Lauku sētā un dārzā pirtiņa! Idejas tās ierīkošanai 0
Tradicionālā lauku sēta nav iedomājama bez pirtiņas, kur nedēļas nogalē kārtīgi nomazgāties un izsviedrēties. To vēlas iegādāties arī ļaudis, kuri dzīvo modernās privātmājās ar visām ērtībām. Ja grib ietaupīt laiku projektēšanai, materiālu, aprīkojuma un celtnieku meklēšanai un būt droši par kvalitāti, var pirkt jau gatavu, jo piedāvājums ir pietiekami plašs.
Tagad guļbūves pirtis būvē samērā lielas, tajās var uzņemt un izmitināt viesus, kā arī dzīvot vasaras mēnešos vai pat visu gadu. Pirmajā stāvā ir ģērbtuve, pirts telpa, duša, tualete un atpūtas telpa ar nelielu virtuvi, bet otrajā stāvā vai bēniņos – vairākas istabiņas. Pie pirts noder apjumta terase. Iekšpusē var iebūvēt nelielu baseinu. Lai peldētos atklātos ūdeņos, pirtiņu būvē pie ezera, upes vai dīķa, pietiekamā attālumā no krasta, neapplūstošā vietā. Labi, ja blakus aug lieli koki, kas aizsargā no vējiem un piesedz no svešiem skatieniem.
Pirtiņai izvēlas tādu vietu, lai pa logiem pavērtos skaists skats uz gleznaino ainavu. Terasi iesaka plānot rietumu pusē, lai apspīd vakara saule.
Mucveida pirtiņas
Mucveida pirtis populāras ir Somijā, bet arī Latvijā piedāvā daudzas firmas. Kompakto izmēru un nelielā svara dēļ tās var ērti pārvadāt. Pirtiņā ir malkas krāsns, pērtuve ar lāvām, iebūvēta ūdens noteka un ventilācija, elektroinstalācija ar apgaismojumu. Var iebūvēt boileri un dušu, ūdens rezervuāru, pie ieejas izveidot terasi ar jumtiņu. Ne mazāk nozīmīgs ir ekonomiskais aspekts. Iemetot kurtuvē četras pagales, 15–20 minūšu laikā gaiss uzkarst līdz +80 °C. Temperatūru pēc tam uztur, kurtuvē liekot pa vienai pagalei.
Īsākām, 2–3 m garām mucveida pirtīm ir neliela priekštelpa, kur pārģērbties, bet 4,5 m garām tā ir pietiekami plaša un var nolikt galdu, solus un pat izveidot guļvietu. Maksimālais pirtiņas garums ir 6 m, tādu var novietot nelielā zemesgabalā, piemēram, dārzkopības kooperatīvā.
Cenas ir demokrātiskas. Piemēram, 2,4 m gara mucveida pirtiņa ar visu aprīkojumu maksā ap 2800 eiro, bet 4,5 m gara ar palielu priekštelpu – ap 4800 eiro. Ja vēlas, var nopirkt arī bez aprīkojuma (tad cena būs zemāka) un izmantot par oriģinālu vasaras mājiņu.
Priekštelpas galasienā mēdz ielikt lielu panorāmas logu, kas ļauj priecāties par apkārtnes skaistumu. Lai būtu vairāk gaismas, arī ārdurvis var veidot stiklotas. Jumta segums parasti ir no bitumena šindeļiem.
Tradicionālā lauku pirtiņa
Būvinženieris Antons Jastržemskis, kurš specializējies koka ēku būvniecībā, par vienu no labākajām uzskata tradicionālo lauku pirtiņu. Tās senāk cēla nelielas, lai kurināšanai nebūtu jātērē daudz malkas, un bija domātas vienas ģimenes vajadzībām. Tādu var izgatavot vietējie amatnieki vai nopirkt senu, labi saglabājušos guļbūves pirtiņu un pārvest. Uzņēmumi piedāvā arī jaunas, gatavas būves.
Nelielu 6 m2 dēļu pirtiņu firmā “Timbero” var nopirkt par 2715 eiro, bet ar visu aprīkojumu – par 4200 eiro, papildus jāmaksā par pamatiem un transportu. Koka pirtiņa 14,8 m2 platībā, kas tapusi no 7 cm bieziem dēļiem, maksā 5035 eiro, bet 17,6 m2 liela – 6026 eiro.
Uzņēmums “Immobil Baltic” piedāvā koka pirtiņas no 4,5 cm bieziem dēļiem. Vismazākā 4,84 m2 platībā maksā 1840 eiro; 7,60 m2 liela – 2620 eiro; 10,26 m2 platībā – 3370 eiro, bet 14 m2 pirtiņu var iegādāties par 6290 eiro.
