VIDEO: Jūrmalas kardioloģe un rehabilitoloģe Inguna Rožkalne-Žubure par sirds slimībām un rehabilitāciju stāsta Pēterim Apinim
0
Jūrmalas slimnīcas kardioloģe, Zemgales Veselības centra ārstniecības direktore savā profesionālajā darbībā apvieno kardioloģiju un rehabilitāciju. Kardioloģija nav tikai akūtas sāpes, infarkts un ārsta čakla rosība ar defibrilatoru. Akūtai kardioloģiskai problēmai vienmēr ir iemesls.
Preventīvā medicīna kļūst attīstīta un jebkuram cilvēkam ir iespējas noteikt ģenētiskus testus. Ģenētika ļauj mums pamanīt daudzus riska faktorus, un ne tikai – tā ļauj mums meklēt ceļus kā šos riska faktorus novērst. Mūsdienās pacienti atpazīst situāciju, kad viņu vecākiem ir problēmas ar augstu holesterīna līmeni asinīs. Un mūsdienu pacienti jau tad, kad vēl analīzēs holesterīna līmenis ir normā, jau aizdomājas par ģimenes hiperholesterinēmiju. Ārstam šodien ar laboratorisku izmeklējumu palīdzību ir iespējas noteikt, kas 35 gadus vecam pacientam var draudēt pēc desmit vai divdesmit gadiem. Mums izdodas itin labi novērst holesterīna līmeņa celšanos. Cilvēkam ar ģimenes hiperholesterinēmiju mēs varam palīdzēt dzīvot tā, lai viņam pēc desmit gadiem nedraudētu koronārā slimība vai pat sirds asinsvadu traģēdija.
Šo ģenētisko materiālu šodien izmantot var jebkurš. Tas pat vairs nav trakoti dārgi. Ārsts var dot padomu – kuru no ģenētiskiem materiāliem pacientiem vajadzētu noteikt. Pats vienkāršākais būs – ģenētiķis un ārsts palīdzēs sastādīt ēdienkarti. Vienkārši pateiks – kuri no ēdieniem tevi ietekmē pozitīvi, bet kurus labāk nelietot. Mēs jau itin labi varam pateikt, no kā veidojas kura cilvēka holesterīns.
Protams, izmeklējumi un ģēnētiskās analīzes dod iespēju ārstam sniegt galvenokārt tādus preventīvus ieteikumus kā ēšanas paradumu izmaiņas, ieteikumus vingrošanai un fiziskām aktivitātēm, kā arī savas veselības monitoringam. Tāpēc pat itin veselam cilvēkam būtu četrdesmit gados jāaiziet pie ambulatorā kardiologa, lai piecdesmit gados nenonāktu pie profesora Andreja Ērgļa uz digitālās angiogrāfijas galda.
Slimniekam ar hiperholesterinēmiju, hipertoniju, lieko svaru, paaugstinātu cukura līmeni – ar šādu buķeti, es izstāstu un parādu – kādi ir viņa asinsvadi. Un tad viņš ierauga, ka viņam ir četrdesmit, bet asinsvadi atbilst septiņdesmit astoņu gadu vecumam. Un tad mēs ar pacientu vienojamies, ka viņš, nometot svaru, pareizi ēdot, skrienot, guļot, lietojot zāles, var šo sirds asinsvadu vecumu pakāpeniski samazināt.
Otrs jautājums – slimniekam jau ir ielikti stenti, ko darīt tālāk?
Prevencija un rehabilitācija ir ļoti saistītas. Prevencija ir apzināšanās – kas būtu jādara savai veselībai, tā ļauj prātam būt saistītam ar ķermeni. Rehabilitācija ir ķermeņa un prāta atveseļošana.
Cilvēka veselība ir ļoti saistīta ar apziņu. Tiklīdz mēs apzināmies sava ķermeņa problēmas, mums ir jāsāk rehabilitācija. Patiesībā tas nozīmē – visos vecumos būt jauniem. Mēs novecojam, bet mums ir jānoveco skaisti. Jaunība jau nozīmē pareizi kustēties, pareizi ēst un preventīvi apmeklēt ārstu visa mūža garumā. Un tādēļ mūsdienās cilvēki dzīvo ilgāk, un neticēsi – viņi dzīvo pareizāk. Bet kardioloģijā tas nozīmē lielākas izmaksas.
Man diezgan daudz uz vizītēm nāk cilvēki, kam ir 92 vai 96 gadi, kam ir pilnīgi skaidrs prāts, pietiekami labas analīzes, un šis cilvēks ir aktīvs, kustās. Un jādomā – pirms gadiem 20 viņš ir atradis savu ārstu, kas viņam ir daudz ko izstāstījis, iemācījis, bet šis cilveks – ielāgojis..
2014. gadā ārste ir atvērusi savu Ingunas Rožkalnes Žubures Sirds fondu, galvenokārt tādēļ, ka valsts fiansiāli ierobežo pacienta pieejamību ārstam, galvenokārt ar ierobežotām kvotām. Tādēļ Inguna Rožkalne Žubure brauc pa Latvijas novadiem, caur sociāliem dienestiem apzina maznodrošinātos ļaudis un pensionārus, un viņiem sniedz savas konsultācijas. Daudz jau šādās konsultācijās iedot nevar, bet ievirzi prevencijai un rehabilitācijai – var. Pacientu parasti ir daudz.
