Pētnieks: kamēr nevar panākt vienprātību miera sarunās, šo “kārti” vajadzētu vēl pieturēt 0
Runājot par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu kā apsteidzošas reparācijas, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks, Drošības pētījumu un inovāciju centra vadītājs, sacīja, ka 150 vai 180 miljardi dolāru ir pietiekami daudz, lai sagādātu sāpes.
Tomēr viņš arī brīdina – kad šī kārts ir izspēlēta, tās tev vairs nav.
Šī “kārts” tiek izmantota sarunās starp ASV un Krieviju, tā bija arī 28 punktu plānā, pret ko iebilda Eiropa, un šis punkts tika izņemts no sarunās apspriežamo jautājumu loka.
Rostoks uzskata, ka šiem līdzekļiem jebkurā gadījumā ir jānonāk Ukrainas pārziņā, jāizmanto Ukrainas apbruņošanai vai atjaunošanai.
Viņš gan arī norāda –
laikā, kamēr vēl nevar panākt vienprātību Ukrainas-Krievijas miera sarunās un ES attieksmes ziņā, šo “kārti” vajadzētu vēl pieturēt.
Jau ziņots, ka ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un citi vadošie ES politiķi atbalsta plānu par lēdzekļu nodošanu Ukrainai, bet Beļģija pagaidām nav piekritusi izmantot iesaldētos līdzekļus, lai Ukrainai piešķirtu reparāciju aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.
Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers ir pieprasījis juridiski saistošas un beznosacījumu garantijas no citām ES valstīm, kas aptvertu visu aizdevuma summu, kā arī aizsardzību pret iespējamām prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu.
Beļģijas valdība baidās, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas,
un uzstāj, ka vēlas saņemt garantijas no citām ES valstīm, ka tās dalīs šo risku ar Beļģiju.
EK ir ierosinājusi piešķirt Ukrainai 90 miljardus eiro finanšu un militāro vajadzību nodrošināšanai 2026. un 2027. gadā un vēl 45 miljardus eiro, lai Kijiva varētu atmaksāt citus tai iepriekšējos gados piešķirtos aizdevumus.
