Tikt vaļā no sēdoša darba ligas – hemoroīdiem. Ir mūsdienīgas iespējas 0
Kaut gan daudzas operācijas un izmeklējumi mūsdienās kļuvuši saudzīgi un mazinvazīvi, joprojām par dažām veselības problēmām grūti saņemties pat runāt, kur nu vēl ļauties ārsta rokām, lai veiktu pārbaudes. Viena no šādām jomām ir proktoloģija, taču arī tajā gan ārstu prasmes, gan metodes progresējušas tiktāl, ka pacienta bailes un kautrība ir vienīgie šķēršļi ceļā uz veselības atgūšanu.
Hemoroīdi – katram otrajam
“Statistika liecina, ka Eiropas valstīs, tātad arī Latvijā, lielākas vai mazākas hemoroidālas saslimšanas piemeklē pusi iedzīvotāju,” stāsta Baltijas vēnu klīnikas ķirurgs, proktologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents, medicīnas doktors Andris Gardovskis. “Būtībā hemoroīdi ir visiem cilvēkiem – tie ir anatomiski veidojumi, kas atrodas pie taisnās zarnas izejas. Galvenais uzdevums, kas tiem jāveic, ir hermētiskā funkcija. Problēmas sākas tad, ja anālās atveres rajonā parādās sāpes, diskomforts, izdalījumi, nieze, nopietnākos gadījumos arī asiņošana un pat hemoroidālo mezglu izkrišana.”
Hemoroidālās slimības jeb, vienkāršāk runājot, hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi taisnās zarnas lejasdaļā. Šī proktoloģiskā saslimšana nav nekas neparasts un var rasties ikvienam gluži tāpat kā aizcietējumi, kas ir hemoroīdu attīstībai labvēlīgs apstāklis.
Hemoroīdi tiek iedalīti četrās pakāpēs atkarībā no tā, vai hemoroidālie mezgli iznāk no anālās atveres vai ne. Tos apskatot, proktologam nemaz nav vienkārši noteikt stadiju, jo pacients, neraugoties uz samērā saudzīgo izmeklējumu, var būt pārāk sasprindzinājies.
Par pirmās pakāpes saslimšanu parasti runā, ja pacientam ir sūdzības par asiņošanu no taisnās zarnas, bet paši hemoroīdi atrodas tās iekšpusē un tur paliek. Nākamajā stadijā hemoroīdi, cilvēkam apmeklējot tualeti, iznāk uz āru, bet paši atgriežas atpakaļ anālajā atverē. Trešajā pakāpē tie izslīd laukā, bet pacientam izdodas tos iebīdīt atpakaļ. Pēdējā stadijā hemoroīdi pilnībā ir izslīdējuši no zarnas un tā arī palikuši.
Caurejas zāles nav jādzer!
Ārstu pieredze liecina, ka pacienti joprojām vairās ne vien nākt pie proktologa, bet pat pastāstīt par hemoroīdiem savam ģimenes ārstam. Tad nu viņi, kā mācēdami, nodarbojas ar pašārstēšanos, izmantojot aptiekās piedāvātās hemoroidālās svecītes un citas metodes, par kurām kaut ko dzirdējuši vai lasījuši. Andris Gardovskis akcentē – tikai ārsts var izvērtēt, vai tiešām cilvēkam ir hemoroidāla saslimšana. Asiņošana var liecināt arī par citām kaitēm, piemēram, par zarnu vēzi.
Hemoroīdi ir visai izplatīta vaina – var teikt, ka to ārstēšana ir proktologu ikdiena. Līdz ar to pacientiem nebūtu jākautrējas vai jābaidās nākt pie ārsta. Svarīgi arī nevilcināties, lai dakteris agrīnāk varētu noteikt diagnozi un ārstējot lietot pēc iespējas mazinvazīvākas metodes. Jo agrāk uzsāk ārstēšanu, jo tā izmaksā lētāk, turklāt ir mazāk sāpīga. Cilvēks drīzāk var atgriezties pie ikdienišķām nodarbēm.
Apskate pie proktologa vairs nav tāda kā pirms 10–20 gadiem. “Pacientiem nevajadzētu baidīties, jo proktologs ir tāds pats ārsts kā citi dakteri, turklāt neko sāpīgu mēs nedarām,” iedrošina speciālists. Pirmajai vizītei tagad nav nepieciešams īpaši sagatavoties – nav ne jādzer caurejas līdzekļi, ne jātaisa speciālas klizmas vai vairākas dienas jābadojas. Ārsts sākumā uzklausīs sūdzības, un tikai tad būs apskate. Tās laikā anālā atvere tiks novērtēta no ārpuses, pēc tam dakteris ar speciālu caurulīti (proktoskopu), izmantojot anestezējošu gelu jeb lubrikantu, kas pacientam neļaus izjust papildu diskomfortu vai jebkādas sāpes, apskatīs zarnas iekšpusi apmēram 8–10 centimetru dziļumā.
