“Sporta pils dārzu” darbības pirmajā sezonā rīdzinieku interese par dārzniecību pašā Rīgas centrā bija visai liela un atsevišķiem entuziastiem izdevās pat tikt pie visai prāvas ražas.
“Sporta pils dārzu” darbības pirmajā sezonā rīdzinieku interese par dārzniecību pašā Rīgas centrā bija visai liela un atsevišķiem entuziastiem izdevās pat tikt pie visai prāvas ražas.
Foto: Ilze Pētersone

Pilsētnieki izslāpuši dabas. Kā dzīvi pilsētvidē padarīt zaļāku un tīkamāku? 16

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Lasīt citas ziņas

 

2022. gads, atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajai rezolūcijai, ir pasludināts par Eiropas gadu zaļākām pilsētām. Šogad Eiropa aicina iedarbināt vēl vairāk jaunu aktivitāšu, lai dzīve pilsētvidē būtu iekļaujoša dabas daudzveidībai un līdz ar to arī – tīkamāka pašam cilvēkam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem Eiropas Savienībā aizvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi pilsētās un piepilsētās. 2019. gadā urbānā vidē dzīvojuši 72% ES iedzīvotāju, bet 2020. gadā tika lēsts, ka pilsētnieku īpatsvars varētu būt sasniedzis jau 80%.

“Zaļā infrastruktūra nodrošina ekosistēmu, kas ir izšķirīgi svarīga mūsu labsajūtai, pārtikas ieguvei pilsētas apstākļos, ūdens cirkulācijai un taupīšanai, vides attīrīšanai dabisku procesu rezultātā, apkārtējās vides temperatūras regulēšanai, bioloģiskās daudzveidības (tostarp – apputeksnētāju) atbalstam, kā arī – apkārtējās vides pievilcībai un iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai,” teikts Eiropas Parlamenta rezolūcijā.

Rūpējoties par zaļās infrastruktūras uzlabošanu pilsētvidē, Eiropas institūcijas iesaka citstarp vairāk uzmanības pievērst dažādām inovatīvām zaļajām pieejām, piemēram, ekobūvniecībai – ēkām ar apzaļumotiem jumtiem un fasādēm, urbānajai dārzniecībai vai pat – bišu audzēšanai pilsētās.

 

Koki palīdz elpot

Eiropas Parlamenta rezolūcijā vēlreiz tiek atgādināts arī sen zināmais, kas daudzviet pilsētvidē pēdējos gados ticis nepelnīti ignorēts: zaļie augi attīra gaisu un ražo skābekli. Tik vienkārši lēmumi kā apzaļumotu parku un apstādījuma zonu izveide nu jau Eiropas līmenī tiek sludināti par būtisku dzīves kvalitātes uzlabotāju miljoniem eiropiešu. Jo sevišķi tiem, kas cieš no astmas un elpceļu slimībām.

Statistika liecina, ka katru gadu Eiropas Savienībā priekšlaicīgi mirst ap 430 000 cilvēku, kuru nāves cēlonis ir saistīts ar gaisa piesārņojumu.

Tāpat arī koki un zaļie augi pilsētvidē darbojas kā trokšņu barjeras, reducējot otro lielāko urbānās vides faktoru, kas tiek uzskatīts par veselības pro­ blēmu izraisītāju – trokšņu piesārņojumu.

Parki, apzaļumoti aktivitāšu laukumi un urbānā dārzniecība ne tikai tuvina cilvēkus dabai, bet arī veicina sociālos kontaktus iedzīvotāju vidū. Rūpēs par iedzīvotāju fizisko un arī garīgo veselību, jo sevišķi pašreizējās Covid-19 pandēmijas kontekstā, Eiropa aicina pašvaldības un valstu vadītājus aizsargāt un vairot zaļās zonas pilsētvidē, kā arī uzlabot to kvalitāti un pieejamību.

 

Radošas iestrādnes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā stāsta, ka Latvijā jau tuvākajos piecos gados tiek plānoti integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā zaļajā infrastruktūrā.

Iestrādnes ne tikai tradicionālās, bet urbānajai videi salīdzinoši jaunās pieejās zaļās infrastruktūras izveidē Latvijai nav svešas. 2019. gadā Latvijas Ainavu arhitektūras balvu saņēma CSDD administratīvā ēka Rīgā pie Motormuzeja ar dubulto zaļo fasādi. Vīteņaugu stādījumi pasargā biroja telpas no pārkaršanas, kā arī piedāvā pievilcīgu skatu gan biroja darbiniekiem, gan garāmgājējiem, kas turklāt ir sezonāli mainīgs.

Ēkas fasāde veidota no cinkotu metāla cauruļu konstrukcijas, uz kurām balstīti lielformāta augu konteineri. Katrā stāvā atrodas pieslēgums kapilārajai laistīšanas sistēmai, bet stādījumu apkopei veidots režģots klājs, kas atrodas līmeni virs konteineriem.

Rodami arī nesenāki piemēri. Pērn jaunās dzīvojamās ēkas “Hoft” jeb “Lidojošo koku mājas” terases tika apzaļumotas, izvietojot uz tām prāvus koku stādījumus īpašos konteineros. Daļu no tiem uz ēkas fasādes nācās novietot, izmantojot helikopteru. Arī jaunajā biroju kompleksā “Verde”, kas būs viens no lielākajiem Rīgā, attīstītājs sola ierīkot plašu jumta dārzu ar koku, krūmu un puķu stādījumiem, kur siltajā sezonā varētu darboties kafejnīcas.

Savukārt kādreizējās Sporta pils teritorijā entuziastu grupa uzņēmusies šefību par urbānās dārzniecības projektu. “Sporta pils dārzi ir rīdzinieku veidots projekts ar mērķi atvērt pašlaik neizmantoto Sporta pils teritoriju un nodot to pilsētnieku lietošanā. Teritorijas attīstības starpposmā starp 2020. un 2023. gadu šeit atradīsies īrei pieejami pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm,” tā projektu pozicionē iniciatīvas patroni. Šogad “Sporta pils dārzi” ir apņēmības pilni turpināt iesākto, un jau februārī tiek solītas pirmās meistarklases, lai godam varētu sagatavoties jaunajai sezonai.

 

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Viena koka vietā trīs

Rudīte Vesere
Publicitātes foto

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore: Reģionālās attīstības plānošanā ministrija ievēro ilgtspējības principu – lai esošajām un nākamajām paaudzēm nodrošinātu kvalitatīvu vidi, kā arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam kā viens no uzdevumiem noteikts ilgtspējīgas publiskās ārtelpas attīstība.

Apzaļumošanas jautājumi ir iekļauti arī VARAM izstrādātajā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030.gadam”, kas ietver konkrētus pasākumus. Piemēram, veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu iz­strādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas, kā arī, izstrādājot pašvaldību teritoriālos plānojumus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, jāizvērtē esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā tā jāpalielina.

Paredzēts pilnveidot koku ciršanas kārtību un apstādījumu ierīkošanu pilsētās, paredzot pašvaldībai tiesības aizstāt zaudējumu atlīdzību par nocirsto koku ar dižstāda stādīšanu. Rīgā jāatjauno pēdējo gadu laikā nocirstos koku stādījumus (jaunas apbūves teritorijas attīstītājam viena nocirstā koka vietā jāiestāda trīs jauni dižstādi), tam paredzot arī atbilstošu finansējumu.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Ukrainas robežsargi valsts ziemeļos novērsuši Krievijas karavīru mēģinājumu šķērsot robežu
Lasīt citas ziņas
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
FOTO. Latvijas hokejisti pasaules čempionāta spēlē uzvar Norvēģiju
“Piekto kolonnu nevaram atļauties!” Saruna ar rakstnieku Māri Bērziņu
Pavļuts: Koalīcijā pastāv uzskats par Vitenbergu kā salīdzinoši vāju ministru
23:00
Stāvoklis Ukrainas frontē: Ienaidnieks centās cīnīties Ternovas ciemata tuvumā, bet neveiksmīgi
22:35
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 16. maijā
22:30
Juris Lorencs: Nemirstīgais purkšķis, apgrieztais Melnā gulbja efekts un Jevgeņija Karlsone
Mūziķis Aišpurs par karu Ukrainā: “Ir sajūta, ka tavu brāli sit!”
“Sodot” NA par šantāžu, Kariņš pieprasa izvirzīt jaunu ekonomikas ministru
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Klementjevs: Iekšlietu ministres demisija ir muļķīgs lēmums, kā vietā būtu jādomā par gatavošanos apkures sezonai
Putins: Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO nav drauds Krievijai, bet var izprovocēt atbildi
LVSADA plāno pieteikt streiku, pieprasot palielināt mediķu atalgojumu
Zināms par cik tūkstošiem eiro atjaunos Rīgas vecāko strūklaku Vērmanes dārzā
“Esmu viens no vislielākajiem dundukiem.” Sabiedrībā populāri cilvēki atklāj, kā tikuši apkrāpti internetā
Kam pēc Golubevas demisijas tiks uzticēti iekšlietu ministra pienākumi?
šajos laikos veidot uzkrājumus? Praktiski ekonomista ieteikumi
Krievijas vēstniecībai nosūtīta nota par vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu
“Jau gadu desmitus gaidu, kad materializēsies tā nevienam neredzamā “politiskā atbildība””. Soctīklotāji par Golubevas demisiju
Plešs: Premjera “piekāpšanās NA ultimātiem” ir valdību destabilizējoša
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu