Foto: pexels.com

Uzņēmumi turpina ražot, bet plastmasas šķirošana “uzkrauta” uz iedzīvotāju pleciem 9

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Krievijas mērķis esot karā vājināt Ukrainas industriālo ekonomiku, lai tā vairāk līdzinātos kādai no Baltijas valstīm 161
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
Lasīt citas ziņas

 

Plastmasas jūklī cilvēki apjūk – tā iepakojumu dažādību, kurā patērētājiem būtu jāorientējas, vērtē Gints Kukainis, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” vadītājs. Jau gadiem plastmasas iepakojuma šķirošanā lielākais smagums uzkrauts iedzīvotāju pleciem, kamēr ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi tikai ražo tūkstošiem jaunu, vairākumā nepārstrādājamu polimēru savienojumu. Cik ilgi cīnīsimies tikai ar sekām?

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Polimēru mēslu kalni nekļūst mazāki pat ar attīstītu šķirošanas infrastruktūru un aktīvu sabiedrības informēšanu un izglītošanu – ne pirmo reizi nākas atzīt “ZAAO” vadītājam pēc nupat veiktā kampaņas “Gudri pakot – gudri šķirot” pētījuma sadarbībā ar biedrību “Zero Waste Latvija” un akciju sabiedrību “AJ Power Recycling”. Izvērtējot sašķirotos atkritumus, piektdaļu veidoja nepārstrādājams iepakojums.

 

Redzam divus scenārijus

“Aizvien vairāk un vairāk preču iepakošanai tiek izmantoti nepārstrādājamu plastmasu veidi, radot milzīgu jūkli un patērētāju apjukumu, ko var vai nevar mest vieglā iepakojuma konteinerā,” norāda G. Kukainis. No apmēram trīs tūkstošiem dažādu polimēru materiāliem pārstrādei der tikai neliela daļa.

“ZAAO” šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma novērojusi, ka polimēri šķirošanas procesā rada vislielākās problēmas tāpēc, ka cilvēki vēlas šķirot tieši plastmasu, nevis konkrētus polimēru veidus pārstrādei. Dažādi marķējumi ne tikai nepalīdz, bet vēl vairāk jauc prātus. Joprojām daudzi domā, ka zīme ar divām bultiņām aplītī norāda uz pārstrādājamu iepakojumu, taču tā nozīmē, ka ražotājs savā valstī ir samaksājis nodokli par šī iepakojuma savākšanu un pārstrādi.

Neko daudz nedod arī skaitļi un burti uz taras, kas apzīmē materiāla sastāvu, jo kombināciju ir daudz un tās var būt pretrunīgas, piemēram, no PET ir pārstrādājamas tikai dzērienu pudeles, ja PET izmantots mazgāšanas līdzekļa pudelei, tā nav pārstrādājama. “ZAAO” pārstāve iesaka nepētīt “šajā vājprātā” burtus un zīmes, bet iepakojuma šķirošanai ielāgot vienkāršu formulu – kaste, kanna, pudele, spainis. Tiesa gan, arī nosaukto preču grupā var gadīties nepārstrādājama plastmasa, taču lai tā paliek uzņēmuma darbinieku ziņā.

Iepakojuma marķēšanu nepieciešams vienkāršot, uz tā norādot tikai trīs veida informāciju – iesaiņojums ir vai nav pārstrādājams, vai par to jautāt operatoram, uzskata G. Gailuma, un Eiropas Savienībā labu piemēru, no kuriem pamācīties, netrūkstot.

Lai atbildība negultos galvenokārt uz iedzīvotāju pleciem, bet savu daļu uzņemtos arī ražotāji, G. Kukainis redz divus risinājumus: “Vienā nosakām, ka Latvijā preces iepakojam tikai pārstrādājamā materiālā. Otrs uzņēmumiem ir daudz pieņemamāks, jo paredz palielināt dabas resursu nodokli, ieņemtos līdzekļus mērķtiecīgi novirzot šķirošanai, uzņēmumu stimulēšanai draudzīgākam iepakojumam, kā arī sabiedrības informēšanai un izglītošanai.”

Cerība esot arī 28. janvārī apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurā liels uzsvars likts uz aprites ekonomikas pamatprincipu ieviešanu. Vēl tikai jāizstrādā reģionālie plāni, akcentējot būtiskākos risinājumus. “ZAAO” vadītājs atzīst, ka procesam jānotiek ātrāk, jo katru minūti nepārstrādājamu atkritumu apjomi palielinās.

 

Iepakotājam – cena vispirms

Kā paši ražotāji vērtē iespēju produkcijas iepakošanai izvēlēties pārstrādājamus polimēru materiālus, “Zaļā istaba” jautāja piena pārstrādātājiem: “Food Union” starptautiskās grupas dalībniekiem Rīgas piena kombinātam un “Valmieras pienam”, kā arī “Jaunpils pienotavai” un “Tukuma pienam”.

Visi kā viens atzina, ka produkcijas fasēšanai joprojām vairāk izmanto nepārstrādājamu iepakojumu, jo materiālu izvēlē būtiska ir tā cena, kas ietekmē produkta pašizmaksu. “Cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem mūsu pircējiem, kuri labāk pērk lētāku produkciju,” atzīst akciju sabiedrības “Tukuma piens” mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Uzņēmums lieto vairākus polimēra iepakojuma materiālus, tostarp arī saliktos, piemēram, plastmasas trauciņu plēves vāciņiem, kurus grūti pārstrādāt, taču pagaidām tiem neesot alternatīvas. Polistirola (PS) trauciņus pamazām aizvietojot ar polipropilēna (PP) taru, taču šo materiālu atkritumu apsaimniekotāji nepieņemot pārstrādei. PP trauciņos, kuros ir par 30% mazāk plastmasas, ar viegli atdalāmu kartona etiķeti jau 10 gadus pildot “Baltais EKO” jogurtus un krējumu, ko A. Artihovičs nosauc par videi draudzīgāku risinājumu.

Polistirola krējuma trauciņus ar polipropilēna izstrādājumu dažu mēnešu laikā nomainīs arī akciju sabiedrība “Jaunpils pienotava”, stāsta valdes loceklis Jānis Bērtulsons. Varējuši to izdarīt arī daudz agrāk, taču PS bijis lētāks. Tuvākajā pusgadā uzņēmums pārbaudīs Igaunijā ražotā siera fasēšanu pārstrādājamā iepakojumā, process nav ātrs, jo saistīts ar izmaiņām iekārtu uzstādījumos.

J. Bērtulsons spriež, ka Eiropas Savienības Zaļais kurss piespiedīs ražotājus tuvāko gadu laikā ieviest ap 80% pārstrādājamu pārtikas iepakojumu. “Darām, ko prasa Eiropas Komisijas direktīvas, bet arī patērētājam jābūt izglītotam, un atkritumu šķirošana Latvijā tikai pēdējā laikā notiek aktīvāk.”

Piena pārstrādes līderis Latvijā “Food Union” lepojas, ka PET līnijā ražotajiem “Valmieras” dzeramajiem jogurtiem pirmajiem Latvijā tika piešķirta Latvijas Zaļā punkta zīme “Zaļi pakots”, kas apliecina – šis iepakojums ir pārstrādājams. Kopš 2018. gada līdzīgā tarā tiek fasēti vairāki dzeramie jogurti. Krējuma un daļu jogurtu pildīšanai tiek izmantota PP6 polipropilēna tara, ko atļauts dedzināt.

Mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča norāda, ka šāda veida iepakojumi patērētājos rada vislielāko neizpratni, jo Latvijā nav vienotas pieejas to šķirošanai. Jau pavisam drīz – pavasara sākumā – pie pircējiem nonākšot daudz jaunu piena produktu pārstrādājamos trauciņos, no jūlija “zaļi” būs arī salmiņi “Rasēna” piena paciņās. Uzņēmuma pārstāve uzskata, ka nepārstrādājamo atkritumu kalnus vairāk ietekmē tas, kā patērētāji šķiro atkritumus, nevis ražotāju izvēle par labu videi draudzīgam iepakojumam.