Firma “SS-Būve” izgatavo guļbūves pirtis. Frēzbaļķu pirtiņa 15 m2 platībā maksā 5730 eiro, guļbaļķu pirtiņa 20 m2 platībā – 6750 eiro, bet 21 m2 platībā – 7270 eiro.
Firma “IS” piedāvā guļbūves pirtiņas ar pilnu apdari, piegādi un montāžu (izņemot pamatus, elektroinstalāciju un ūdensapgādes ierīkošanu). Pirtiņa 12 m2 platībā maksā 4800 eiro, 14 m2 liela – 5100 eiro, 27 m2 plaša – 8000 eiro.
Piedāvājumā ir arī lielāki guļbaļķu namiņi. Piemēram, “SS-Būve” vienstāva pirtiņu 58 m2 platībā tirgo par 17 130 eiro, bet 1,5 stāvu pirtiņa 72 m2 platībā maksā 18 270 eiro. Savukārt SIA “IS” 47 m2 lielu 1,5 stāvu pirtiņu piedāvā par 11 00 eiro (ar piegādi un montāžu), bet 1,5 stāvu pirtiņu 65 m2 platībā – par 16 000 eiro.
Ja būvē pats
Būvējot pirtiņu pašu spēkiem, pērtuvē vienam cilvēkam jāparedz vismaz 2 m2 telpas. Lāvas liek divos vai trijos līmeņos atkarībā no griestu augstuma. Lāviņai jābūt tik garai, lai pieaudzis cilvēks varētu ērti apgulties, un tik augstai, lai pirtnieks strādājot nesasistu galvu. Vienā sienā ierīko lodziņu un gar to novieto soliņu. Pērtuves stūrī krauj ar malku kurināmu akmeņu krāsni, noliek metāla mucu karstajam ūdenim. Jāparedz arī lielāks trauks aukstajam ūdenim. Lai taupītu siltumu, veido nelielu, tomēr ērtu pērtuvi. Priekštelpā izvieto soliņus un apģērbu pakaramos.
Siltuma ekonomijas dēļ pirts durvīm vajadzētu būt zemām un šaurām (piemēram, 160 cm vai pat 180 cm augstām un 70–80 cm platām), arī lodziņš nav liels. Izlietotā ūdens notecei grīdā pie sienām agrāk atstāja spraugas vai dēļos izurba caurumus. Ja tā rīkojas arī tagad, jāraugās, lai netīrais ūdens nenonāktu ūdenskrātuvē un to nepiesārņotu. Labāk pirts grīdā ierīkot trapu (restīti) un ūdeni novadīt filtrācijas akā.
Pirti ieteicams būvēt no iepriekš izžāvētiem kokmateriāliem, tāpēc nozāģētos baļķus der aptuveni gadu uzglabāt. Somijā plaši izmanto t.s. mirušos kokus, kas nokaltuši uz savām saknēm, bet nav bojāti. Arī sev Antons Jastržemskis uzbūvējis melno pirtiņu no mirušā koka, tā stāv jau 20 gadu, nekādi bojājumi nav manāmi, pat krāsa nav mainījusies.
Materiālu izvēle
Pirtij, tāpat kā citām guļbūvēm, izmanto egles vai priedes baļķus – apaļkokus vai frēzētos baļķus. Var, protams, izvēlēties dārgākus materiālus – lapegli vai ciedru priedi (to nereti nepareizi dēvē par ciedru).
Tirgotāji vienmēr atgādina, ka baļķi noteikti jāapstrādā ar koksnes aizsardzības līdzekli, taču arī uz šādi apstrādātas virsmas pēc dažiem gadiem parādās melni punktiņi – pelējuma sēne. Ja regulāri neveic atkārtotu apstrādi, baļķi vai dēļi ar laiku kļūst melni un izskatās kā apdeguši. Savukārt neapstrādāts koks ar gadiem top skaisti sudrabpelēks. Sveķainajai egles vai priedes koksnei piemīt dabiskā aizsargspēja. Ja ir labi pamati, vesels jumts un nodrošināta ventilācija, koka ēkas kalpo simt gadu un ilgāk.
Antons Jastržemskis stāsta, ka lāvu ieteicams gatavot no liepas, jo tā vislabāk uzsūc mitrumu. Var izmantot arī citus lapu kokus – melnalksni, bērzu, apsi un, protams, izturīgo ozolu. Sienu apdarei izvēlas lapu koku dēļus (vismaz tur, kur cilvēks piespiežas ar muguru), bet citās vietās var likt mazāk zarainus skuju koku dēļus. Grīdai der gan lapu koku, gan skuju koku dēļi.
Pirtī visām durvīm jāveras uz āru, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri izskriet laukā. Pērtuves durvju rokturiem jābūt no koka vai cita nekarstoša materiāla, nevis no metāla.
