Pēteris Apinis: Testosterons sievietēm un protnovecošanas (anti-aging) kults
0
Pretnovecošanas (anti-aging) kults mūsdienās ir plašs idenju, sociālo kustību un biznesa kopums, kas koncentrējas uz novecošanās procesa palēnināšanu vai pat apstādināšanu, izmantojot dažādas metodes, sākot no diētām un fiziskām aktivitātēm līdz tehnoloģiskām un farmaceitiskām inovācijām. Šī kustība bieži ietver pārliecību, ka ir iespējams saglabāt jaunību un vitalitāti, izmantojot zinātnes un medicīnas sniegtās iespējas. Anti-aging atbalstītāji un influenceri balsta savu aktivitāti un rosību uz lozungu “zinātnei netici?”, kaut patiesībā paši par zinātni nenojauš neko.
Daudzi anti-aging piekritēji lieto sabalansētu uzturu, kas bagāts ar antioksidantiem, omega-3 taukskābēm un vitamīniem, nodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm, lai saglabātu ķermeņa veselību un veiktspēju. Anti-aging kultā tiek uzsvērta arī garīgā un emocionālā labklājība kā svarīga jaunības un vitalitātes saglabāšanas sastāvdaļa, ko kulta piekritēji cenšas panākt ar meditācijas, jogas un citām relaksācijas metodēm. Kustība ir ļoti ietekmējusi sabiedrības uzskatus par novecošanu, veidojot ideju, ka novecošana ir “neveiksme”, un ka ir jācīnās pret to visos iespējamos veidos. Anti-aging kults veicina ideju, ka novecošana ir kaut kas slikts, no kā jāizvairās, nevis dabisks dzīves process. Tas noved pie cilvēka nevēlēšanās pieņemt savu vecumu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Dažādu influenceru un pat nopietnu zinātnieku atklāsmes rada spiedienu uz vecāka gadagājuma ļaudīm (vairāk sievietēm, nekā vīriešiem), lai tie atbilstu noteiktiem skaistuma un veselības standartiem. Zinātniskās publikācijās ir redzams pieaugošs pētījumu apjoms par novecošanās mehānismiem, kas ietver ģenētiku, šūnu metabolismu un hormonu līmeni.
Vēlos norādīt, ka anti-aging jeb pretnovecošanās kults vismaz 50% ir globālā biznesa diktēts trends, kura mērķis ir iztukšot maciņus. Anti-aging kustība rada nepatiesas cerības par to, cik efektīvi ir pieejamie risinājumi. Visi (!) vai gandrīz visi anti-aging produkti nav pietiekami pamatoti ar zinātniskiem pētījumiem. Tas mēdz radīt maldinošu priekšstatu par to efektivitāti un drošību. Arī anti-aging diagnostikas un ārstēšanas metodes bieži vien ir visai apšaubāmas un noslēdzas ar ieteikumiem veselīgi ēst un čakli sportot, kā arī lietot dažādus uzturbagātinātājus, medikamentiem līdzīgus augu valsts preperātus vai pat hormonālo terapiju.
Vairums anti-aging procedūru, produkti vai terapijas ir dārgas un rada lielus finansiālus izdevums. Globāli seniori reklāmas un influenceru dēļ mēdz investēt savus ietaupījumus šajās visai neefektīvajās metodēs, bet taupa uz medikamentu rēķina – tādu medikamentu, kas viņiem vitāli nepieciešami hronisku slimību ārstēšanai. Dažas no anti-aging procedūrām vai produktiem var būt bīstamas vai neefektīvas. Vairums no metodēm ir neizpētītas vai nepārbaudītas procedūras, tās mēdz izraisīt blakusparādības vai veselības problēmas.
Pretnovecošanas kustība mēdz novērst uzmanību no svarīgākām veselības jomām, piemēram, garīgās un emocionālās labklājības. Pārāk liela uzmanība tiek pievērsta izskata uzlabošanai, nevis vispārējai veselībai. Savukārt spiediens izskatīties jauniem un skaistiem mēdz veicināt zemu pašnovērtējumu un psiholoģiskas problēmas, piemēram, trauksmi vai depresiju.
Autora secinājums – anti-aging kults ir modernās pasaules attīstības sastāvdaļa, kas var sniegt zināmas priekšrocības, taču būtu svarīgi ņemt vērā arī daudzos negatīvos aspektus un pievērst uzmanību veselības aprūpes integrālajai pieejai, vienkārši veicinot fizisko un garīgo labklājību.
Testosterons sievietēm
Daudz interesantāk ir rakstīt par testosteronu vīriešiem.
Ir pieņemts domāt, ka testosterons ir vīriešu hormons, bet arī sievietes organisms ražo šo hormonu, gluži tāpat kā ražo estrogēnus un progesteronu. Androgēni, tostarp testosterons, ir būtiski sieviešu dzimumorgānu anatomijas un fizioloģijas attīstībai un uzturēšanai, kā arī seksuālās uzvedības modulācijai. Testosterona līmenis sievietes organismā līdz ar vecumu pakāpeniski samazinās, vairums sieviešu to pat nepamana. Citas sievietes ir jutīgākas pret izmaiņām un dažkārt gūst labumu no papildu testosterona. Es ar pilnu atbildības sajūtu vēlos apgalvot, ka testosterons sievietēm nav jāaizstāj tikai tāpēc, ka tā līmenis ir zems.
