Pēteris Apinis: 17. janvārī Paulam Stradiņam – 130
0
17. janvārī atzīmējam apaļu piemiņas gadskārtu vienam no visu laiku izcilākajiem latviešu ārstiem – ķirurgam, medicīnas un veselības aprūpes organizatoram, vizionāram, pedagogam, zinātniekam un domātājam Paulam Stradiņam.
Mēs itin labi zinām, ka profesora Paula Stradiņa vārdā nosaukta Rīgas Stradiņa universitāte, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Universitātes Medicīnas koledža, medicīnas vēstures muzejs, godājamākā ārstu balva un daudz kas cits, bet paša meistara piemiņa lēnām sākusi izplēnēt. Man par milzu pārsteigumu, daļa medicīnas studentu Rīgas Stradiņa universitātē lāga nespēj noformulēt savas zināšanas par to – kāpēc viņu augstskola nosaukta Paula Stradiņa vārdā. Vairums pacientu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā lieto jaunvārdu-vietvārdu “Stradiņi”, lāga neapzinoties, ka slimnīca nosaukta izcila ārsta vārdā.
Apaļi gada skaitļi ir labs brīdis lai pastāstītu par ievērojamu personību. Pauls Stradiņš ir modernās ķirurģijas skolas pamatlicējs Latvijā. P. Stradiņa vadībā Latvijā tika ieviestas jaunas metodes, risināti nozīmīgi zinātnes un praktiskās ķirurģijas jautājumi, pilnīgota ķirurģiskā tehnika, sekmēti tādi tolaik jauni virzieni kā onkoloģija, asins pārliešana, sirds un asinsvadu ķirurģija, plaušu ķirurģija, anestezioloģija un reanimatoloģija, ķīmijterapija.
Ķirurģijas skolas veidotājs Latvijā. 20. gadsimta 40. un 50. gados, kad citi vadošie Latvijas ķirurgi bija devušies bēgļu gaitās uz Rietumiem, P. Stradiņš apmācīja jaunos ķirurgus, virzīja viņus uz jaunu operatīvu tehniku apgūšanu abdominālā, plaušu, kākšļa u.c. ķirurģijā, veidoja onkoloģiskās ķirurģijas diagnostiku.
Pretvēža cīņas pamatlicējs Latvijā, no 1932. līdz 1938. gadam organizējis klīniku un slimnīcu, Vēža apkarošanas biedrību. Uzsācis vēža uzskaiti Latvijā, veicis pētījumus par inkurablā vēža slimnieku sāpju remdināšanu. Organizējis Veselības veicināšanas biedrību un bijis tās priekšnieks (1937–1940).
Izcils Medicīnas organizators. Valsts lielākās slimnīcas galvenais ārsts (1931–1947, ar nelielu pārtraukumu vācu okupācijas gados), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūta direktors (1946–1951), Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes dekāns.
Nežēlojot enerģiju, laiku un personiskos līdzekļus, Pauls Stradiņš savāca unikālu kolekciju, uz kuras pamata 1944. gadā tika izveidots Medicīnas vēstures muzejs, kas patstāvīgas valsts iestādes statusu ieguva 1957. gadā. Šis muzejs ir (šobrīd, pateicoties muzeja direktora destruktīvai rīcībai gan jālieto jēdziens “bija”) viens no trim vadošajiem pasaulē – līdzās Welcome muzejam Londonā un Smitson institūta medicīnas vēstures nodaļai Vašingtonā ASV.
Saīsinātā formā atstāstīšu arī profesora dzīvsstāstu
Pauls Stradiņš dzimis 1896. gada 17. janvārī Viesītē, Jāņa un Māres Stradiņu ģimenē. No 1914. līdz 1919. gadam studējis Petrogradas Kara Medicīnas akadēmijā. Viņa skolotāji bija pēdējā Krievijas imperatora Nikolaja II leibķirurgs profesors Sergejs Fjodorovs un fiziologs Nobela prēmijas laureāts Ivans Pavlovs, kura vadībā Pauls Stradiņš izstrādāja savu pirmo doktora disertācija par perifērisko nervu ievainojumiem. Darbā pie disertācijas veicis plašus zinātniskus pētījumus par franču ķirurga R. Leriša [René Leriche] operācijām. Pētniecības nolūkā licis veikt sev pleca artērijas operāciju. Piedalījies pirmajā sekmīgajā asins pārliešanā.
1923. gadā Pauls Stradiņš atgriezās Latvijā un sāka strādāt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1925. un 1926. gadā kā Rokfellera stipendijas saņēmējs (Rockfeller Fellow from Latvia), strādājis ASV pasaulslavenajā Meijo klīnikā Ročesterā [Mayo Clinic [in] Rochester], pēc tam Apvienotajā karalistē – Londonā izstrādājis savu otro doktora disertāciju par gangraena spontanea – obliterējošo endarterītu.
1928. gadā P. Stradiņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes (LU) Vispārīgās ķirurģijas katedras vadītāju, bet 1933. gadā – par profesoru.
No 1931. līdz 1947. gadam ar pārtraukumu vācu okupācijas laikā Pauls Stradiņš bija Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (tagad Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca). Pauls Stradiņš sarakstījis vairāk nekā 80 zinātnisku darbu, kas ir publicēti latviešu, krievu, vācu, angļu, poļu, somu, lietuviešu un armēņu speciālajos izdevumos.
Profesors Stradiņš 1939. gadā nodibināja Latvijā pirmo Vēža slimnīcu un otro medicīnas māsu skolu, bet 1941. gadā – Republikas asins pārliešanas staciju.
Sarežģīta situācija izveidojās 1944. gadā. Vāciešiem atkāpjoties un sarkanajai armijai ienākot Latvijā, daudzi latvieši bailēs no padomju varas represijām devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Aizbrauca lielākā daļa Medicīnas fakultātes mācībspēku, Rīgas pilsētas 2. slimnīcas ārstu. Izdevība aizbraukt bija arī Paulam Stradiņam, bet viņš palika, jo iespējamās prombraukšanas brīdī allaž operēja – slimnīcā viņš nereti bija vienīgais ķirurgs ar milzīgu slodzi.
Latviju otrreiz okupējot Padomju Savienībai, Medicīnas fakultāte savu darbu nepārtrauca. Profesors Stradiņš lasīja lekcijas ne tikai visās ķirurģijas specialitātēs, bet arī dažus citus kursus. Saglabāja Latvijas medicīnas skolas tradīcijas un zinātnisko domu. Viņa darbību padomju vara nosauca par buržuāziski nacionālu. Pauls Stradiņš tika atcelts no slimnīcas vadītāja amata, publiski kaunināts.
Pauls Stradiņš miris 1958. gada 14. augustā Rīgā, apbedīts Meža kapos. Aiz Paula Stradiņa bagātā mūža var nolikt trīs viņa teicienus: “Medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla”, “Tikai labs cilvēks var būt labs ārsts”, “Mīlestība ir augstākā medicīna”, kurus viņš skaidrojis ievadlekcijās medicīnas studentiem.
Izvēlējos Paula Stradiņa attēlu, ko toreizējās Rīgas 2. slimnīcas 2. operāciju blokā bildējis izcils ķirurgs un Paula Stradiņa asistents, vēlāk – pasaulslavens gastroenterologs, profesors Jevgēņijs Linārs.
