Pirmie 117 projekta “Skola – kopienā” mentori gatavi palīdzēt jauniešiem 0
Krista Draveniece

Foto. pexels.com/ Ivan Samkov

Katram jaunietim var būt brīdis, kad pašam tikt galā ar dzīvi un skolu šķiet pārāk grūts un sarežģīts uzdevums. Un tad pietiek ar vienu cilvēku, kurš notic. Viena saruna. Viens solis pretī. Tieši šādu iespēju jau pavisam drīz sniegs projekts “Skola – kopienā”.

Kokteilis
Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro
Mājas
5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas
VIP galdiņš paliek tukšs: Putina partneris demonstratīvi atsakās no viņa piedāvājuma, Kremlis spiests taisnoties
Lasīt citas ziņas

2025.gada nogalē piecos Latvijas reģionos noslēdzās izglītojamo mentoru mācības, kuru rezultātā sagatavoti 117 mentori. Jau no 2026. gada janvāra jauniešiem visā Latvijā būs pieejams mentoru atbalsts – cilvēki, kuri būs līdzās, uzklausīs, palīdzēs noturēties skolā un noticēt sev.

“Izglītības iestādes sagatavo individuālā atbalsta plānus saviem izglītojamajiem, kuros varēs iekļaut mentora atbalstu jauniešiem, kuriem ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas vai sociālās atstumtības riski un kuri sasnieguši 13 gadu vecumu. Katrā novadā mums ir vismaz viens mentors – apzināti rūpējāmies, lai tie būtu pieejami ne tikai valstspilsētās, bet arī mazākās pilsētās,” stāsta projekta “Skola – kopienā” eksperts Andrejs Lūkins.Viņš atzīst – ar pirmajiem 117 mentoriem nepietiks visiem, kam palīdzība nepieciešama. Riska grupā ir jaunieši, kuri piedzīvo sociālo atstumtību: bērni no Ukrainas, izglītojamie ar speciālām vajadzībām, jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ skolu apmeklē reti vai vispār neapmeklē. Taču šis ir sākums – nozīmīgs un cerību pilns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mentoru skaitu plāno palielināt līdz 400

Lūkins uzsver, ka mentoru skaits noteikti jāpalielina. Nākamais mācību periods varētu sākties jau 2026. gada pavasarī, sagatavojot vēl 100 mentorus, bet līdz 2026. gada beigām – vēl 100. Pēdējās apmācības plānotas 2027. gadā, īpašu uzmanību pievēršot novadiem, kur atbalsts nepieciešams visvairāk. Kopumā līdz 2029. gada vasarai Latvijā varētu darboties aptuveni 300–400 mentoru.

“Ceram, ka mentori būs pieejami visur un izglītības iestādes izmantos šo resursu, lai palīdzētu jauniešiem sasniegt savus mērķus un mazinātu riskus, kas apdraud viņu nākotni,” skaidro eksperts.

Mentoru mācībās piedalījās pilngadīgi cilvēki ar augstāko izglītību un tiesībām strādāt ar izglītojamajiem. No gandrīz 500 interesentiem tika rūpīgi atlasīti tie, kuri 2026. gadā varēs uzsākt darbu projektā. Lielākā daļa pieteikumu saņemta no palīdzošo profesiju pārstāvjiem – pedagogiem, sociālajiem pedagogiem, psihologiem, jaunatnes darbiniekiem.

Tomēr nākotnē plānots paplašināt mentoru loku. “Mūsu jaunieši ir ļoti dažādi, tāpēc arī mentoriem jābūt dažādiem – dažādu profesiju, vecuma un dzimuma. Šobrīd lielākā daļa mentoru ir sievietes, un vīriešu interese ir zema. Ceram, ka 2026. gadā šī tendence mainīsies,” norāda Lūkins.
Viņš arī uzsver paaudžu atšķirību nozīmi. Vecākas paaudzes pieredzējušas vardarbību un ņirgāšanos skolā, taču ne digitālā laikmeta izaicinājumus. Jaunāki mentori, savukārt, var labāk izprast sociālo tīklu radīto spiedienu. Tieši dažādība ļauj atrast īsto pieeju katram jaunietim.

Kā notiek sadarbība starp mentoru un jaunieti?

Mentorings ir ļoti individuāls process. Tā mērķis ir radīt vidi, kurā jaunietis jūtas pieņemts, saprasts un atbalstīts. Tā var būt kopīga kultūras pasākumu apmeklēšana, sportošana, pastaiga vai vienkārša saruna bez steigas.

“Sākumā tiek noteikti mērķi – kādi riski tiks mazināti. Vienam tas var būt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, citam – grūtības iekļauties, uzsākot mācības latviešu valodā. Tie ir ļoti atšķirīgi gadījumi, tāpēc arī mentorings katram būs citāds,” skaidro Lūkins.

Ļoti būtiski ir ņemt vērā paša jaunieša vēlmes. Mentoru piesaka izglītības iestāde, bet galīgais lēmums par sadarbību tiek pieņemts kopīgi – mentoram, jaunietim un individuālā atbalsta plāna sagatavotājam vienojoties par mērķiem, tikšanās biežumu un formu.

Lai arī izglītības iestādes ar interesi raugās uz mentoru iesaisti, jauninājumi vienmēr nāk ar piesardzību. “Mentors skolā ienāk ar savu pieredzi, redzējumu un vērtībām. Tas var raisīt skepsi, bet reizēm tieši šis ‘svaigais skatiens’ ir tas, kas jaunietim visvairāk vajadzīgs – kāds pieaugušais, kurš ierauga viņu no jauna,” iedrošina eksperts.

Kas ir projekts “Skola – kopienā”?

Projekta “Skola – kopienā” mērķis ir attīstīt integrētu skolas un kopienas sadarbību, stiprinot vecāku, izglītības iestāžu un dažādu institūciju kopīgu darbu. Tā mērķis ir mazināt sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus, vienlaikus palīdzot jauniešiem apgūt pamat- un vidējo izglītību.

Šis projekts atgādina: katrs jaunietis ir vērtīgs, un savlaicīgs atbalsts var mainīt viņa ceļu.Ja ir kāds, kurš uzklausa, atbalsta un notic, ceļš uz nākotni atkal kļūst redzams. Un reizēm tieši mentors ir tas cilvēks, kurš palīdz spert pirmo soli.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.