Pēteris Apinis: Mikrobioms un vēzis 0
Raksta iemesls ir triviāls. Pusdienojām kopā ar RSU prorektoru, profesoru Dinu Šmitu. Abi lasām JAMA (Amerikas Ārstu biedrības žurnāls) un ēdmaņa mūs tuvināja kādam jaukam rakstam, kas mūsu elektroniskajās pastkastēs bija iebiris pagājušajā naktī. Izlēmām, ka par raksta atziņām vajadzētu pastāstīt Latvijas interesentiem.
Lieta tāda, ka pasaulē gana daudz zinātnieki pētījuši un pierādījuši, ka vēža attīstībā un progresēšanā lielu lomu spēlē gremošanas sistēmā mītošais mikrobioms. Un šis mikrobioms mūsu pusdienas uztver kā savas pusdienas. Nav grūti iztēloties, kā daži triljardi izsalkušu baktēriju gaida, kas tad šodien nolaidīsies pa barības vadu, bet citi triljadri gaida resnajā zarnā – ko tad kuņģis, divpadmitpirkstu zarna un tur esošais mikrobioms būs sastrādājuši un servējuši kā aminoskābju, taukvielu un cukuru putriņu.
Profesoram ēdmaņu atnesa pirmajam. Kaut mēs labi zinām, ka mikrobioms lielā mērā nosaka cilvēka garšu un ēdiena izvēli, tad tomēr jādomā, ka vismaz daļai mikrobu, sēnīšu, vienšūņu mikrobiomā var būt atšķirīgs viedoklis par ēdmaņu. Tā nu daļa no profesora mikrobioma uzgavilēja “rīsi un jūras veltes”, bet parējie bija saīguši un mēģināja noskaidrot – kur tad gaļa.
Tā kā es biju izvēlējies “dienas piedāvājumu (makaroni)”, manējā mikrobiomā sašutušo un neapmierināto bija vairāk.
Tiem, kas jau iztēlojas notiekošo kuņģa un zarnu traktā, mēģināšu vizualizēt – kuņģa un zarnu gļotādu no iekšpuses izklāj epitēlijs, bet uz lūmena iekšpusi pie šī epitēlija pieplakušas baktērijas, kas savām kaimiņos esošajām epitēlija šūnām stāsta – nu pasaki tam savam saimniekam, lai mums šodien pusdienās būtu soļanka, kotlete un sorbets, nebūtu ne vaina arī labam vīnam (jādomā, ka alkoholiķu baktērijas ātri kļūst par alkoholiķēm.
Alkohola pārmērīga lietošana saistāma ar lielāku mutes dobuma, barības vada, krūts un kolorektālo audzēju risku, un iespējams, to nosaka piedzērušās baktērijas). Nu epitēlija šūnas pa neironiem un ar dažādām informācijas sistēmām asinīs (sauksim to par zarnu – smadzeņu asi) sūta ziņas tiem smadzeņu reģioniem, kas atbild par izsalkumu un garšu – manējie līdzdzīvotāji prasa soļanku un kotleti. Un smadzenes piekrīt – labi, šodien izvēlēšos to, kas garšo manam mikrobiomam. Protams, ja dienas piedāvājumā nav kaut kas pilnīgi cits.
Patiesībā jau par mikrobiomu un vēzi vajadzēja rakstīt akadēmiķim Mārcim Lejam, kurš ir guru gan gastroenteroloģijā, gan onkoloģijā, bet viņa konkrētā vietā, konkrētās pusdienās nebija, pie kam akadēmiķis raksta reti – viņš pieņem pacientus vai vada Eiropas komisijas.
Tiem, kam ir vēlme un nepieciešamība izlasīt kaut ko nopietnāku, es iesaku internetā atrast profesores, habilitētās medicīnas doktores Daces Baltiņas metodisko materiālu “Jaunākās tendences onkoloģisko slimību profilaksē diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā”, šis materiāls tapis, balstoties uz ESMO un NCCN vadlīnijām, ir viegli lasāms un saprotams arī cilvēkiem bez priekšzināšanām ķīmijterapijā.
