Pirmās mūmijas tapušas vēl akmens laikmetā 0
Kaut gan zinātnieki arvien uzskatījuši – valdnieku ķermeņu balzamēšana Ēģiptē sākusies ap 2600. gadu pirms mūsu ēras, taču Londonas Boltona muzejā simt gadu glabāti artefakti liecina – šī tradīcija, iespējams sākusies jau ievērojami agrāk, vēlīnā neolīta periodā, raksta portāls livescience.com.
Boltona muzejā glabājas auduma sloksnes, kuras britu arheologi 20. gadsimta sākumā atrada Badari un Mostagetas apbedījumos Asijūtas tuvumā. Zinātnieki, kuri uz sloksnēm atrada balzamējošu vielu atliekas, izteikušies, – pētījumus atvieglotu tas, ja būtu saglabājušies arī savulaik auduma gabalos ietītie ķermeņi, taču tajā laikā britu arheologus “vairāk interesēja artefakti – keramikas priekšmeti, rotaslietas, gliemežvāki, – kurus atrada apbedījumos,” norādījis muzeja ķīmiķis arheologs Stīvens Baklijs.
Agrīnie Ēģiptes iedzīvotāji gatavoja balzamējošus šķidrumus no augu taukiem, koka sveķiem, dabiskās petrolejas un dažādu augu ekstraktiem, norāda Baklijs. Turklāt šis vielas licina par labi attīstītu tirdzniecību jau aizvēsturiskajos laikos, jo daļa vielu nāk no tālienes – piemēram, priežu sveķi, kuru sastāvs raksturīgs mūsdienu Anatolijas apgabalam (dienvidaustrumu Turcija).
Aizvēsturiskie ēģiptieši nav atstājuši balzamēšanas rokasgrāmatas vai savu pēcnāves uzskatu aprakstus, kā tas darīts vēlāk, faraonu Ēģiptes uzplaukuma periodā. Taču zinātnieki pārliecināti, ka balzamēšanas mēģinājumi apliecina ticību pēcnāves dzīvei un vēlmi tajā atdzimt savā cilvēciskajā veidolā.
