Deģeneratīvas izmaiņas var skart arī pleca locītavas.
Deģeneratīvas izmaiņas var skart arī pleca locītavas.
Foto: Suphaksorn Thongwongboot/SHUTTERSTOCK

Pleca locītava kļuvusi sāpīga: ārsti iesaka neciest sāpes ilgāk par trim nedēļām 17

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Lasīt citas ziņas

Ja veselības traucējumu iemesls ir iekaisums, sāpes un stīvums pleca locītavā pastiprinās pēc ilgstoša nekustīguma, piemēram, naktsmiera, savukārt mehāniskas vai deģeneratīvas sāpes saistītas ar fiziskajām aktivitātēm un mazinās pēc atpūtas.

Ārsti iesaka neciest sāpes pleca locītavā ilgāk par trim nedēļām, bet gan doties pie ārsta, lai noskaidrotu, kas par lietu, un sāktu ārstēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Locītava ir viskomplicētākais un viskustīgākais kaulu savienojuma veids, kas sastāv no locītavas virsmas, somiņas un dobuma. Locītavu virsmas klāj gluds, elastīgs skrimslis, bet to forma nosaka iespējamo kustību amplitūdu. Pleca locītava šajā ziņā pārspēj citas, tā tiek uzskatīta par vienu no kustīgākajām ķermeņa locītavām.

Šīs locītavas īpatnība ir tā, ka tai ir neatbilstīgas locītavu virsmas – lāpstiņas locītavas iedobums ir apmēram četras reizes mazāks nekā augšdelma kaula galviņa. Svarīga loma locītavas funkcionālā stāvokļa nodrošināšanā ir muskuļiem, nerviem, saitēm un muskuļu cīpslām, kas apņem locītavu.

Saišu galvenā funkcija ir nodrošināt saskaņotas kaulu kustības un nostiprināt locītavas, bet cīpslu – pārnest uz kauliem muskuļu vilkmes spēkus. Adekvāta fiziskā slodze paaugstina saišu izturību, bet lokanības, stiepšanas vingrinājumi palielina to garumu, uzlabojot kustību apjomu locītavās. Turklāt jāņem vērā, ka viena saite nodrošina plecu locītavā plašas kustības. Strauji veicot pārāk plašas kustības vai pārmērīgi noslogojot pleca locītavas, var rasties saišu traumas.

Uzmanību – rotatorā manšete

Cīpslu un muskuļu sistēmu, kas ieskauj plecu, veido četras cīpslas, kuras apļveidā stiprinās pie augšdelma galviņas, veidojot tā saukto rotatoro manšeti, kuras uzdevums ir stabilizēt pleca locītavu, noturot kaulus vienu attiecībā pret otru pareizā pozīcijā.

Rotatorā manšete ļauj celt un kustināt roku visos virzienos un plaknēs. Ja radies iekaisums, traumas vai deģeneratīvu procesu izraisīti bojājumi, pleca locītava kļūst sāpīga, nespēcīga.

Rotatorās manšetes plīsumi biežāk vērojami vīriešiem pēc piecdesmit gadu vecuma, kad novecojot cīpslas izdilst un pārtrūkst, to veicina arī smags fizisks darbs vai intensīva sportošana. Jauni aktīvi cilvēki, kuri nodarbojas ar sporta veidiem, kur kustības tiek veiktas ar augšup paceltām rokām, piemēram, peldēšana, volejbols, svarcelšana, var bojāt bicepsa garās galviņas cīpslu, kura var iekaist vai pat ieplīst.

Plīstot cīpslai, rodas sāpes, kuras jūtamas arī miera stāvoklī, naktīs.

Pakāpeniski rodas kustību ierobežojumi, roku nav iespējams pacelt pārāk augstu, piemēram, virs galvas. Nokrītot vai strauji paraujot pleca locītavu, var plīst cīpsla, ar kuru muskuļi piestiprināti pie kaula, un tie vairs nespēj veikt savas funkcijas Tādā gadījumā paralēli sāpēm roka vairs nedarbojas kā nākas, tā kļūst vāja, bet kustības – neveiklas.

Nereti pacienti nevis vēršas pie ārsta, bet cenšas slēpt savas veselības problēmas, piemēram, ceļot roku, izmantot muguras muskulatūru.

Taču, ilgstoši sadzīvojot ar kustību traucējumiem, izmaiņas pleca locītavā var kļūt neatgriezeniskas.

“Ja kāda no cīpslām ir atrauta, to var piešūt, un roka spēs pilnvērtīgi darboties. Taču jau pēc sešiem mēnešiem muskulī ieaug rētaudi, taukaudi, tādēļ operācijas laikā cīpslu vairs nav iespējams savilkt līdz tai vietai, kur tā bijusi piestiprināta,” skaidro traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks.

Lai novērtētu bojājumu, pacientam vispirms jāveic rentgena izmeklējums vienam, bet pēc traumas – abiem pleciem, nereti papildus nepieciešami arī ultrasonogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumi pleca locītavai. Mūsdienās šādos gadījumos tiek veiktas saudzējošas, endoskopiskas operācijas, piemēram, artroskopija. Ādā tiek veikti dažus milimetrus plati griezieni, caur kuriem pleca locītavā ievada miniatūru kameru un smalkus instrumentus, ar kuru palīdzību cīpsla tiek piestiprināta savā vietā.

Reklāma
Reklāma

Vecums jau plecos

Pleca locītavas bieži vien skar arī deģeneratīvas izmaiņas, piemēram, uz kāda no kauliem veidojas sabiezējums, kura dēļ sašaurinās locītavas sprauga.

Tādos gadījumos sāpes pastiprinās naktīs, jo dienā, kad cilvēks stāv vai sēž, gravitācijas spēks velk roku uz leju un attālums starp lāpstiņas locītavas iedobumu un augšdelma kaula galviņu palielinās.

Ja rokai ir samazināts muskuļu spēks, bet locītavai ierobežots kustību apjoms, pacients to sāk saudzēt, vairāk izmantojot otru, veselo roku. Traumatologs ortopēds uzsver, ka ārstēšana jāsāk pēc iespējas agrāk, kamēr slimības skartā locītava nav kļuvusi stīva. Vispirms ar medikamentiem vai injekcijām jānoņem sāpes, bet pēc tam jāķeras pie ārstnieciskās vingrošanas fizioterapeita vadībā. Reizēm kaula sabiezējumi jānoņem, veicot locītavas artroskopiju.

Dažreiz starp kauliem tiek saspiestas locītavas mīkstās struktūras, piemēram, cīpslas, saites, kuras iekaist, kļūst biezākas, tām vairs nepietiek vietas, parādās sāpes.

Ja pleca locītavā attīstās artroze, nodilušo kaulu un skrimšļu sīkās daļiņas var nogulsnēties locītavas apakšējā daļā, veidojot osteofītus jeb “ragus”, arī rotatoru manšetes cīpslā var izgulsnēties kalcija kristāli, izraisot apkārtējo cīpslas audu iekaisumu. Šie veidojumi spiež un rīvē apakšējo cīpslu, radot iekaisumu un sāpes.

Ja sāpju iemesls ir cīpslas iekaisums, operācija nav nepieciešama, būs jālieto ārsta ieteiktie medikamenti, jāveic fizikālās procedūras iekaisuma un tūskas mazināšanai. Ārstniecisko vingrošanu sāk brīdī, kad sāpes mazinājušās.

Kā izmeklē pleca locītavu

* Ar rentgenogrāfijas palīdzību ārsts novērtē kaulu stāvokli, kaulu attiecības un locītavu spraugas. Tāpat šādi var izslēgt kalcināciju ar tendinītu vai bursītu (cīpslu vai gļotsomiņas iekaisums, ko izraisa kalcināti).

* Ultrasonogrāfijā izvērtē mīksto audu, piemēram, saišu vai cīpslu, bojājumu plecā.

* Datortomogrāfiju pleca locītavai veic sarežģītu lūzumu padziļinātākai diagnosticēšanai un terapijas koriģēšanai.

* Magnētisko rezonansi veic, lai izvērtētu ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību un dziļāk izpētītu bojātās struktūras stāvokli.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.