot veikt nekādas papildu darbības, lai trasi izbūvētu, jo idejas autors ir novada domes deputāts.
“Trase tiek būvēta par privātajiem līdzekļiem, un tā tiek būvēta uz manai omei piederoša zemes gabala. Mūsu dzimtai šajā vietā plaši zemes gabali atrodas jau ļoti daudzus gadus. Ziemas trasi paredzēts izbūvēt uz privātīpašuma, kas ir 11,8 hektārus lielā izmērā, bet pati trases apkārtne aizņemtu aptuveni 6 hektārus, savukārt trase un laukums – apmēram 2 hektārus. Līdz tuvākajai mājai no šīs trases ir 1 kilometrs,” apstiprina Lepsis.
Viņš uzsver, ka šajā situācijā visnepatīkamākais ir tas, ka neviens no cilvēkiem, kas gan soctīklu grupās, gan Whatsapp grupās izplata šo pretrunīgo informāciju, nav izrādījis interesi, uzdodot sev interesējošos jautājumus un nav centies veidot nekādu dialogu.
“Ja kāds no šiem cilvēkiem, kas tik ļoti šajās grupās satraucas par it kā traku troksni, kas nāks no trases, būtu man vai tētim piezvanījis, kaut vai uzrakstījis sociālajos tīklos un centies uzsākt ar mums jēgpilnu dialogu, es būtu ārkārtīgi priecīgs.
Piemēram, sakiet, lūdzu, vai jūs uz mūsu pusi varētu izbūvēt kādu papildus skaņu aizturošu sienu? Bet varbūt mēs varam vienoties par to, ka svētdienās, kad ģimenes laiku pavada mājās, trasē netiek izmantotas sporta mašīnas, kas rada lielāku skaņu? Varbūt šīs skaļākās sporta automašīnas drīkst braukt pa trasi tikai konkrētos laikos? Manuprāt, šāds izskatās normāls, veselīgs dialogs. Taču no visiem, visiem šiem iedzīvotājiem, kuri veic šo “pret kampaņu”, turklāt ar nepatiesiem faktiem un apgalvojumiem, mums nav piezvanījis tieši neviens. Tētim pirms pāris dienām piezvanīja viens vīrietis – ar normāliem, saprotamiem jautājumiem, uz kuriem tika sniegtas atbildes,” stāsta Lenards.
Daudzi iebilst “pret”, jo tādas trases jau esot – bet vai tiešām?
Diskusijās lasāms, ka daudzi, kas ir “pret” trases būvniecību, apgalvo, ka šādas ziemas trases Latvijā jau esot un ne mazums vien. Piesaukta tiek arī Ropažu novadā esošā “333 trase”.
Autosportisti un eksperti atzīst, ka “333 trase” tomēr ir pavisam kas cits – sākotnēji tā izbūvēta kā kartingu trase, līdz ar to, tās reljefs ir līdzens, platums – automašīnām nepietiekošs, kā arī tā ir pārāk līkumota – bet ļoti piemērota kartingu parametriem. Lai arī “333 trasē” notiek tā dēvētās ziemas braukšanas un “Track Day”, auto eksperti ir vienisprātis, ka te tomēr ir runa par atšķirīgām lietām. Arī pats Lepsis skaidro būtiskāko atšķirību.
“Jā, patiešām ir tā, ka liela daļa cilvēku iebilst – mūsu novadā jau ir “333 trase”. Kam jums vēl vienu? Bet šī trase ir projektēta un izbūvēta kā kartingiem paredzēta trase. Tā nav paredzēta braukšanai ar mašīnām – tā ir par šauru un par līkumotu.
