Zolitūdes traģēdija joprojām ir neatrisināts jautājums: ģenerālprokurors sola cīnīties līdz galam 0
Zolitūdes traģēdija ir notikums, kas dziļi iespiedies Latvijas sabiedrības atmiņā. Ir pagājuši jau 12 gadi, kopš iegruva “Maxima” jumts un dzīvību zaudēja 54 cilvēki, taču vainīgais joprojām nav zināms. Par to TV24 raidījumā “Dienas personība” runā ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Meisters, izmantojot iespēju raidījumā, prokuratūras vārdā izsaka līdzjūtību visiem cietušo un bojāgājušo tuviniekiem. Viņš uzskata, ka šis ir viens no melnākajiem datumiem Latvijas kalendārā, un cer, ka līdzīgas traģēdijas valstī vairs nekad neatkārtosies.
Viņš norāda, ka prokuratūra jūt lielu atbildību par to, ka lietas iztiesāšana joprojām nav pabeigta. Pēc Meistera domām, cietušajiem ir tiesības zināt, kurš vainojams šajā traģēdijā un kāds sods par to pienākas.
“Manā izpratnē šis sods nekad nevar būt samērīgs, ņemot vērā bojāgājušo skaitu un to cilvēku skaitu, kuri šīs nelaimes dēļ cieta.”
Viņš piebilst, ka prokuratūra ir apņēmības pilna cīnīties līdz galam un tic taisnīgumam.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, tad būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Pirmās divas tiesu instances par vainīgu ir atzinušas tikai būves būvinženieri Ivaru Sergetu. Pirmās instances tiesa būvinženierim Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu.
Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā. Augstākā tiesa (AT) atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par Sergeta notiesāšanu, jo AT ieskatā atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma.
Plānots, ka Rīgas apgabaltiesa 26. novembrī turpinās skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.
Rīgas domē informē, ka piemiņas vietas centrs atradīsies vietā, kur atradās lielveikala jumta nogruvums. Tas tiek veidots uz Klusuma pakalna, kurš veidots no ķiršu koku stādījumiem, un centrā būs izvietots sekls, apaļas formas ūdens spogulis, kurā atspoguļosies debesis. Ūdens spoguļa apdarē izmantots pulēts nerūsējošais tērauds, nodrošinot atstarojošo īpašību saglabāšanos arī ziemas laikā.
Atceres dārza telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra pulēta nerūsējoša tērauda spoguļvirsmas sfēras. Visa dārza teritorija tiks veidota ar perimetrāliem apstādījumiem. Dārzu ieskaus piegulošais lineārais parks, kas organiski savienos piemiņas vietu ar apkārtējo pilsētvidi un veidos harmonisku pāreju starp klusumu un ikdienas ritmu.
Projekta sākotnējais finansējums bija gandrīz divi miljoni eiro un šā gada septembrī tika piešķirti papildus 11 131 eiro, kas ir saistīti ar būvdarbu apjomu izmaiņām, konkrēti papildus darbiem salizturīgās kārtas būvniecībai virs demontētās autostāvvietas. Finansējums ir piešķirts no Rīgas pašvaldības budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.
Darbus plānots pabeigt 2026. gada maijā.
