Ekonomika
Darbs un nauda

NVA piemaksā par došanos uz darbu. Vai tas cilvēkiem ir palīdzējis iekļauties darba tirgū?0


Grāmatveža palīdze Kira Keidāne domā, ka uz Rīgu turpinās braukt arī tad, kad kompensāciju vairs nesaņems.
Grāmatveža palīdze Kira Keidāne domā, ka uz Rīgu turpinās braukt arī tad, kad kompensāciju vairs nesaņems.
Foto: Ilmārs Randers

Cilvēkiem, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) darbaspēka reģionālās mobilitātes veicināšanas programmas ietvaros piedāvā transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu daļēju kompensāciju, ja darbu izdevies atrast no dzīvesvietas attālākā vietā.

Mobilitātes atbalstam var pieteikties gan darbu atradušie, gan bezdarbnieki, kuri piedalās apmācībās vai subsidētas nodarbinātības pasākumos. Programmu NVA piedāvā kopš 2013. gada un līdz šim iespēju izmantojušas 1402 personas. Vai tā ir palīdzējusi?

 

Mērķauditorija – zemāk atalgotie darbinieki

Kopumā programma mērķēta zemāk atalgotu darba ņēmēju atbalstam. Uz to var pretendēt darbinieki, kuri nesaņem vairāk kā divas minimālās bruto mēnešalgas, šobrīd – 860 eiro.

Programmas realizācijas gaitā veiktas vairākas izmaiņas, lai tā kļūtu pievilcīgāka darba ņēmējiem. Piemēram, līdz 600 eiro palielināta kompensējamās atlīdzības summa, kas tiek izmaksāta pirmajos četros darba attiecību mēnešos, nepārsniedzot 150 eiro mēnesī.

No 20 līdz 15 kilometriem samazināts minimālais attālums no deklarētās dzīvesvietas līdz darbavietai. Saņemt NVA reģionālās mobilitātes atbalstu tagad var ne tikai komersantu nodarbinātās personas, kā tas bija pasākuma sākumā, bet arī valsts un pašvaldību uzņēmumos strādājošie.

 

Labāk brauc, nevis īrē darbavietas tuvumā

“Dzīves situācijas cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas, daudzi iespējamie šīs programmas pretendenti jūtas pārāk piesaistīti savām mājām un nelabprāt dodas strādāt uz citiem novadiem vai pilsētām. Taču mūsdienās iedzīvotāju darba mobilitāte ir absolūta nepieciešamība, jo mūsu valstī ekonomiskā attīstība pamatā notiek tikai lielajās pilsētās vai reģionu centros. Izmantojot programmas atbalstu, darba meklētājam un ņēmējam dota papildu motivācija atgriezties darba tirgū, nezaudējot saikni ar savu dzīvesvietu,” norāda NVA direktore Evita Simsone.

To, ka reģionālās mobilitātes atbalstu visaktīvāk izmanto apvidos, kur iedzīvotāju blīvums ir zems, rāda arī NVA dati par 2018. gadu un 2019. gada astoņiem mēnešiem.

Pērn atbalstu saņēmuši 252 reģionu iedzīvotāji, šogad – 195.

Tendence ir tāda, ka absolūti lielākais vairums izmanto transporta izdevumu atlīdzību. Piemēram, šogad īres izdevumu kompensācijai pieteicies tikai viens cilvēks.

Mobilitātes programmas dalībnieki strādā visdažādākās nozarēs. Pārstāvētas, piemēram, profesijas – aprūpētājs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, palīgstrādnieks, pavārs, apkopējs, kravas automobiļa vadītājs, traktortehnikas vadītājs, miesnieks, pārdevējs konsultants, šuvējs un citas.

Vidējais attālums, ko nodarbinātais veic no deklarētās dzīvesvietas līdz darbavietai, ir 44 km.

 

Sev formulu izvēlēties nevar

Grāmatveža palīdze Kira Keidāne pieteikumu transporta izdevumu kompensācijai NVA filiālē Jelgavā iesniegusi jūnijā, kad sākusi strādāt grāmatvedības uzņēmumā. Darba dienās viņai ar diviem transportlīdzekļiem no dzīvesvietas Ānē Ozolnieku novadā rītos jāmēro vairāk nekā 40 km uz Rīgu un vakarā atpakaļ.

“Bez darba biju no 2018. gada oktobra. Ļoti ilgi gaidīju kādu darba piedāvājumu Jelgavā, jo uz Rīgu bija apnicis braukāt, kamēr Latvijas Universitātē mācījos finanšu menedžmentu un paralēli piestrādāju veikalā,” par savu pieredzi stāsta Kira.

“Vairāk negribēju tērēt to šausmīgo laiku ceļam, bet darba meklēšana Jelgavā nesekmējās – visiem darba devējiem vajag darbinieku ar pieredzi, bet man tādas vēl nebija. Jelgavas NVA darbinieces mani tomēr pierunāja mēģināt strādāt Rīgā, jo vismaz pirmos četrus mēnešus varēšu saņemt transporta kompensāciju. Tā nu atsaucos SIA “Kventa” sludinājumam, izturēju konkursu un oktobris būs pēdējais mēnesis, kad saņemšu sabiedriskā transporta kompensāciju. Reāli tā gan nav pat puse, ko nobraukāju.”

“Cik zinu, ceļa kompensācija dalās divos veidos: sabiedriskajam un personīgajam transportam. Tad ir kritēriji un formulas, ko katrā individuālajā gadījumā vērtē NVA, izvēlēties pats sev atbilstošāko nevar. Koeficients, ko kompensē, ja uz darbu brauc ar savu mašīnu, ir labs, bet sabiedriskajam transportam tas ir pārāk niecīgs. Manā gadījumā Ānē autobusa pietura bija tuvu, sabiedriskais kursē samērā bieži, bija jāpiekrīt tikai sabiedriskā transporta variantam.”

Kira domā, ka uz Rīgu turpinās braukt arī tad, kad kompensāciju vairs nesaņems.

Bet paralēli tomēr turpinās meklēt darbu savā profesijā tuvāk mājām, jo tagad viņai grāmatvedībā pieredze jau būs.

Liegtā izvēles iespēja ir programmas mīnuss, bet pluss esot tas, ka vienreiz pēc formulā izrēķinātā atbalsta apjoma nozīmēšanas nekādas transporta biļetes NVA vairs nav jāiesniedz – kompensācijas summa mainās tikai no darbdienu skaita konkrētajā mēnesī.

Kopumā programma neesot sarežģīta, tomēr būtu vēlams par to informēt ne tikai NVA mājaslapā. Bet mūsu īsā saruna noslēdzās ar šādu pavisam pārsteidzošu jaunās sievietes vērtējumu: “Var just, ka tā programma tikai tagad iesākta un to pilnveido.”

 

Vismaz kaut kāds darbs

Ilze Grigorjeva katru dienu no Zaļeniekiem dodas uz darbu Jelgavā ar diviem transportlīdzekļiem.
Foto: Ilmārs Randers

Ilze Grigorjeva no Zaļeniekiem trešo mēnesi katru dienu dodas uz darbu 25 km attālajā Jelgavā. Lai no savas dzīvesvietas nokļūtu Jelgavas bērnu un jauniešu centrā “Junda”, kur viņa veic apkopējas pienākumus, Ilze brauc ar diviem transportlīdzekļiem.

“Zaļeniekos darbu varētu atrast tikai veikalā. Taču tas nav man, arī veselība nav tik laba,” savā pieredzē dalās Ilze.

“Saņemu minimālo algu, un vispār jau tā braukāšana ir sarežģīta. Kamēr kompensē ceļu, kaut kas jau pāri paliek. Ko pēc tam? Droši vien turpināšu. Vismaz kaut kāds darbs, esmu cilvēkos. Kaulus šeit nelauž, apmierina arī darba laiks, jo darbā man jābūt no plkst. 11, varu mazāko bērnu piecelt un palaist uz skolu. Citādi gan diezin vai te paliktu.”

Ilze NVA kliente ir bijusi arī agrāk. Pirms tam, iekļaujoties citā NVA projektā, braukājusi uz darbu “Zemgale EKO”. Pēc ilgstošas slimības, atgriežoties darba tirgū, NVA piedāvājusi darba iespējas bijušajā autorūpnīcas RAF teritorijā vai jauniešu centrā “Junda”.

Ilze izvēlējusies to, kas iznāk tuvāk dzīvesvietai. “Mācīties, lai dabūtu labāku darbu un saņemtu lielāku algu, man laikam ir par vēlu. Jaunībā nemācījos, jo ātri zaudēju mammu, ātri apprecējos un agri laidu pasaulē bērnus. Jaunākā man tagad 2. klasē. Jādzīvo tā, lai tagad bērni var izmācīties.”

 

Lai neveidojas “atkarība”

Laikam jau tā nav nejaušība, ka NVA apkopoja un atsūtīja datus tikai par šo un iepriekšējo gadu, kad redakcija iestādei palūdza ar faktiem ilustrēt programmas realizācijas gaitu.

Ja sešos gados atbalstam “kvalificēti” 1402 reģionu iedzīvotāji, no kuriem 447 to izmantojuši nepilnos pēdējos divos gados, tad var saprast, ka statistika neiepriecinās.

Laikam jau nav arī jābrīnās, ka paši programmas lietotāji to uztver kā “tikai tagad iesāktu”, kurā daudz vēl būtu jāpilnveido, lai to lietotu plašāk.

No otras puses, ja programma jau tagad būtu plaši izmantota un pieprasīta, nav garantiju, ka valdība pēkšņi, neprasot nevienam sociālajam partnerim, varētu izdomāt mainīt noteikumus tāpat kā gadījumā ar bezdarbnieku pabalstiem, lai valsts ietaupītu un cilvēkiem maksātu mazāk.

Kamēr darbaspēka reģionālās mobilitātes programma valdībai nav kļuvusi “interesanta” kaut vai no “izdevumu optimizācijas” aspekta, var paredzēt, ka programma būs un to turpinās uzlabot.

Iespējams, ka šim jautājumam tuvākajā laikā pievērsīsies arī Saeima.

Andris Skride (“Attīstībai/Par”), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs: “Šī programma jāskata kopā ar citiem nodarbinātības motivācijas pasākumiem, tā būtu jākombinē ar subsidēto un jauniešu nodarbinātību. Iespējams, nepieciešamas pavisam radikālas izmaiņas – individualizēta pieeja ikvienam, kurš iesaistās nodarbinātības veicināšanas programmās, attiecīgi pielāgojot atbalsta pasākumus katra vajadzībām. Vienlaikus arī jāapzinās, ka atbalsta pasākumi nevar būt bezgalīgi, lai programmās iesaistītajiem cilvēkiem no dažādiem atbalstiem neveidotos “atkarība”. Katrā ziņā izskatu iespējas, lai tuvākajā laikā šo jautājumu skatītu komisijas sēdē Saeimā.”

 

Uz mobilitātes pabalstu var pretendēt, ja:

darba vai apmācību vieta atrodas vismaz 15 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas;

savā norādītajā dzīvesvietā (konkrētā novadā) jābūt deklarētam vismaz sešus mēnešus, izņemot gadījumus, kad konkrētā dzīvesvieta ir pirmā deklarētā dzīvesvieta Latvijā;

piesakās 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas ar darba devēju;

 

darba tiesiskās attiecības nodibinātas uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas nav īsāks par astoņiem mēnešiem;

nesaņem vairāk kā divas minimālās bruto mēnešalgas, šobrīd – 860 eiro;

darba devēja piedāvātajai vakancei pirms darba attiecību uzsākšanas vismaz nedēļu jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā;

 

Saistītie raksti

Atbalstam bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā.

Avots: NVA

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Raivis Šveicars
Ekonomika
Superdators pret koronavīrusu. Ar Japānas zinātnieku izstrādāto “Fugaku” meklēs Covid-19 pretlīdzekli
2 dienas
Raivis Šveicars
Ekonomika
Jau pavisam tuvā nākotnē – lidojoši taksometri, kas trauksies ar 300 km/h 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ekonomika
Kariņš skaidro, kā varētu uzlabot dzīves kvalitāti, nepaaugstinot nodokļus 9
2 dienas

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Autoceļiem plāni diži, bet skaidrības, kur dabūs naudu, nav
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Šonedēļ Covid-19 sērga konstatēta jau otrā slimnīcā
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Starta šāviens NAP2027
6 stundas
LE
LETA
Veselam
Mediķiem Covid-19 piemaksas tomēr būs
4 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
APTAUJA. Nekā nedarīšana dažiem ir dzīvesveids. Kādiem būtu jābūt minimālajiem cilvēku ienākumiem? 3
3 stundas