Foto: pexels.com

Uzņēmumi turpina ražot, bet plastmasas šķirošana “uzkrauta” uz iedzīvotāju pleciem 9

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 2
Krimināls
Jūrmalā pazudusi māte ar mazuli. Policija lūdz palīdzību 1
Skolas direktora viedoklis par skolotāju apdāvināšanu mācību gada noslēgumā: “Sabiedrība ir morāli slima ar šīm dāvanām un pateicībām” 263
Lasīt citas ziņas

Plastmasas jūklī cilvēki apjūk – tā iepakojumu dažādību, kurā patērētājiem būtu jāorientējas, vērtē Gints Kukainis, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” vadītājs. Jau gadiem plastmasas iepakojuma šķirošanā lielākais smagums uzkrauts iedzīvotāju pleciem, kamēr ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi tikai ražo tūkstošiem jaunu, vairākumā nepārstrādājamu polimēru savienojumu. Cik ilgi cīnīsimies tikai ar sekām?

Polimēru mēslu kalni nekļūst mazāki pat ar attīstītu šķirošanas infrastruktūru un aktīvu sabiedrības informēšanu un izglītošanu – ne pirmo reizi nākas atzīt “ZAAO” vadītājam pēc nupat veiktā kampaņas “Gudri pakot – gudri šķirot” pētījuma sadarbībā ar biedrību “Zero Waste Latvija” un akciju sabiedrību “AJ Power Recycling”. Izvērtējot sašķirotos atkritumus, piektdaļu veidoja nepārstrādājams iepakojums.

Redzam divus scenārijus

CITI ŠOBRĪD LASA

“Aizvien vairāk un vairāk preču iepakošanai tiek izmantoti nepārstrādājamu plastmasu veidi, radot milzīgu jūkli un patērētāju apjukumu, ko var vai nevar mest vieglā iepakojuma konteinerā,” norāda G. Kukainis. No apmēram trīs tūkstošiem dažādu polimēru materiāliem pārstrādei der tikai neliela daļa.

“ZAAO” šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma novērojusi, ka polimēri šķirošanas procesā rada vislielākās problēmas tāpēc, ka cilvēki vēlas šķirot tieši plastmasu, nevis konkrētus polimēru veidus pārstrādei. Dažādi marķējumi ne tikai nepalīdz, bet vēl vairāk jauc prātus. Joprojām daudzi domā, ka zīme ar divām bultiņām aplītī norāda uz pārstrādājamu iepakojumu, taču tā nozīmē, ka ražotājs savā valstī ir samaksājis nodokli par šī iepakojuma savākšanu un pārstrādi.

Neko daudz nedod arī skaitļi un burti uz taras, kas apzīmē materiāla sastāvu, jo kombināciju ir daudz un tās var būt pretrunīgas, piemēram, no PET ir pārstrādājamas tikai dzērienu pudeles, ja PET izmantots mazgāšanas līdzekļa pudelei, tā nav pārstrādājama. “ZAAO” pārstāve iesaka nepētīt “šajā vājprātā” burtus un zīmes, bet iepakojuma šķirošanai ielāgot vienkāršu formulu – kaste, kanna, pudele, spainis. Tiesa gan, arī nosaukto preču grupā var gadīties nepārstrādājama plastmasa, taču lai tā paliek uzņēmuma darbinieku ziņā.

Iepakojuma marķēšanu nepieciešams vienkāršot, uz tā norādot tikai trīs veida informāciju – iesaiņojums ir vai nav pārstrādājams, vai par to jautāt operatoram, uzskata G. Gailuma, un Eiropas Savienībā labu piemēru, no kuriem pamācīties, netrūkstot.

Lai atbildība negultos galvenokārt uz iedzīvotāju pleciem, bet savu daļu uzņemtos arī ražotāji, G. Kukainis redz divus risinājumus: “Vienā nosakām, ka Latvijā preces iepakojam tikai pārstrādājamā materiālā. Otrs uzņēmumiem ir daudz pieņemamāks, jo paredz palielināt dabas resursu nodokli, ieņemtos līdzekļus mērķtiecīgi novirzot šķirošanai, uzņēmumu stimulēšanai draudzīgākam iepakojumam, kā arī sabiedrības informēšanai un izglītošanai.”

Reklāma
Reklāma

Cerība esot arī 28. janvārī apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurā liels uzsvars likts uz aprites ekonomikas pamatprincipu ieviešanu. Vēl tikai jāizstrādā reģionālie plāni, akcentējot būtiskākos risinājumus. “ZAAO” vadītājs atzīst, ka procesam jānotiek ātrāk, jo katru minūti nepārstrādājamu atkritumu apjomi palielinās.