 

Uzziņa

Plastmasas iepakojuma kalni aug

• Plastmasas atkritumi aiz bioloģiski noārdāmajiem un bioloģiskajiem veido nākamo lielāko daļu no nešķiroti savāktajiem atkritumiem.

• Plastmasas atkritumu daudzums nešķirotajos sadzīves atkritumos pieaudzis no 14% 2017. gadā līdz 19% 2019. gadā.

• No 2017. gadā savāktā vidējā nešķiroto atkritumu daudzuma ap 556 tūkst. tonnu apjomā polimēru atkritumi veido ap 105 tūkst. tonnu jeb 19%.

• Plastmasas atkritumu sastāvā dominē iepakojums – 62,2%, pārējās nozares sniedz daudz mazāku plastmasas atkritumu daudzumu – celtniecības un ēku nojaukšanā tie veido 6%, lauksaimniecībā – 5%, no automobiļiem – 5%, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām – 5%, mājsaimniecības sporta un atpūtas priekšmeti – 3%, citi – 14%.

SAISTĪTIE RAKSTI

• Tikai neliela daļa radīto plastmasas atkritumu tiek dalīti savākti un nodoti pārstrādei.

Avots: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Krievijas mērķis esot karā vājināt Ukrainas industriālo ekonomiku, lai tā vairāk līdzinātos kādai no Baltijas valstīm 161
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 2
FOTO. Saglabāts pat saimnieka krēsls, kas pildīts ar salmiem! Kā Viktors apvieno senu Jūrmalas vasarnīcu ar mūsdienu arhitektūru 3
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Ir jāanulē Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas tiem, kas atbalsta Krievijas agresiju,” rosina Egils Levits
VIDEO. Henriks Danusēvičs par partiju solījumiem: “80% no solītā viņi izdara pretēji!” 8
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
FOTO. Saglabāts pat saimnieka krēsls, kas pildīts ar salmiem! Kā Viktors apvieno senu Jūrmalas vasarnīcu ar mūsdienu arhitektūru 3
Kā efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā?
09:20
VIDEO. Raita Karnīte: “Viedokļi atšķiras – vai vēja parks ietekmē veselību, tāpēc pārsteidz, ka to pie mums grib izvietot uz zemes, ne jūrā…
09:13
“Manā istabā neskan vairs mūzika!” Saruna ar dzejnieku Daini Deigeli 5
20:57
FOTO. “Viņi parādīs, kas ir īstie karaliskās ģimenes locekļi”: princis Viljams un Keita Midltone dosies uz Ameriku
FOTO. Vērmanes dārzā par 78 tūkstošiem eiro atklāta atjaunotā Rīgas vecākā strūklaka 5
Līvānu novadā skolēniem arī nākamajā mācību gadā būs brīvpusdienas 4
“Lielākā daļa pat nesaprot, kā rēķinus apmaksāt!”: Čerkovskis skaidro sabiedrības izpratni par enerģētiku 100
VDD: Uzvaras pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tāpēc gatavojamies kopā ar Valsts policiju
VIDEO. Pēc pašas izraisītas smagas autoavārijas mirusi Holivudas aktrise Anna Heša
VIDEO. “Agrāk man vannasistabā dzīvoja sliekas!” Anitra Tooma pastāsta, kāpēc mājoklī vajadzētu turēt šos “mājdzīvniekus”
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Galvenie iemesli, kāpēc jauni un lietoti auto kļūst dārgāki 1
Pašmāju bēdīgi slavenajam “Memory Water” tomēr būs jāmaksā 15 000 eiro sods par cilvēku maldināšanu 70
Svētdien Latvijā tveice pastiprināsies. Līdz cik grādiem “uzkarsīs” gaiss?
VIDEO. Vai ar NATO ātrās reaģēšanas brigādi ir pietiekoši Baltijas valstu drošībai? Atbild Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Garšīgi, daudz ūdens un maz kaloriju! Kas vērtīgs kabačos?
“Ja, piemēram, nomedī grūsnu vilku māti – lielas nepatikšanas, bet, ja vilks saplēš grūsnu aitu māti, tas nav nekas…”: lauksaimnieki bažīgi par vilku uzbrukumiem
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs