Apinis: Par Centrālās laboratorijas jaunās klīniskās laboratorijas atklāšanu un laboratorisko izmeklējumu nozīmi Latvijā
0
Centrālā laboratorija 7. maijā, Rīgā, Grēdu ielā 4A, atklāja modernāko klīnisko laboratoriju Eiropā, un tās izveidē investēti 4,2 miljoni eiro.
– Vai tiešām Eiropā?, – man pārjautāja Ekonomikas ministrs Viktors Valainis –, pirms dažiem gadiem Tu teici, ka modernākā laboratorija ir E. Gulbja laboratorija.
– Didzis Gavars savu jauno E. Gulbja laboratorijas ēku atklāja ātrāk, un tad tā bija modernākā. Pēc trim gadiem Centrālā laboratorija atver savu supermoderno, ar mākslīgo intelektu piesātināto, automatizēto, superjutīgo, daudzpusīgo laboratoriju, un šodien tā ir modernākā Eiropā. Bet rīt kāds atkal paspers dažus soļus uz priekšu. Katrā ziņā jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā. Un vēl – šī jaunā laboratorija lielā mērā ir profesores Jeļenas Storoženko izlolots garadarbs. Viņas grāmata par laboratorisko diagnostiku nudien pārliecinoši ir viena no Eiropas izcilākajām grāmatām par laboratoriskajiem izmeklējumiem klīniskajā praksē. Un, protams, jaunās laboratorijas atvēršanai, mērogam un strukturālajai sakārtotībai lielu uzrāvienu deva valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.
Patiesībā jau jautājums ir – ko nozīmē modernākā klīniskā laboratorija? Medicīnas laboratorijām visnozīmīgākie faktori pakalpojumiem ir kvalitāte, pakalpojuma izpildes laiks, ērta pieejamība dzīves vietā vai tuvu dzīves vietai (piemēram, paraugu noņemšanai), laboratorijas reputācija sabiedrībā, jo tā ir cieši saistīta ar uzticību laboratorijai, laboratorijas IT līmenis – cik ātri un ērti var pasūtīt izmeklējumus vai pierakstīties un saņemt atbildes. Laboratorijas izmeklējumi ir neatņemama veselības aprūpes sistēmu pieaugošo prasību apmierināšanas sastāvdaļa visā pasaulē, bet kopš Covid–19 pandēmijas šo izmeklējumu vieta veselības aprūpē ir ievērojami pieaugusi. Mēs tagad dzīvojam sarežģītākā pasaulē. Mēs pārvaldām digitālos rīkus, bet bez digitālās pārvaldības metodēm nav iespējams uzturēt un pārvaldīt šīs sistēmas, un laboratorijas zinātne ir viens no globālajiem digitalizācijas līderiem. Laboratorijas kombains maksā tuvu pie miljona, bet ir tenoloģiski daudzkārt krutāks paar raķeti, kura maksā miljardus. Un šodien Centrālā laboratorija pēc visiem rādītājiem atbilst Eiropas augstākajam laboratorijas standartam – tātad modernākā.
Šķiet, ministrs man lāga nenoticēja par Eiropas superlīmeni, svinīgajā uzrunā palika pie Baltijas mēroga. Pārsteidzoši – gan ministrs, gan Ministru prezidente Evika Siliņa savās uzrunās un tālākajās performancēs laboratorijas atklāšanā parādīja neticami labu informētību par laboratoriskās diagnostikas nozīmi, attīstību, virzību. Ja palasa to, ko par premjeri un ekonomikas ministru raksta sociālie tīkli, portāli, un salīdzina ar to, kā viņi bija gatavojušies laboratorijas atklāšanai (nu grūti noticēt, ka organiskās ķīmijas un bioķīmijas zināšanas viņi saglabājuši smadzeņu failos kopš studiju gadiem), tad vērtējums ir valsts vadītājiem glaimojošs.
To, ko atklāšanā pateica Viktors Valainis, paguvu ierakstīt diktofonā un labprāt dodu izlasīt: “Apvienojot inovācijas, zinātni un praktiskus risinājumus, ir radīts ieguvums gan sabiedrības veselībai, gan ekonomikai kopumā. Centrālā laboratorija, veicot tik apjomīgas un Latvijas ekonomikai nozīmīgas investīcijas, ir apliecinājusi arī mūsu pašu vietējo uzņēmēju un investoru ambīcijas un spēju strādāt saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Manuprāt, šis projekts ir lielisks piemērs tam, kā privātais sektors Latvijā var būtiski veicināt veselības aprūpes attīstību un pakalpojumu pieejamību pacientiem, vienlaikus stiprinot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā un radot eksporta potenciālu.”
Savukārt Ministru prezidentes sacīto norakstīju no kolēģiem, izvēlējos vienu citātu: “Investīcijas veselības aprūpē ir ieguldījums mūsu cilvēkos un valsts nākotnē. Svarīgi, ka pie mums attīstās modernas diagnostikas iespējas. Tās padara precīzus un savlaicīgus izmeklējumus pieejamākus Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus stiprinot mūsu spēju sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus arī starptautiskā līmenī un veicinot zināšanu ietilpīgu nozaru attīstību un Latvijas eksportspēju”.
