– Un kā tas notiks? Braukāsiet ar abām kartēm pa reģioniem un skaidrosiet pašvaldībām reformas nepieciešamību? 12
– Gan braukāsim uz reģioniem, gan runāsim ar organizācijām Rīgā. Otrdien tiekamies ar Lielo novadu apvienību. Pagājušonedēļ bijām Cēsīs. Galvenais, šo informāciju par iepriekšējo reformu novadīt līdz sabiedrībai. Šī nebūt nebūs piespiedu reforma, kur būtu kas stingri jānosaka. Ja Mērsrags grib palikt brīvosta, ja Mērsraga iedzīvotāji ir ar to apmierināti, tad mēs viņus ne uz ko nespiedīsim.
– Bet tomēr jūs jau esat sagatavojuši konkrētu priekšlikumu par 49 novadiem, kas paredz atkal apvienot arī jūsu minēto Mērsragu ar Roju!
– Tas ir tikai priekšlikums diskusijai. Pie varianta ar 49 novadiem nonācām, balstoties uz vairākiem kritērijiem. Piemēram, ka novadā jābūt vismaz vienai vidusskolai, jābūt vismaz vienam attīstības centram ar ne mazāk kā 1000 iedzīvotājiem, transporta ceļu tīklam un tamlīdzīgi.
– Un ja nu kāds mazs novads, kas neatbilst nekādiem jūsu nospraustajiem kritērijiem, tomēr gribēs palikt pats par sevi?
– Tieši tādēļ reforma stāsies spēkā tikai 2021. gadā. Ikviens politiķis jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās varēs skaidri paust savu attieksmi, piemēram, ka viņš vēlas sava novada neatkarību līdz galam. Vēlētāji attiecīgi ievēlēs tos kandidātus, kuri piedāvās viņiem tīkamāku nākotnes attīstības scenāriju.
– Un ja nu viņi ievēlēs tādu pašvaldību, kas vēlas saglabāt šī mazā novada neatkarību?
– Tīri teorētiski nevar izslēgt iespēju, ka cilvēki ir gatavi atteikties no zināmas daļas labklājības, lai saglabātu kādu savu kultūrvēsturisku īpatnību. No vienas puses, nevajadzētu viņiem to liegt. No otras puses, mums tomēr būtu jānodrošina, lai Latvijā neveidojas novadi, kur iedzīvotāji nevar saņemt pilnīgi kvalitatīvus pakalpojumus. Tādēļ par šo jautājumu vēl sagaidāmas smagas diskusijas valdībā un Saeimā.
Vēl ļoti būtiski, ka reforma saistīta ar plānošanas periodu 2014. – 2020. gadam, kam jau ir apstiprināta darbības programma. Ir skaidrs resursu apjoms no struktūrfondiem, vairāk vai mazāk skaidrs, kā attīstīsies valsts budžets. Tādēļ būtu nepareizi veikt teritoriālas izmaiņas pirms 2020. gada, jo visas pašvaldības ir rūpīgi strādājušas, sagatavojušas savus projektus un gatavas apgūt struktūrfondus dažādās programmās. Nebūtu pareizi mainīt spēles noteikumus šā procesa vidū.
Starp citu, ja paskatāmies, kā līdz šim veicies ar struktūrfondu apguvi, redzam, ka republikas pilsētās apgūts apmēram 1000 eiro uz vienu iedzīvotāju. Mazajās pašvaldībās tas ir divreiz mazāk – 461 eiro. Lielajos novados – 637 eiro. Šie skaitļi apliecina, ka lielas pašvaldības ir spējīgākas sagatavot kvalitatīvus projektus un piesaistīt finansējumu.