Jā, šajā trasē šad un tad tiek rīkotas arī ziemas mēnešos tā saucamās “Track day” – tie ir četri braucieni pa desmit minūtēm un tas izmaksā 40 eiro. Jautājums – vai cilvēks, izbraucot pa trasi četras reizes pa 10 minūtēm ir iemācījies braukt bīstamos ziemas apstākļos? Ļoti šaubos. Bet daži pat pamanās piesaukt arī Biķernieku trasi – skaidrs, ka to dara cilvēki, kam ar to nekad nav bijis nekādas darīšanas. Biķernieku trasē netiek rīkoti nekādi ziemas treniņi un nekad nav bijušas pieejamas treniņu trases amatieriem. Biķernieku trasē dažas reizes gadā notiek sacensības, kurās var piedalīties arī amatieri, ne profesionāli autosportisti, bet tie nav treniņi “savam priekam” – tās ir sacensības. Diez vai kāds brauc uz sacensībām, lai pirmo reizi dzīvē mēģinātu izbraukt trajektorijas slidenos apstākļos,” – viņš teic.
“Bet, atbildot uz jautājumu, kāpēc jums vajag vēl vienu trasi novadā, jo tāda jau ir, es varu atbildēt arī ar šo – tikpat labi varētu pavaicāt, kāpēc jums vajag novadā basketbola un hokeja laukumus, ja jums jau ir futbola laukums? Tieši tāpat ir ar autosportu – tāpat kā gan futbols, gan basketbols ir komandu sporta veids, kur abos tiek spēlēts ar bumbu, arī autosportā ir dažādas disciplīnas un tām neder “viena” trase, tās ir dažādas. Un tieši šādu trasi mēs vēlamies izbūvēt tepat Pierīgā, nevis desmitiem vai pat simtiem kilometru tālu no Rīgas. Līdz šim Pierīgā tādas trases nekad nav bijis,” precizē Lepsis.
Tomēr tas, ko Lenards vēlas uzsvērt – izbūvējot šādu trasi, tā būs pieejama ikvienam gribētājam – kā profesionāliem autosportistiem, tā cilvēkiem, kas vēlas apgūt braukšanas prasmes slidenos ceļa apstākļos, tā arī “drifteriem”, kas līdz šim ar saviem spēkratiem “slīpē” lielveikalu stāvlaukumus, meža ceļus un pat koplietošanas ceļus.
Ropažu novada iedzīvotāja: “Savā virzienā saņēmu gluži vai pārmetumus…”
Santa (vārds mainīts), kura sazinājās ar portāla LA.lv redakciju, vēloties izstāstīt savu pieredzi šīs trases saistībā, apliecina – viņas ģimenei piederošā māja, kur viņa dzīvo septiņus gadus, atrodas samērā netālu no plānotās ziemas trases. Aptuveni 1 km attālumā, tomēr viņa neiebilst pret būvniecību, jo saskata tajā vairāk ieguvumus, nekā trūkumus.
“Jaunieši ar tiem saviem vecajiem “bembjiem” un “golfiem” tagad slidinās gan uz ielām, gan mežos. Tas nav labi. Bet, ja būtu tāda trase, viņi varētu braukt un darīt to tur. Un, cik esmu sapratusi, tādā trasē varētu izbraukt pat es – ja es gribētu iemācīties braukt droši ziemā, tad varēšu tur aizbraukt un darīt to drošos apstākļos. Šobrīd, uz apledojošiem ceļiem, braucot pie auto stūres, ļoti pārliecināta par savām prasmēm nejūtos,” Santa apgalvo.
Jau vairākas nedēļas viņa pamanījusi “ņemšanos” sociālajos tīklos un grupās – vieni cīnoties “pret” šīs trases būvniecību, bet otri – “par”. Bijis pat iesaistīts raidījums “Bez tabu”. Viņa atzīst, ka gribējusi palikt “nomaļus” tam visam, bet līdz kādam brīdim…
“Sākumā es savā pastkastītē atradu tādus izdrukātus aicinājumus – parakstīties “pret” trases būvniecību. Labi, es nevienam nevaru aizliegt pastkastītē mest dažādus aicinājumus. Taču kādu dienu pie vārtiņiem piebrauca automašīna, no kuras izkāpa vīrietis un zvanīja pie manas mājas vārtiņiem.
Izgāju, jautāju, ko vēlas. Gribot, lai es parakstoties “pret” trasi. Atbildēju, ka nevēlos šajā iesaistīties, tāpēc atvainojos, bet tomēr neko negribu parakstīt. Jau devos prom, bet vīrietis vēl man nopakaļus skaļi mēģināja mani pārliecināt. Pagāja dažas dienas un atkal – zvans pie vārtiem. Šoreiz jau cits vīrietis. Ko vēlas? Atkal to pašu – manu parakstu “pret” trases būvniecību. Atbildēju vēlreiz to pašu – atsakos kaut ko parakstīt. Mana balss ir mana balss un es pati vēlos izlemt, ko ar to darīt. Un tad es savā virzienā saņēmu gluži vai pārmetumus – cik es sen te dzīvojot? Vai māja tiešām pieder man vai arī es to tikai īrēju? Vai esmu novadā deklarējusies? Vai man ir bērni vai arī nav, un tāpēc man esot vienalga, ka “pie sētas” būvēšot “krūmu trasi”?” viņa atceras tās dienas notikumus.
Santa neslēpj, ka šie jautājumi viņai lika justies slikti: “Godīgi sakot, pēc tam jutos ļoti neomulīgi. Būtībā es savā virzienā saņemu pārmetumus par to vien, ka nevēlos parakstīties “pret”? Sazvanījos ar vīru, kurš šobrīd uz kādu laiku atrodas ārpus Latvijas un vienojāmies, ka gadījumā, ja vēl pie mūsu īpašuma ieradīsies šādi uzstājīgi cilvēki, es būšu spiesta izsaukt pašvaldības policiju. Vienlaikus katru dienu ciemata “Whatsapp” grupā redzu, ka lielākā daļa ar šiem argumentiem “pret” patiesībā ir vai nu aiz nezināšanas vai kaut kādiem principiāliem “vēsturiskiem” jautājumiem saistībā ar kaimiņu attiecībām. Lielākā daļa aicina balsot “pret” bez jebkādiem loģiskiem iebildumiem, vienkārši tāpēc, ka kādam nepatīk,” saka Santa.
Sieviete atzīst, ka viss notikušais viņā ir radījis vēl skaidrāku pārliecību, ka viņa savu parakstu “pret” nevienam nedos, tomēr viņu bažīgu dara tas, cik tad šie “pret” paraksti būs patiešām reāli – tādi, kuros cilvēki būs iedziļinājušies, kāpēc viņi ir “pret”, nevis atdevuši tos tikai tāpēc, lai viņus “liek mierā”.
“Manuprāt, mums ir brīvas gribas tiesiska valsts un šādas metodes nav pieļaujamas. Katrs pats ir tiesīgs izvēlēties, vai viņš ir “par” vai “pret”. Turklāt viedokļu apmaiņai jābūt tādai, ka viena puse spēj otrā arī ieklausīties, nevis tikai pārmest, jo kādam personīgi kaut kas nepatīk,” sieviete saka.
Kamēr “ropažnieki” šaubās, Jēkabpilī šāda iecere atbalstīta – ziemas trase jau darbojas
Tikmēr sociālajos tīklos un dažādās Ropažu novada un tuvāko novadu grupās turpinās aģitācija “pret” trases būvniecību. Kā galvenie argumenti minēts tas, ka tādas trases jau esot, kā arī – sagaidāms, ka troksnis, kas nākšot no tās, būšot neizturams.
Kāds “Sunīšu” ciema iedzīvotājs LA.lv portālam stāsta savas bažas: “Troksnis taču būs neizturams! Dienu un nakti tur kāds brauks, ar tām skaļajām sporta mašīnām un dragās pa to trasi! Mums te ir mazi bērni! Te daudziem šajos ciematos ir ģimenes ar maziem bērniem. Kāpēc vispār vajadzīgas tādas trases? Lai brauc uz Biķerniekiem un tur ārdās!”
Tomēr ne visi iedzīvotāji ir vienisprātis. Evija, kas no plānotās trases dzīvo tikai nedaudz vairāk kā 1 km attālumā, portālam pauž savu viedokli: “Es esmu par to, ka šī trase tiek būvēta. Labāk, lai tie jaunieši, kas grib to ziemas adrenalīnu noķert, ir tur, un dara to norobežotā, drošā vietā, nekā braukā pa stāvlaukumiem vai mežu celiņiem. Es regulāri dodos pastaigās ar saviem suņiem pa vietējiem mežiem un ir pat bijušas reizes, kad kādi pašdarbnieki pa ceļiem šādi “gonko”. Tikai laimīgas sakritības dēļ, ne es, ne mani suņi netrāpījāmies viņiem ceļā. Runājot par sociālajos tīklos piesaukto troksni – neticu, ka no ziemas trases nāks tāds troksnis, ka nav paciešams un ar to nevar sadzīvot. Galu galā, Biķernieki atrodas paša Mežciema sirdī un ko? Cilvēki dzīvo un nav dzirdēts, ka kāds tur būtu par to īpaši trakojis. Jā, un arī mūsu ģimenē šobrīd aug pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni, un es apzinos, ka viņi izaugs – arī viņi kādu dienu būs jaunieši, un es priecātos, ja viņiem būtu tāds brīvā laika pavadīšanas veids.”
Tikmēr TV kanāls “ReTV” pirms dažām dienām informē, ka Jēkabpils pašvaldība atbalstījusi ziemas trases izveidošanu, kur ikviens gribētājs var pārbaudīt savas ziemas braukšanas prasmes, kā arī tās uzlabot. Trasi izveidojis pazīstamais autosportists, jēkabpilietis Ivars Joelis. Viņš ir pārliecināts, ka šajā trasē dzims gan jaunās autosporta zvaigznes, gan tā arī būs tā vieta, kur drošā vidē uzlabot savas ziemas braukšanas iemaņas. Tāpat autosportists uzsver – visi tie, kas grib “iztrakoties”, varēs tagad atbraukt šurp un to izdarīt: “Attiecīgi, arī ielas kļūs drošākas.”
Jēkabpils pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš arī izmēģinājis jau šo trasi, sižetā saka, ka
šis ir lielisks veids, kā izvērtēt savas prasmes uz ceļa – apzināties ceļu, saprast, kurā brīdī drīkst bremzēt, un ko darīt situācijā, kad ir kaut kas jādara!
Drošas Braukšanas skolas pārstāvis Edmunds Ozolnieks, komentējot Jēkabpils ziemas trases izveidi to vērtē pozitīvi – tā ir iespēja drošā vidē izprast savas iemaņas uz slidena seguma, saprast, kā šādos apstākļos uzvedas automašīna, kā arī, cik piemērotas riepas tiek izmantotas. Tieši ziema ir tas laiks, kas parāda autovadītāja prasmes un spējas pielāgoties sarežģītiem braukšanas apstākļiem.
Jaunizveidotā Jēkabpils ziemas trase atrodas vietā, kur agrāk bijusi izgāztuve. Veidot visus nepieciešamos darbus, šī vieta tagad tapusi par ziemas trasi jebkuram, kas vēlas izmēģināt savus spēkus tajā. Izveidotā ziemas trase atrodas pašvaldības īpašumā – 300 metru attālumā no tuvākās mājas un 500 metru attālumā no blīvas apbūves. Jau minēts, ka plānotā trase Ropažu novadā, Garkalnes pagastā atradīsies 1 km attālumā no tuvākās apdzīvotās mājas.
Oskars Irbītis: “Nepadariet koplietošanas ceļus par savu pārgalvīgo izklaižu vietu!”
Oskars Irbītis, satiksmes drošības eksperts uzsver, ka visi tie jaunieši un citi braucēji, kas šobrīd izmanto ziemas braukšanas apstākļus, lai “driftētu” pa koplietošanas ceļiem – ļoti, ļoti apdraud kā sevi, tā citus ceļu satiksmes dalībniekus un pat gājējus. “Tas ir ļoti bīstami!” – viņš saka.
“Pat visprasmīgākais “meistars”, kas “driftē” uz ceļiem un varbūt pat nokļūdās tikai vienu reizi, tomēr ir mijiedarbībā ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, un agri vai vēlu tas var beigties ar lielu nelaimi.
Tāpēc es vēlreiz gribu atgādināt – nepadariet koplietošanas ceļus par savu pārgalvīgo izklaižu vietu!” – eksperts saka.
Bet runājot par braukšanas trasēm, viņš uzsver, ka ir jāsaprot divas lietas: ir drošas braukšanas apmācību trases un prasmju attīstīšanas – sporta braukšanas trases. Šīs trases pēc sava “uzstādījuma” atšķiras: “Drošās braukšanas trasēs tiek mācītas pavisam citas lietas – visas tās darbības, lai automašīna nemaz līdz sānslīdei nenonāktu. Savukārt sporta braukšanas trasēs tiek attīstīta meistarība – iemācīties kontrolēt savu automašīnu sānslīdēs. Būtībā tās ir divas dažādas lietas, tomēr abas – atbalstāmas. Kaut vai tāpēc vien, ka tie, kas šīs sānslīdes tomēr ziemas mēnešos vēlas izbaudīt un “noslīpēt” savu meistarību, var to darīt drošā vidē, nevienu citu neapdraudot.”
Runājot par konkrēto trasi, kuras būvniecība plānota Ropažu novadā, Oskars Irbītis teic, ka vissvarīgākais, protams, ir ievērot visas tehnoloģiskās un drošības prasības: “Manuprāt, šāda trase ir atbalstāma ideja. Jāsaprot, ka tas nav tā, ka paņemam traktoru, nolīdzinām pļavu, saspraužam tur dažus mietiņus un saucam to par trasi. Tā tas nenotiek. Ir neskaitāmi tehniskie un drošības normatīvi, kas jāievēro šādu trasi būvējot – vesela virkne prasību. Primāri, protams, ir drošība un vēlreiz drošība.”
Vaicāts, kāds ir viņa viedoklis par šīs trases atrašanās vietu no tuvākajām apdzīvotajām vietām, kas ir viena kilometra attālumā, eksperts saka: “1 km attālums no tuvākās apdzīvotās mājas – tas ir pietiekoši liels attālums, lai, izmantojot šādu trasi ziemas apstākļos, iedzīvotājiem neradītu nekādas neērtības.”
Ropažu novada domes komentārs
Ropažu novada pašvaldības, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Salnāja portālam LA.lv saistībā ar ziemas trases būvniecību, sniedza šādu komentāru.
Ropažu novada pašvaldība turpina ziemas autotrases būvniecības ieceres izvērtēšanu Upesciemā atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pašvaldība uzsver, ka būvdarbi teritorijā ir pieļaujami tikai pēc pilnīgas dokumentācijas saskaņošanas Būvniecības informācijas sistēmā.
Lai gan iesniegtā dokumentācija normatīvi neparedz publiskās apspriešanas obligātu rīkošanu, pašvaldība sabiedrības informēšanas nolūkā organizē publisko apspriešanu – informāciju par notikuma laiku un vietu aicinājums meklēt novada mājas lapā www.ropazi.lv. Lēmumi par ieceres turpmāko virzību tiks pieņemti, ievērojot iedzīvotāju un apkārtējās vides intereses, nodrošinot tiesisku un caurskatāmu procesu.
