Pēteris Liniņš: Alus nozares diskriminācija nav pieļaujama 0
Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors
2018.gada martā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 50% un 2019.gada martā vēl par 9%. Tāpat ir paredzēts akcīzes nodokļa palielinājums alum arī 2020.gadā.
Tāpat, 2018.gada pavasarī, neskatoties uz asiem nozares iebildumiem, tika būtiski ierobežots atļautais alus iepakojuma tilpums, kas lika ražotājiem veikt piespiedu investīcijas ražošanas tehnoloģiju piemērošanā. Lieki uzsvērt, ka šie izdevumi nebija vērsti uz ražošanas modernizāciju, bet gan uz piemērošanos nacionālās likumdošanas prasībām.
Šobrīd, notiek diskusijas Saeimā par akcīzes nodokļa palielināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem. Kā zināms liela daļa alus darītāju ražo arī bezalkoholiskos dzērienus, tādēļ minēto likmju paaugstināšana atstās negatīvu iespaidu arī uz alus darītājiem.
Var prognozēt būtisku alus izejvielu – iesala un apiņu izmaksu pieaugumu. Izejvielas veido ievērojamu ražošanas izmaksu daļu, kas īpaši krasi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju.
Tāpat, der atcerēties, ka alus nozarei ir izteikti sezonāls raksturs. Rudens, ziemas un pavasara mēnešos realizācijas apjomi ievērojami krītas (vidēji par 30 % – 50%), kas būtiski ietekmē alus ražošanas rādītājus gada griezumā. Rezultātā daļa alus darītavu ziemas periodā strādā ar nepilnu jaudu un kā zināms, dīkstāve ražošanā rada zaudējumus katru dienu.
2018.gadā Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms ir audzis par 1,08%, kas ir ļoti neliels rādītājs, ņemot vērā kopējos valsts ekonomikas izaugsmes rādītājus. Bez tam jāņem vērā, ka Igaunijas – Latvijas pierobežā tika realizēti 15% no Latvijā realizētā alus. Šī gada pirmajos četros mēnešos ir vērojams alus realizācijas apjomu kritums par 1,6%.
Jāatzīst, ka nozarei uzliktos apgrūtinājumus palīdz vieglāk pārvarēt stabili augstie noieta rādītāji Igaunijas pierobežā, pateicoties būtiskai akcīzes nodokļa likmju starpībai ar šo kaimiņvalsti. Ir būtiski ņemt vērā šo aspektu, runājot par nozares izaugsmes rādītājiem. Bez Igaunijas pierobežas noieta apjomiem kopējais Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms būtu ievērojami zemāks.
Valsts ieņēmumu dienesta veiktās Latvijas-Igaunijas pierobežas mazumtirgotāju aptaujas rezultātā tika secināts, ka (…) 15,1% (2017.gadā – 9,9%) no alus segmenta dzērieniem realizēti Latvijas – Igaunijas pierobežā.
Akcīzes nodokļa likmes alum samazināšana Igaunijā, faktiski apturēs pierobežas tirdzniecību. Alus nozarei tas nozīmēs būtisku realizācijas kritumu. Valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami līdzekļi. Bez tam jāņem vērā, ka pierobežas tirdzniecība rada papildus pievienoto vērtību arī citām nozarēm, kas arī izzudīs.
Neskatoties uz alus nozares izteiktajām bažām par negatīvo ietekmi uz alus nozari un budžeta ieņēmumiem, šodien, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti nelēma par nodokļa samazinājumu alum.
Nav pieļaujams, ka šādā situācijā likumdevējs lemj par nodokļa samazinājumu tikai vienai kategorijai – stiprajam alkoholam, tādejādi diskriminējot Latvijas alus nozari un mazinot tās konkurētspēju.
Atsaucoties uz iepriekš norādīto, aicinām deputātus lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu arī alum, lai samazinātu zaudējumus nozarei un valsts budžeta ieņēmumiem, ko radīs Igaunijā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu par 25%.