Šobrīd Latvijas informatīvajā laukā uzziedējušas padzīvojušas un seksuālo tieksmi zaudējušas influenceres, kuras pieplūdina sociālos tīklus ar informāciju par testosterona lietošanu kā brīnumlīdzekli jaunības atgūšanai un mīlēšanās kāres atjaunošanai. Viņas mēdz randžēt ginekoloģes labajās un sliktajās pēc pazīmes – vai šīs ginekoloģes nozīmē testosteronu sievietēm menopauzes laikā un pēc tam, vai ne. Sociālajos tīklos šobrīd testosterons tiek reklamēts kā fizisko spēju palielinātājs, intelektuālo un kognitīvo spēju uzlabotājs, vispār – brīnumlīdzeklis. Patiesībā jau testosterons sievietēm būtu jānozīmē tikai vienas indikācijas – nepietiekamas dzimumtieksmes – dēļ. Vēl vairāk sašaurinot – vienīgais iemesls testosteronu lietot ir pastāvīga zema dzimumtieksme sievietēm tad, kad ir izskatīti visi citi iespējamie faktori, tostarp atbilstoša estrogēnu lietošana.
Pat šādas indikācijas gadījumā testosterons nepalīdz visām. Amerikāņi sievietēm ar pazeminātu libido iesaka kombinētu hormonālu un psihoseksuāla pieeju, kas varētu būt lietderīga gadījumos ar jauktu etioloģiju.
Pašlaik nav nekādu pierādījumu lai ieteiktu testosterona lietošanu zema enerģijas līmeņa, slikta garastāvokļa, noguruma vai smadzeņu miglas gadījumā. Nav neviena pierādījuma, ka testosterons sievietēm uzlabotu kognitīvās spējas, un mēs visi varam redzēt dažas bijušās žurnālistes un testosterona influenceres intelektuālo kritumu. Līdz šim veiktajos randomizētajos klīniskajos pētījumos par testosteronu nav pierādīta testosterona terapijas labvēlīga ietekme uz enerģiju, muskuļu un skeleta veselību. Jā globāli ir diezgan daudz sieviešu, kas sociālajos tīklos ziņo par fizisko spēju uzlabošanos testosterona ietekmē, bet jebkādi centieni to pierādīt zinātniski beigušies bez rezultātiem (zinātnē mēdz allaž būt pretrunīgi raksti).
Testosteronu parasti lieto gēla veidā, ko ieziež ādā. Testosterona gēls (vai krēms) jāuzklāj uz tīras, sausas ādas (vēdera lejasdaļā, augšstilbos vai elkoņa rajonā) un jāļauj nožūt pirms apģērbšanās. Līdz brīdim, kad gēls ir nožuvis, jāizvairās no ādas kontakta ar partneriem vai bērniem, un pēc uzklāšanas nekavējoties jānomazgā rokas. Pēc uzklāšanas 2–3 stundas nedrīkst mazgāt uzklāšanas vietu.
Citās valstīs, piemēram Austrālijā, biežāk sievietēm testosteronu ievada kā implantu. Literatūrā saka, ka testorsterona terapiju ieteicams izmēģināt lietojot 3–6 mēnešus.
Blakusparādības ir ļoti retas, bet lielākas devas izraisa matu izkrišanu (dažkārt – pārmērīgu augšanu), pinnes un svara pieaugumu. Alopēcija, balss padziļināšanās un klitora palielināšanās ir ļoti retas blaknes fizioloģiskas testosterona aizstājterapijas gadījumā.
Diezgan diskutabls ir jautājums par testosterona noteikšanu laboratoriski pirms lietošanas. Man šķiet (neesmu atradis pietiekamus pierādījumus pretējam uzskatam), ka asins analīzes nevar diagnosticēt, vai sievietei ir nepieciešams testosterons, bet asins analīzes būtu izmantojamas testosterona lietošanas laikā kā drošības pārbaude, lai nodrošinātu, ka sieviete neuzņem testosteronu pārāk daudz.
Jebkurš medikaments lielākās devās ir inde. Nevienam medikamentam nav tikai pozitīva iedarbe. Redzot to apjomu, kas sociālo saišu ietekmē sākuši vairāk vai mazāk nekontrolēti lietot testosteronu, vēlos vērst uzmanību, ka datu par šādas terapijas ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību ilgtermiņā nav.
Manuprāt, būtu nepieciešami papildu dati par ilgtermiņa testosterona ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī – uz krūšu veselību, bet visas metaanalīzes attiecībā uz īstermiņa testosterona lietošanu neko sliktu neuzrāda. Tomēr šīs metaanalīzes nav veiktas attiecībā uz pārmēra testosterona devām, ko diemžēl sociālo tīklu ietekmē mēdz lietot daļa sieviešu anti-aging kulta ietekmē.
Vai sievietei lietot testosteronu, ja nu tiešām mazinājusies dzimumtieksme menopauzes laikā un pēc tās?
Mana atbilde būtu – pirms lietošanas konsultēties nevis ar sociālo tīklu, internetu un mākslīgo intelektu, bet ar pieredzējušu ginekologu vai endokrinologu.
Kategoriski es ieteiktu izvairīties no testosterona lietošanas sievietēm grūtniecības vai zīdīšanas laikā, sievietēm ar akūtu aknu slimību, sievietēm ar hormonjutīgiem vēžiem (īpaši krūts vēzi) anamnēzē, sievietēm ar augstu testosterona līmeni un profesionālām sportistēm.
Manuprāt visām sievietēm, kas uzsākušas lietot testosteronu, vajadzētu savu ginekologu apmeklēt ik pēc diviem vai trim mēnešiem.
Būtiskais – nelietot pār mēru: tik cik ginekologs ieteica – tik arī lietot.