Mikrobioms
Nedaudz nāksies pastāstīt par to, kas ir mikrobioms. Zinātāji var nākamās trīs rindkopas nelasīt (patiesībā jau lasīs, jo netic, ka man izdosies cik, necik labi izskaidrot neizskaidrojamo).
Cilvēka mikrobioms ir plašs un bezgala daudzveidīgs mikroorganismu klāsts, kas apdzīvo mūsu organismu. Ir uzskats, ka baktēriju skaits organismā ir pieckārt vai pat desmitkārt lielāks par paša cilvēka organisma šūnu skaitu. Lielākā daļa šo mikrobu dzīvo kuņģa un zarnu traktā, kur varētu būt atrodamas vairāk nekā 1000 mikrobu sugu. Cilvēka ķermeņa virsmai (ādai), kā arī kuņģa un zarnu traktam un elpošanas traktam ir atšķirīgi mikrobiomi. Vīrusu skaits ir daudz lielāks, jo vīrusi mīt gan cilvēka šūnās, gan baktērijās. Mikroorganismi atrodami visā cilvēka ķermenī, pat tādās vietās, ko mēs agrāk uzskatījām par sterilām – aknās, aizkuņģa dziedzerī, smadzenēs, taukaudos.
Katram cilvēkam mikrobioms ir īpašs, un atšķiras no cita cilvēka mikrobioma. Mikrobiomu veido baktērijas, vīrusi, sēnītes un arhejas (unikāli vienšūnu prokarioti) kopā ar to attiecīgajiem genomiem un izdalītajiem blakusproduktiem, piemēram, īsas ķēdes taukskābēm un citiem metabolītiem (dažkārt garākas aminoskābju ķēdes mēs varam uzskatīt paar sīkbūtnēm).
Mikrobioms mainās visu dzīves laiku, pie kam ievērojami atšķiras bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem (globāli labi zināma teorija stāsta, ka bērnu veselīgais mikrobioms pasargāja bērnus no smagas Covid–19 gaitas). Cilvēka mikrobioma taksonomiskos un funkcionālos aspektus var ietekmēt ne tikai vecums, bet arī dzīvesvietas ģeogrāfiskā atrašanās vieta (tibetiešu tautas medicīnu un pavalgu nosaka zālītes, kas aug Himalajos, nevis Gaiziņā), medikamenti, ģenētiskie faktori, slimības, kā arī uztura un dzīvesveida paradumi, piemēram, smēķēšana un fiziskā aktivitāte, kā rezultātā mikrobu sugu daudzveidība un sastāvs starp indivīdiem ir ļoti atšķirīgs.
Mikrobioms visvairāk mainās uztura, lietoto medikamentu, lietoto inžu (alkohols taču arī ir inde, kurš ir sadzīvē izmantojams bakteriocīds līdzeklis) un vides ietekmē. Mikroorganismi veic funkcijas, kas ir noderīgas saimniekam, piemēram, barības vielu pārstrādi, vitamīnu sintēzi un imūnsistēmas atbalstu, to visu kopā sauc par simbiotiskām attiecībām. Mūsu mikrobioms ražo dažādas vielas, kas ietekmē ne tikai cilvēka organismu, bet arī vidi ap to, piemēram, mikrobioms ražo antibiotikas – vienas baktērijas un sēnes ražo citām baktērijām nāvējošas vielas. Baktērijas zarnās palīdz cilvēkam fermentēt nesagremotus un negremojamus savienojumus, piemēram, cieti.
Mikrobioms sintezē vairākas īso ķēžu taukskābes – formiātu, acetātu, propionātu un butirātu. Zarnu mikrobioms nodrošina cilvēkam arī dažus mikroelementus un vitamīnus, piemēram, riboflavīnu, biotīnu, vitamīnus B, A, D un K. Mikrobi netieši ietekmē cilvēka veselību un slimības, ietekmējot imunitāti, vielmaiņu un gļotādas barjeras uzturēšanu. Uzmanību – pētījumi pierāda, ka izmaiņas mikrobiomā (piemēram, zarnu disbioze) rada dažādas slimības – cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības, aknu slimības, iekaisīgas zarnu slimības, kairināto zarnu sindromu, multiplo sklerozi, amiotrofo laterālo sklerozi, autismu, Alcheimera sindromu, Parkinsona slimību. Un – vēzi. Par to šajā rakstā būs vairāk.
Nu labi – varbūt nevis tieši šīs slimības rada, bet ir viens no šo slimību rašanās veicinošiem faktoriem. Šobrīd daudzas patofizioloģiskās reakcijas mikrobu disbiozes gadījumā joprojām nav skaidras.
Jūs pamanīsiet, ka gan es, gan citi autori lieto divus terminus – mikrobioms un mikrobiota. Mikrobioms ir plašāks jēdziens, tas ietver mikrobiotu un tās ģenētisko potenciālu, kā arī mijiedarbību ar vidi. Tā kā šajā rakstā galvenokārt stāstīts par zarnu mikrobu kopumu, mēģināšu piemēru ielikt resnajā zarnā. Par zarnu mikrobiotu es rakstu kā par visiem mikroorganismiem, kas dzīvo mūsu zarnās. Tas ietver dažādas baktērijas, vīrusus, sēnītes un arhejas. Piemēram, mēs varētu teikt: “Zarnu mikrobiota ir ļoti daudzveidīga, un tajā ir daudz Bifidobacterium un Lactobacillus baktēriju.” Šeit es aprakstu, kādi mikroorganismi tur atrodas.
Rakstot par zarnu mikrobiomu es domāju par visiem šiem zarnās dzīvojošajiem mikroorganismiem kopā ar viņu gēniem un zarnu vidi, kurā viņi dzīvo. Piemēram, mēs varētu teikt: “Pētījumi par zarnu mikrobiomu ir atklājuši gēnus, kas iesaistīti šķiedrvielu pārstrādē un vitamīnu sintēzē.” Šeit es ne tikai runāju par to, kādi mikroorganismi tur ir, bet arī par to, ko viņi spēj darīt (ko nosaka viņu gēni) un kā viņi mijiedarbojas ar zarnu vidi.
Tātad, “zarnu mikrobiota” ir zarnu iedzīvotāju saraksts, bet “zarnu mikrobioms” ir šo iedzīvotāju saraksts kopā ar viņu “darba instrumentiem” (gēniem) un “māju” (zarnu vidi).
Tad nu atgriezīsimies pie mūsu un mūsu mikrobioma pusdienām. Profesors dzer ingvera tēju, kas vismaz daļai no viņa mikrobioma ir nāvējoša, toties vairumam liekas gauži tīkama. Manējais toksikomānu pulciņš ar baudu dzer dienas piekto un sesto kafiju, viņi (drīzāk viņu senči) jau vismaz piecdesmit gadus ir radināti būt par kofeomāniem.
Mikrobioms kā iespējams vēža iemesls
Izstāstīt to, ko mūsdienu zinātnieki zina par vēža un mikrobioma saistību, ir neiespējamā misija. Iedomājieties, ka jūsu resnajā zarnā mīt tūkstots dažādu baktēriju, vairums jūsu endotēliju no vēža sargā, bet daļa dod nepareizu informāciju, un cilvēka leikocīti vēža šūnas nepamana. Vēzis var attīstīties. Un vēl trakāk – visas šīs baktērijas rīkojas ļoti atšķirīgi, tiklīdz cillvēks saņem ķīmijterapiju vēža ārstēšanai, jo arī uztver ķīmijterapiju kā indi, kas vērsta pret viņām.
Klīniskie pierādījumi liecina, ka kuņģa un zarnu traktā, kā arī uz ādas, vagīnā, elpceļos esošie mikrobi var ietekmēt kanceroģenēzi, metastāžu attīstību, atbildes reakciju uz vēža ārstēšanu un ar vēža ārstēšanu saistītās blakusparādības. Vēža pacientu audzējos mikrobi var ietekmēt atbildes reakciju uz ārstēšanu, savukārt terapija, kas samazina vai likvidē šos, konkrētos mikrobus, var uzlabot vēža pacientu ārstēšanas rezultātus.
Kuņģa un zarnu trakta mikrobi ietekmē sistēmisko un pretvēža imunitāti. Kuņģa un zarnu trakta mikrobu modulēšana, izmantojot fekālās mikrobiotas transplantāciju (vesela cilvēka kakas vai fekāliju produktu ievada slimnieka resnajā zarnā), diētu ar lielu šķiedrvielu daudzumu, dažos pētījumos uzlabojusi rezultātus pacientiem, kuru vēzis tiek ārstēts ar imūnterapiju.
Turpretī zarnu mikrobiotas traucējumi, lietojot plaša spektra antibiotikas pirms ārstēšanas ar vēža imūnterapiju, ir saīsinājuši pacientu dzīvildzi un palielinājusi nevēlamu blakusparādību skaitu onkoloģiskiem pacientiem, kas ārstēti ar pretvēža terapiju (imūnkontroles punktu blokādi un himērisko antigēnu receptoru T-šūnu terapiju). Mikrobioma variācijas gan zarnu iekšienē, gan ārpus tām ir saistītas ar atbildes reakciju uz vēža ārstēšanu, ar ārstēšanu saistītām blakusparādībām un ilgtermiņa iznākumu pacientiem ar vēzi.
Ja mēs definējam, ka vēzis ir radīts kā metode kādas konkrētas augu vai dzīvnieku sugas dzīvildzes regulēšanai, tad mikrobioms kaut kādā mērā ir atbildīgs par to, lai cilvēks piedzimtu, dzīvotu tam noteikto laiku, bet pēc tam nomirtu. Mikrobi sadzīvo ar cilvēkiem un šī kopdzīve dinamiskā mijiedarbībā ietekmē praktiski visus fizioloģijas aspektus, tostarp saimnieka imunitāti. Zarnās mikrobi uz gļotādas virsmas mijiedarbojas ar imūnšūnām lokāli vai pat apzarņa limfmezglos. Kaimiņi – mikrobi un leikocīti mainās ar informāciju un barības vielām, enzīmiem un olbaltumvielām, kas izpilda ziņnešu funkcijas.
Šķiet, ka mikrobi precīzāk un ātrāk reaģē uz dažādām problēmām vidē un sniedz epitēlija šūnām un leikocītiem stimulējošus signālus, piemēram, par bojātiem vai ar patogēniem saistītiem molekulāriem modeļiem.
Tiešā – kaimiņu mijiedarbība ļauj mikrobiem zarnās ietekmēt sistēmisko imunitāti, un – kas vieglāk saprotams – arī imūnās atbildes reakcijas uz vakcināciju un vēža imūnterapiju. Man jau ļoti gribas šeit vizualizēt un apstāstīt – kā Pfizer/BioNTech un Moderna RNS vakcīnās tika izmantotas ģenētiskā koda daļas, lai izraisītu imūno atbildes reakciju, veidojot imunitāti pret Covid–19, kā vīruss ienesa cilvēka šūnā SARS Cov 2 vīrusa RNS fragmentu, kas ļāva izstrādāt imunitāti pret Covid–19. Bet tad man būtu jāraksta nevis raksts, bet vismaz brošūra.
Eubioze un disbioze
Eubioze ir termins, ko visbiežak lieto, lai aprakstītu mikrobioloģisko līdzsvaru organismā, īpaši jau zarnu mikroflorā. To var raksturot kā harmonisku un savstarpēji izdevīgu līdzāspastāvēšanu starp dažādiem mikroorganismiem un saimniekorganismu. Zarnu eubiozi gastroenterologi saista ar labu, neskartu zarnu epitēliju (sieniņu). Eubiozi nosaka mikrobiotas daudzveidība, līdzsvars un simbiotiskas attiecības. Veselīga mikroflora parasti ietver plašu dažādu mikroorganismu sugu klāstu. Tas nenozīmē, ka zarnās dzīvo tikai cilvēka veselībai labvēlīgās baktērijas, drīzāk tas nozīmē, ka pastāv līdzsvars starp potenciāli labvēlīgiem un potenciāli patogēniem mikroorganismiem. Eubiozē relatīvais vairākums no plašās, līdzsvarotās mikrobu daudzveidības uzlabo cilvēka imūnsistēmas darbību, veicina šķiedrvielu fermentāciju.
Turklāt eubiozi raksturo arī neliels relatīvais patogēno mikrobu daudzums, kas veicina sistēmisku iekaisumu un vājina imūnsistēmu reakciju.
Pretstats eubiozei ir disbakterioze jeb disbioze, kas ir mikroorganismu līdzsvara traucējums, kas var būt saistīts ar dažādām veselības problēmām, bet visbiežāk – apzinātu vai neapzinātu antibiotiku lietošanu (pesticīdi un herbicīdi arī ir antibiotikas).
Zarnu disbiozi gastroenterologi definē kā suboptimālu mikrobu līdzsvaru, tā ir saistīta ar epitēlija barjeras traucējumiem, mazāku mikrobu daudzveidību, zemu labvēlīgas mikrobu ekoloģijas līmeni un relatīvi lielu mikrobu taksonu daudzumu, kas veicina pro-iekaisuma imūnšūnu fenotipus, citokīnus, mikrobu metabolītus un citus blakusproduktus, kā rezultātā palielinās sistēmiskais iekaisums un tiek traucēta saimnieka aizsardzības spējas. Zarnu mikrobi var ietekmēt imūno šūnu migrāciju no zarnām uz sistēmisko cirkulāciju. Vēža gadījumā daļa mikrobu iekļūst zarnas sieniņā no zarnu lūmena, nonāk apzarņa limfmezglos, veicinot T limfocītu nobriešanu par limfocītiem ar pretvēža imūnsistēmas aktivitāti.
Mikrobi atrodami vēža pacientu audzējos, un pētījumi liecina, ka šiem mikrobiem ir gan diagnostiska, gan ārstnieciska nozīme. Tiesa, aprakstīt šo saikni populārā veidā ir turpat vai neiespējami – bet ir zināms, ka mikrobi paša audzēja iekšienē ietekmē vēža attīstību un atbildes reakciju uz vēža ārstēšanu. Medicīnai itin labi zināma heliobaktērija, kas mīt kuņģī, kas var tieši izraisīt kuņģa vēzi, taču šo heliobaktēriju var iznīdēt ar antibiotikām. Cits labi zināms iemesls vēzim ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa celmi, piemēram, HPV 16 un HPV 18, kurus var novērst ar vakcināciju. Mikrobu kolonizācijas mehānismi audzējos un intratumorālo mikrobu iespējamās sekas nav pilnībā izpētītas, lai gan zināms, ka mikrobi ietekmē pretvēža imunitāti un audzēja bioloģiju.
Pētījumi liecina, ka pacientiem lielas mikrobu daudzveidības klātbūtne audzējā ir saistīta ar uzlabotu pretvēža imunitāti. Preklīniskajā pētījumā fekālās mikrobiotas transplantāta ievadīšana pelēm no pacienta ar aizkuņģa dziedzera vēzi, kurš pēc operācijas izdzīvoja ilgāk nekā 5 gadus, palēnināja audzēja augšanu un uzlaboja pretvēža imunitāti, salīdzinot ar pelēm, kas saņēma transplantātu no pacientiem ar ātri attīstošu aizkuņģa dziedzera vēzi ar īsu dzīvildzi.
Kuņģa-zarnu trakta un audzēja mikrobi ietekmē atbildes reakciju uz vēža terapiju. Vairākos pētījumos pierādīts, ka lielāka mikrobu daudzveidība un specifiski mikrobu taksoni, piemēram, ir saistīti ar labākiem rezultātiem dažādu vēžu un ļaundabīgu hematoloģisku slimību ārstēšanā. Savukārt, antibiotikas var samazināt zarnu mikrobu daudzveidību un negatīvi ietekmēt vēža ārstēšanas rezultātus, piemēram, kopējo izdzīvošanas ilgumu un nevēlamo blakusparādību biežumu.
Mikrobi vēža pacientu audzēju iekšienē var ietekmēt arī atbildes reakciju uz vēža ārstēšanu. Piemēram, pacientiem ar aizkuņģa dziedzera vēzi audzējos mikrobi audzējos palielina rezistenci pret ķīmijterapiju. Mikrobi var būt starpnieki rezistencei pret ķīmijterapiju pacientiem ar dzemdes kakla vēzi.
Mikrobi var ietekmēt arī nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar vēža ārstēšanu. Pētījumos mazāka zarnu mikrobioma daudzveidība bija saistītas ar biežāk sastopamu ar dažu ķīmijterapijas preperātu izraisītu kolītu. Pacientiem ar ļaundabīgu melanomu plašāka gramnegatīvo mikrobu izplatība samazina izdzīvošanas laiku.
Fekālās mikrobiotas transplantācija
Kādi ir meklējumi mikrobioma izmaantošanā vēža ārstēšanā? Skats ir vērsts uz fekālās mikrobiotas transplantāciju – tas ir process, kurā fekālijas no vesela donora tiek pārstrādātas un ievadītas pacienta zarnu traktā (vienkāršoti to apstāstīju jau iepriekš). Fekālās mikrobiotas transplantātu var ievadīt dažādos veidos, piemēram, kolonoskopijas laikā, klizmas veidā vai iekšķīgi.
ASV Pārtikas un zāļu pārvalde 2022. gadā apstiprināja patentētu kombināciju no donora izkārnījumiem iegūtu dzīvu fekāliju mikrobu produktu, kas tiek ievadīts rektāli, un atsevišķu perorālu (apēdamu) produktu uz sporu bāzes, kas līdzīgi iegūts no donora izkārnījumiem. Vienkāršoti – daļu baktēriju ievada rektāli, daļu – kā sporas apēd, tādējādi veido iespējami pilnvērtīgu resnās zarnas mikrobiomu. Te vēl jāpiebilst, ka no fekālijām, ko mēs aizskalojam klozetpodā, vismaz puse masas ir mūsu mikrobioms – mēs katru dienu daļu no saviem iemītniekiem aizsūtam prom. Tie mikrobi, kas paliek, čakli vairojas un atkal atjauno vēlamo mikrobioma apjomu.
Fekālās mikrobiotas transplantācijas mērķis ir atjaunot veselīgu zarnu mikrofloru pacientiem, kuriem ir disbakterioze vai citas veselības problēmas, kas saistītas ar zarnu mikrofloru.
Fekālās mikrobiotas transplantācija ir eksperimentāli izmantota vairāku specifisku slimību, piemēram, kolīta, ārstēšanai, bet galvenokārt tiek izmantota Clostridioides difficile infekcijas ārstēšanai (gadījumos, kad standarta antibiotiku terapija nav efektīva). Pētījumi liecina, ka fekālās mikrobiotas transplantācija var būt efektīva arī citu slimību gadījumos, piemēram, iekaisīgu zarnu slimību, kairinātu zarnu sindroma un metabolisko traucējumu gadījumos.
Lai gan nav pierādījumu par mikrobioma modulācijas stratēģiju ar fekālās mikrobiotas transplantāciju attiecībā uz vēzi un citiem onkoloģiskiem stāvokļiem, šī pieeja tiek pētīta kopā ar dažādu imūnterapiju un ķīmijterapiju pacientiem ar melanomu.
Pašlaik tiek veikts klīnisks pētījums, kurā tiek pētīta fekālās mikrobiotas transplantācija kombinācijā ar standarta terapiju pirms operācijas pacientiem ar aizkuņģa dziedzera adenokarcinomu. Šķiet, ka fekālās mikrobiotas transplantācijas un citas mikrobiomu modulācijas stratēģijas vēža slimniekiem joprojām ir agrīnā attīstības stadijā. Pašreizējās fekālās mikrobiotas transplantācija ārstēšanas problēmas ir iespējama multirezistentu organismu pārnešana un citi nevēlami efekti, piemēram, ietekme uz citiem veselības rādītājiem (tostarp infekcijas risku), kas var būt daļēji atkarīgi no indivīda kuņģa un zarnu trakta mikrobioma profila.
Uzturs vēža ārstēšanā. Vai prebiotikas un probiotikas tiks lietotas arī onkoloģijā?
Kuņģa-zarnu trakta mikrobiotu var modificēt ar probiotikas preparātiem un prebiotikas preparātiem (tie ietver nesagremojamas pārtikas sastāvdaļas, tostarp šķiedrvielas, kas var veicināt veselībai svarīgu mikrobu augšanu kuņģa un zarnu traktā). Cik saprotams, petījumu vēl maz un tie nav pārliecinoši, vēl sliktāk – komerciāli pieejamu probiotiku (uz laktobacillu vai bifidobaktēriju bāzes probiotiku) lietošana ir devusi sliktākus rezultātus preklīniskajos onkoloģisku slimību ārstēšanai veltītos pētījumos.
Īsi un saprotami – visi tie probiotiku un prebiotiku produkti, kurus jums kā uzturbagatinātājus piedāvā aptiekā vai kā brīnumlīdzekļus – internetā, nav lietojami vēža profilaksē un ārstēšana. Prebiotikas un probiotikas būtu jānozīmē gastroenterologam vai dietologam.
Toties arvien plašāk tiek aprakstītas veiksmīgas uztura intervences vēža profilaksē un ārstēšanā. Pašlaik notiekošajos pētījumos tiek vērtēti kuņģa un zarnu trakta mikrobi, kā arī atbildes reakcija uz vēža ārstēšanu, izmantojot uztura intervences.
Mainot uzturu var modulēt mikrobiomu, var mainīt kopējo mikrobiotas daudzveidību un sastāvu kuņģa un zarnu traktā, kā arī veicināt funkcionālas izmaiņas zarnu, elpceļu, dzimumceļu mikrobos. Šķiet, ka pašus labākos rezultātus sniedz vismaz 20 gramu šķiedrvielu pievienošana uzturam.
Pacientiem, kuri lietoja vismaz 20 gramus šķiedrvielu dienā, zarnu mikrobiomā bija lielāks relatīvais šķiedrvielas fermentējošo baktēriju taksonu, daudzums. Pētījumi parāda, ka vēža pacientiem, kuri lieto diētu ar augstu šķiedrvielu daudzumu, zarnu mikrobiotā ir palielināts īso ķēžu taukskābju un ogļhidrātus noārdošo enzīmu līmenis, savukārt grupā ar augstu raudzēto pārtikas produktu daudzumu (piemēram, jogurts, kombuča) bija palielināta mikrobiotas daudzveidība un samazināts iekaisuma marķieru līmenis.
Aizraušanās ar vitamīniem un uzturbagātinātājiem vēža profilaksē un terapijas papildināšanā, manuprāt ir pārspīlēta. Nav pierādījumu tam, ka vitamīni un uztura bagātinātāji varētu pasargāt no vēža. Pārtikas produkti ir vislabākais veids, kā uzņemt vitamīnus un minerālvielas. Augļi, dārzeņi un pilngraudi satur ogļhidrātus, taukus, olbaltumvielas, minerālvielas un vitamīnus.
Latvijas oknkologu ķīmijterapeitu asociācija ir radījusi burvīgu materiālu par to – kā un ko ēst vēža slimniekiem (autore uztura speciāliste Nelda Karpenska -Allaža), un šis materiāls atrodams asociācijas mājaslapā. Mēģināšu pārstāstīt īsumā.
Pareiza uztura izvēle ārstēšanās laikā palīdz justies labāk, atvieglo terapijas izraisītās blaknes, mazina nogurumu, saglabā optimālu svaru un uzturvielu rezerves. Onkoloģiskiem pacientiem ir nepieciešams uztura terapijas plāns, ko nosaka onkoloģiskā slimība, tās stadija, audzēja lokalizācija, pacienta veselības stāvoklis, vecums, kā arī audzēja ārstēšanas metode – ķīmijterapija, staru terapija vai/un ķirurģiskā ārstēšana.
Onkoloģiskam pacientam palielinās pamatvielmaiņa – tātad dzīvības procesu nodrošināšanai nepieciešamais enerģijas daudzums ir lielāks. Ja uzturu neuzņem pietiekamā daudzumā, pacients zaudē svaru. Pacientiem rodas garšas, smaržas izmaiņas, apetītes pasliktināšanās, mainās ēdiena izvēles, attīstās nepatika pret kādu konkrētu ēdienu. Ja audzēja lokalizācija ir gremošanas trakts, var būt rīšanas grūtības, sāpes ēdot, pārlieku ātra sāta sajūta maltītes laikā, slikta dūša, vemšana, sausa mute, barības vada iekaisums. Caureja var attīstīties kā ķīmijterapijas blakne.
Onkoloģiskiem pacientiem apetītes zudumu izraisa arī depresija, satraukums, trauksme. Katram pacientam uztura vajadzības ļaundabīga audzēja ārstēšanas laikā ir atšķirīgas. Svarīgi ir ar uzturu uzņemt atbilstošu enerģijas daudzumu dienā, jo enerģija jeb kalorijas ir nepieciešamas dzīvības procesa nodrošināšanai.
Vēža ārstēšanas laikā ir svarīgi uztvert ēdienu par terapijas sastāvdaļu, jo uzturs pavada pacientu visā ārstēšanas periodā. Atbilstošs uzturs palīdz mazināt nogurumu, nodrošina spēku un enerģiju, lai uzveiktu slimību, saglabā optimālu svaru un uzturvielu rezerves. Enerģijas daudzums, kas jāuzņem ar uzturu onkoloģiskam pacientam, ir 25 – 30 kcal uz kilogramu ķermeņa svara dienā. Ēšanu vajag organizēt tā, lai maltītes būtu ik pēc 2 – 3 stundām. Jālieto šķidrumu starp ēdienreizēm. Lai nodrošinātu nepieciešamās kalorijas, labs un viegli īstenojams ieteikums ir pievienot uzturam augu valsts taukus saturošus produktus – riekstu sviestu, augu eļļas, avokado, sēkliņas. Uztura vadlīnijās tiek akcentēta arī omega-3 taukskābju pozitīvā ietekme uz iekaisumu reakciju onkoloģiskiem slimniekiem.
Visas ķermeņa šūnas, arī vēža šūnas, enerģijai izmanto cukuru jeb glikozi. Glikozi organisms uzņem, ēdot ogļhidrātus saturošus pārtikas produktus – auzu pārslas, griķus, rīsus, maizi utt. Ja glikozes nepietiek, organisms tās ņem no muskuļaudiem.
Onkoloģiskiem pacientiem pieaug vajadzība pēc olbaltumvielām. Olbaltumvielas nodrošina šūnu un audu augšanu un atjaunošanos, stimulē organisma imūnspējas jeb aizsargspējas, tāpēc onkoloģiskiem pacientiem tās jāuzņem divas reizes vairāk. Svarīgākie olbaltumvielu produkti ir gaļa, olas, piena produkti, zivis, pākšaugi. Nav slikti dzert kalorijām un olbaltumvielām bagātus dzērienus un lietot medicīnisko papilduzturu, to tilpums ir mazs, bet ar augstu kaloriju un olbaltumvielu daudzumu.
Fiziskā aktivitāte ietekmē zarnu sastāvu un mikrobioma daudzveidību. Šoreiz detaļām par vingrošanas, skriešanas, riteņbraukšanas nepieciešamību vēža slimniekiem nepieskaršos, tikai atgādināšu, ka Latvijā ir izcils Eiropas līmeņa speciālists – medicīnas doktors, fizioterapeits Rūdolfs Cešeiko, kas māk ar vingrošanu ievērojami uzlabot vēža slimnieku ārstēšanas rezultātus.
Nobeiguma secinājumi
Mikrobi zarnās un citās organisma vietās ietekmē vēža attīstību un progresēšanu un ietekmē reakciju uz vēža terapiju. Nākotnē, jādomā tiks izstrādātas terapijas, kas vērstas uz mikrobiem zarnās un citās ķermeņa vietās, un tās varēs uzlabot vēža pacientu ārstēšanas rezultātus. Jau šobrīd kuņģa un zarnu trakta mikrobioms ir iespējams biomarķieris atbildes reakcijai uz imūnterapiju. Jau šobrīd baktērijas tiek lietotas vēža ārstēšanai, piemēram, Mycobacterium bovis (BCG) dzīva novājināta celma intravezikulāra instilācija tiek lietota urīnpūšļa vēža ārstēšanai.
Apzināti rakstā nepieskāros bakteriofāgiem. Tie ir vīrusi, kas inficē, replicējas un nogalina konkrētas baktērijas, tādējādi tie ir potenciāls ārstēšanas līdzeklis, lai selektīvi iznīcinātu konkrētas baktērijas.
Nekas nav labāks kā pusdienās iztēloties apēstā dienas piedāvājuma ceļu pa gremošanas traktu, piedomājot, ka veselīgs uzturs un fiziskas aktivitātes pasargā no daudzām slimībām, tai skaitā – vēža.