Sajutu patiesu lepnumu par valdības vadītāju attieksmi un viedokli. Nezinu – vai tikai man tas likās dīvaini, ka šī laboratorijas atklāšana nebija likusies gana svarīga Veselības ministram.
Tātad – jaunā Centrālās laboratorijas automatizētā laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt kādus 5000 testus, to darot par 25% ātrāk nekā līdz šim. Jaunās laboratorijas izveide, iekārtas un mākslīgais intelekts par 50% palielinājuši Centrālās laboratorijas testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi ir novirzīti jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai. Centrālā laboratorija pacientiem nodrošina analīžu pieņemšanas un nodošanas iespējas vairāk nekā 100 filiālēs jeb paraugu ņemšanas punktos visā Latvijā.
Laboratoriskās analīzes tiek veiktas 13 laboratorijās. Centrālā laboratorija ik darbdienu apkalpo vidēji 7500 pacientu un kopumā piedāvā vairāk nekā 1000 dažādu testu veidu. Jūs prasīsiet – kur tad atrodas šī Grēdu iela? Krasta ielas apbūvē ir tikai dažas augstākas ēkas, un uz vienas no tām rakstīts “Centrālā laboratorija”.
Medicīnas laboratorijas zinātne ir veselības aprūpes profesija, kas sniedz diagnostikas pakalpojumus, kuri nepieciešami slimību atklāšanai un ārstēšanai. Diagnostikas pakalpojumi ietver svarīgas ķīmiskās, hematoloģiskās, imunoloģiskās, mikroskopiskās un bakterioloģiskās analīzes asinīs, audos un ķermeņa šķidrumos, kas palīdz noteikt pacienta diagnozi, veselības stāvokli, zāļu iedarbību uz slimību un daudzus citus medicīnas aspektus.
Lai diagnosticētu slimību, klīnicists mūsdienās ir kļuvis atkarīgs no precīziem laboratorisko analīžu datiem, viņš paļaujas uz šo informāciju – lai plānotu vai īstenotu pacienta ārstēšanu un aprūpi.
Medicīnas laboratoriju speciālisti (tie parasti ir laboratorijas ārsti, biologi, ķīmiķi) veic dažādus laboratorijas testus, nodrošina parauga un testu rezultātu kvalitāti, interpretē un izskaidro laboratorijas testu nozīmi, reģistrē datus, izvērtē jaunas metodes un pēta laboratorijas testu efektivitāti. Lielākā daļa no laboratorijas ārsta darba ir gauži praktiska – viņi veic arī instrumentu kalibrēšanu, apkopi, validāciju un problēmu novēršanu, kā arī veic statistisko analīzi, lai pārbaudītu testu precizitāti un atkārtojamību. Viņi konsultē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus par testu izvēli un paraugu ņemšanu un ir atbildīgi par ātru kritisko laboratorijas rezultātu paziņošanu.
Lasītājiem lūdzu pievērst uzmanību dažiem faktiem un aksiomām. Pētījumi rāda, ka Eiropā un ASV aptuveni 70% ārstu slēdzienu balstās uz laboratoriskās diagnostikas sniegtajiem rezultātiem.
Laboratoriju veiktie izmeklējumi ik gadu kļūst par 3–6% daudzveidīgāki un informatīvāki. Lai iegūtu šos 70% ārstu slēdzienos laboratorijas tērē mazāk par 4% no kopējā veselības budžeta. Pēc dažādu valstu sniegtās informācijas, laboratoriskie izmeklējumi kļūst daudzkārt precīzāki, daudzpusīgāki, daudzslāņaināki, informatīvāki, bet līdz ar to – gadu no gada vismaz par 3% dārgāki. Bet, pat ja tas nozīmē 4.03% no veselības kopbudžeta, tad tā ir maza naudiņa no visas veselības naudas.
Klīniskās laboratorijas sniedz veselības aprūpes speciālistiem objektīvus datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu kvalitatīvu, drošu, efektīvu un atbilstošu aprūpi slimību profilaksei, diagnosticēšanai, ārstēšanai un vadībai. Pēdējo 20 gadu laikā klīnicistiem pieejamo laboratorisko testu skaits ir divkāršojies un šobrīd ir vismaz 3500 testu. Pasaules in vitro diagnostikas tirgus šogad prognozēts novērtēts aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, un tiek prognozēts, ka nākamajos 10 gados tas sasniegs 135 miljardus ASV dolāru, pieaugot par 4,6 % gadā. Pasaules Veselības organizācijas globālā prognoze rāda, ka laboratoriju darba apjoms līdz 2030. gadam strauji pieaugs, un nodarbinās par 11% speciālistu vairāk. Neticu – laboratorijas arvien vairāk automatizēsies.
Klīnisko laboratoriju nozīme parasti tiek vērtēta, pamatojoties uz izmaksām, bet ne uz ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā, jo laboratoriskās medicīnas vērtības pacientu aprūpē norobežošana un kvantitatīva noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta.
Latvijā laboratorisko izmeklējumu skaits ļoti strauji pieauga no 2020. līdz 2023. gadam. Interesanti, ka laboratorisko izmeklējumu skaits pieauga ne tikai uz Covid–19 testēšanas apjoma rēķina. Pieaugums turpinājās arī pēc pandēmijas beigām. Kopējās laboratorijas pakalpojumu pieauguma tendences novērojamas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un to saista ar trim faktoriem: ar profilaktiskiem pasākumiem slimību agrīnai diagnostikai, ar medicīnas pakalpojumu tirgus globalizāciju un plašāku laboratorisko izmeklējumu klāstu, bet visvairāk – ar populācijas novecošanu.
Tieši populācijas novecošanās ir būtiskākais sabiedrības veselības izaicinājums, jo pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam, pieaug risks saslimt ar dažāda veida multifaktoriālām slimībām, kuru attīstībai būtiska loma ir ne tikai dažādām riska alēlēm, bet arī dzīvesveidam. Pie 21. gadsimta nozīmīgākajām multifaktoriālām slimībām mēs uzskatām sirds asinsvadu slimības, cukura diabētu, Alcheimera slimību, multiplo sklerozi, dažādu lokalizāciju ļaundabīgos audzējus u.c. Agrīnu riska alēļu apzināšana ir būtisks priekšnosacījums dzīves kvalitātes uzlabošanai un savlaicīgu profilaktisku pasākumu veikšanai, kur laboratoriskai diagnostikai ir neatņemama loma.
Covid–19 pandēmija ietekmēja molekulārās bioloģijas attīstību ne tikai Covid–19 diagnostikai, bet arī citu infekciju, ģenētisko un onkoloģisko slimību ātrai diagnostikai vai prognozes noteikšanai. Pateicoties ātrumam un precizitātei šīs metodes stabili ieņēma savu vietu starp citiem laboratoriskiem izmeklējumiem. Pandēmijas laikā iegādātās iekārtas un tehnoloģijas nav domātas tikai Covid–19 analīzēm. Interesanti, ka jaunās laboratorijas veidošanu un tehnoloģiju iegādi Centrālās laboratorijas speciālisti sāka plānot tieši Covid–19 pandēmijas laikā.
Molekulārā diagnostika visbiežāk tiek balstīta uz polimerāzes ķēdes reakcijām (PĶR). Tā ir ātra un precīza diagnostikas metode gan dažādu infekcijas slimību, gan arī ģenētisku izmaiņu (iedzimtu un somatisku) noteikšanai dažādas izcelsmes un tipa bioloģiskos paraugos. Onkoloģisko slimību gadījumā PĶR var tikt izmantota specifisku somatisko mutāciju klātbūtnes noteikšanai audzējā, izmantojot specifiskus onkopaneļus. Šādu somatisko mutāciju noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos atbilstošāko terapiju vēža pacientam. Tātad – Covid–19 pandēmija ne tikai uzlaboja diagnostiku, bet pacēla to augstākā – precīzākā, ātrākā un dārgākā līmenī.
Un tomēr – būtiskais pēdējos gados laboratorijās ir tas, ka noteicošu lomu spēlē digitālā transformācija un mākslīgais intelekts, kas kopā ievērojami uzlabo precizitāti un kvalitāti, bet diemžēl – nereti palielina arī pakalpojuma cenu. 21. gadsimtā laboratorijas zinātnes galvenā nozīme ir skrīninga (piemēram, grūtniecības un vēža), riska stratifikācijas (piemēram, sirds un asinsvadu slimību), diagnostikas (piemēram, nieru slimību, infekciju) un ārstēšanas izvēles (piemēram, farmakoģenētikas vai antibiotiku) noteikšanā. Arvien biežāk tiek veiktas arī pirmsdzemdību pārbaudes dažādu ģenētisko slimību veidu noteikšanai.
Saliekot kopā visus saskaitāmos – strauji pieaugošu izmeklējumu apjomu, iespējas veikt precīzākas, taču dārgākas analīzes, modernās tehnoloģijas un nepieciešamību pēc jaunām ārstu zināšanām, valsts finansējums laboratoriskiem izmeklējumiem šogad ir nepietiekams.
Veselības aprūpes sistēmas nevar darboties bez klīnisko laboratoriju sniegtās informācijas. Bez laboratorijas pārlieku daudzi svarīgi klīniskie lēmumi tiktu pieņemti bez objektīviem pierādījumiem. Centrālās laboratorijas jaunās klīniskās laboratorijas atklāšanas pasākumā radās cerība, ka to, ko nesaprot Veselības ministrs, itin labi saprot Ministru prezidente un Ekonomikas ministrs.