Iepakotājam – cena vispirms

Kā paši ražotāji vērtē iespēju produkcijas iepakošanai izvēlēties pārstrādājamus polimēru materiālus, “Zaļā istaba” jautāja piena pārstrādātājiem: “Food Union” starptautiskās grupas dalībniekiem Rīgas piena kombinātam un “Valmieras pienam”, kā arī “Jaunpils pienotavai” un “Tukuma pienam”.

Visi kā viens atzina, ka produkcijas fasēšanai joprojām vairāk izmanto nepārstrādājamu iepakojumu, jo materiālu izvēlē būtiska ir tā cena, kas ietekmē produkta pašizmaksu. “Cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem mūsu pircējiem, kuri labāk pērk lētāku produkciju,” atzīst akciju sabiedrības “Tukuma piens” mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Uzņēmums lieto vairākus polimēra iepakojuma materiālus, tostarp arī saliktos, piemēram, plastmasas trauciņu plēves vāciņiem, kurus grūti pārstrādāt, taču pagaidām tiem neesot alternatīvas. Polistirola (PS) trauciņus pamazām aizvietojot ar polipropilēna (PP) taru, taču šo materiālu atkritumu apsaimniekotāji nepieņemot pārstrādei. PP trauciņos, kuros ir par 30% mazāk plastmasas, ar viegli atdalāmu kartona etiķeti jau 10 gadus pildot “Baltais EKO” jogurtus un krējumu, ko A. Artihovičs nosauc par videi draudzīgāku risinājumu.

Polistirola krējuma trauciņus ar polipropilēna izstrādājumu dažu mēnešu laikā nomainīs arī akciju sabiedrība “Jaunpils pienotava”, stāsta valdes loceklis Jānis Bērtulsons. Varējuši to izdarīt arī daudz agrāk, taču PS bijis lētāks. Tuvākajā pusgadā uzņēmums pārbaudīs Igaunijā ražotā siera fasēšanu pārstrādājamā iepakojumā, process nav ātrs, jo saistīts ar izmaiņām iekārtu uzstādījumos.

J. Bērtulsons spriež, ka Eiropas Savienības Zaļais kurss piespiedīs ražotājus tuvāko gadu laikā ieviest ap 80% pārstrādājamu pārtikas iepakojumu. “Darām, ko prasa Eiropas Komisijas direktīvas, bet arī patērētājam jābūt izglītotam, un atkritumu šķirošana Latvijā tikai pēdējā laikā notiek aktīvāk.”

Piena pārstrādes līderis Latvijā “Food Union” lepojas, ka PET līnijā ražotajiem “Valmieras” dzeramajiem jogurtiem pirmajiem Latvijā tika piešķirta Latvijas Zaļā punkta zīme “Zaļi pakots”, kas apliecina – šis iepakojums ir pārstrādājams. Kopš 2018. gada līdzīgā tarā tiek fasēti vairāki dzeramie jogurti. Krējuma un daļu jogurtu pildīšanai tiek izmantota PP6 polipropilēna tara, ko atļauts dedzināt.

Mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča norāda, ka šāda veida iepakojumi patērētājos rada vislielāko neizpratni, jo Latvijā nav vienotas pieejas to šķirošanai. Jau pavisam drīz – pavasara sākumā – pie pircējiem nonākšot daudz jaunu piena produktu pārstrādājamos trauciņos, no jūlija “zaļi” būs arī salmiņi “Rasēna” piena paciņās. Uzņēmuma pārstāve uzskata, ka nepārstrādājamo atkritumu kalnus vairāk ietekmē tas, kā patērētāji šķiro atkritumus, nevis ražotāju izvēle par labu videi draudzīgam iepakojumam.

Uzziņa

Plastmasas iepakojuma kalni aug

• Plastmasas atkritumi aiz bioloģiski noārdāmajiem un bioloģiskajiem veido nākamo lielāko daļu no nešķiroti savāktajiem atkritumiem.

• Plastmasas atkritumu daudzums nešķirotajos sadzīves atkritumos pieaudzis no 14% 2017. gadā līdz 19% 2019. gadā.

• No 2017. gadā savāktā vidējā nešķiroto atkritumu daudzuma ap 556 tūkst. tonnu apjomā polimēru atkritumi veido ap 105 tūkst. tonnu jeb 19%.

• Plastmasas atkritumu sastāvā dominē iepakojums – 62,2%, pārējās nozares sniedz daudz mazāku plastmasas atkritumu daudzumu – celtniecības un ēku nojaukšanā tie veido 6%, lauksaimniecībā – 5%, no automobiļiem – 5%, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām – 5%, mājsaimniecības sporta un atpūtas priekšmeti – 3%, citi – 14%.

• Tikai neliela daļa radīto plastmasas atkritumu tiek dalīti savākti un nodoti pārstrādei.

Avots: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.