Skaistumam un veselībai - āboli!

Uzlabo dzelzs daudzumus, samazina diabēta risku jeb Kāpēc rudenī katru dienu jāapēd viens ābolos? 1

Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

Kad pienācis ābolu laiks, vienu ēdienreizi dienā būtu labi rezervēt āboliem. Vietējiem, protams, un ķīmiski neapstrādātiem. Ja nu ēdienreize nesanāk, vismaz vienu ābolu dienā gan apēdiet – ne velti ir teiciens, ka viens ābols dienā spēj pasargāt no ārstu apmeklējuma. Turklāt vēlams to apēst visu – pāri lai paliek tikai kātiņš, jo vērtīgo vielu ir gana daudz ne tikai ābola mīkstumā, bet arī mizā un sēkliņās.

Kas ābolos vērtīgs

Āboli satur šķiedrvielas, pektīnus, folijskābi, dzelzi, kāliju, magniju, kalciju, fosforu, nātriju, hlorogēnskābi, antioksidantus kvercetīnu, katehīnus un daudzas citas vērtīgas vielas. C vitamīna vairāk ir zaļas krāsas ābolos – visbagātākie ar to ir ‘Antonovkas’ šķirnes āboli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tie uzlabo gremošanas sistēmas darbību un zarnu trakta mikrofloru, veicina žults izdalīšanos, mazina tūsku un iekaisumus, tiem ir urīndzenoša iedarbība. Āboli novērš urīnskābes uzkrāšanos organismā, sekmē tā attīrīšanos no kaitīgajiem vielmaiņas produktiem, tajos ir fitoncīdi – bioloģiski aktīvas vielas, kas nomāc nelabvēlīgo baktēriju vairošanos, tāpēc ābolus ieteicams lietot gan kā profilaktisku, gan kā ārstniecisku līdzekli dažādu slimību gadījumos. Ābolos esošie pektīni absorbē slikto holesterīnu, kas tieši ietekmē aterosklerozes veidošanos.

No tautas medicīnas ieteikumu un recepšu pūra

Foto: SHUTTERSTOCK

• Āboli satur daudz dzelzs, tāpēc tie jāēd pie mazasinības – dienā jāapēd 0,5 kg ābolu.

• Agrāk pie dzelzs trūkuma organismā, arī pie tuberkulozes, ieteica skābā ābolā uz nakti iespraust 5–10 īstas dzelzs naglas, no rīta tās izņemt un ābolu apēst.

Vai arī ābolu pārgriezt ar tērauda nazi. Griezuma vieta iekrāsosies brūngana, jo ķīmiskā reakcijā ar ābolskābi veidojas dzelzs sāls – dabīga viela asins sastāva normalizēšanai. Īpaši šādus ābolus ieteicams ēst pēc infekcijas slimībām.

• Āboli ir labs līdzeklis cīņā ar lieko svaru, jo satur daudz šķiedrvielu un ūdeni, kas ātri rada sāta sajūtu. Turklāt āboli mazina tauku uzkrāšanos organismā, tiem piemīt urīndzenošs efekts, tāpēc tiem, kuri grib samazināt savu svaru, ieteicamas ābolu atslodzes dienas – tajās jāapēd 1,5–2 kg ābolu.

• Ēstgribas rosināšanai pusstundu pirms ēdienreizes ieteicams apēst ābolu – tas veicina kuņģa sulas izdalīšanos.

• Āboli un to sula palīdzēt uzturēt sirds veselību, jo satur šķīstošās šķiedrvielas, kuras pazemina sliktā holesterīna līmeni asinīs.

Reklāma
Reklāma

• Āboli samazina II tipa diabēta risku. Kāda apjomīga pētījuma rezultāts liecina – apēdot vienu ābolu dienā, II tipa diabēta risks samazinājās par 28 procentiem.

• Ja gribas aizkavēt novecošanos, uzturēt skaidru domāšanu, ēdiet ābolus! Ābolu sula var palīdzēt saglabāt acetilholīnu – neirotransmiteru, kas līdz ar vecumu var samazināties. Zems acetilholīna līmenis saistīts ar Alcheimera slimības attīstību.

• Āboli satur nomierinošs vielas, tāpēc, ja gadās uzvilkties, jūtaties saērcināts, lūkojiet pēc ābola.

• Āboli un to sula ir efektīvs plaušu slimību ārstēšanas līdzeklis. Regulāri ēdot ābolus, labāk strādā plaušas, samazinās risks saslimt ar astmu. Izdzerot 0,5 l ābolu sulas dienā, uzlabosies elpošanas orgānu darbība. Ēst ābolus, dzert to sulu ieteicams tiem, kas bieži slimo ar bronhītu, arī smēķētājiem. Oficiālā medicīna to skaidro ar faktu, ka ābolos ir daudz antioksidantu, kas aizsargā plaušas no tabakas dūmu kaitīgās iedarbības un citiem gaisā esošajiem kaitīgajiem piemaisījumiem.

• Pie sirds išēmiskās slimības, aterosklerozes, hipertonijas profilaksei dienā ieteicams apēst divus antonovkas ābolus.

• Viegla vai vidējas pakāpes hroniska resnās zarnas iekaisuma jeb kolīta gadījumā ieteicams ēst saldo šķirņu ābolus: 1,5– 2 kg ābolu sarīvē putriņā un apēd 5–6 reizēs.

• Pie kolīta, gastrīta, urīnceļu diskinēzijas ar pazeminātu kuņģa skābes daudzumu jālieto saldskābi āboli: mēnesi katru dienu no rīta brokastīs jāēd putriņā sarīvēti āboli. Pēc tam 4–5 stundas neko nedrīkst ēst un dzert. Tas jāievēro, lai vēderā neveidotos gāzes, kas tikai saasinās slimību procesu.

• Ja ir gastrīts, no rīta tukšā dūšā apēd divus zaļus nomizotus un sarīvētus ābolus. Pēc tam 4–5 stundas neko neēd un nedzer. Atveseļošanās nolūkā tā rīkojas mēnesi. Otrajā mēnesī šādas brokastis ietur 2–3 reizes nedēļā, trešajā mēnesī – reizi nedēļā.

• Āboli mazina risku saslimt ar vēzi – par to gādā ābolu mizā esošais antioksidants kvercetīns.

• Ieteicams ēst ābolus kaulu veselībai – tajos esošie antioksidanti un pretiekaisuma savienojumi palīdz palielināt kaulu blīvumu.

• Ābolos ir vielas, kas saskarē ar C vit­amīnu veicina locītavu un locītavu saišu stiprību.

• Ja iekaisis kakls, vienādās devās samaisa rīvētu ābolu, rīvētu sīpolu un medu. Lieto pa 2–3 tējkarotēm 2–3 reizes dienā.

• Āboli var pasargāt no kuņģa bojājumiem, kādi var rasties nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas rezultātā.

• ]a, ēdot svaigus ābolus, pūšas vēders vai tiek kairināts kuņģis, var izlīdzēties ar ābolu uzlējuma lietošanu: 3–5 nemizotus ābolus (atkarībā no lieluma) sagriež gabaliņos, aplej ar 1 litru verdoša ūdens, pavāra 10–15 minūtes. Ļauj 4 stundas ievilkties, nokāš. Izdzer dienas laikā.

• Pie apdegumiem, apsaldējumiem, ādas un vēnu iekaisumiem liek rīvēta ābola apliekamos – tie mazina iekaisuma procesu un veicina dzīšanu.

• Pie lielas garīgās slodzes ieteicams lietot ābolu sulu, jo tajā esošās organiskās skābes kavē skābo vielmaiņas produktu uzkrāšanos asinīs un audu šķidrumā, kuri garīgās pārpūles dēļ tiek izmesti smadzenēs.

• Ābolos esošās skābes palīdz sagremot taukus un olbaltumvielas. Tāpēc cepešus bieži vien gatavo ar āboliem.

• Nierakmeņu izvadīšanai, kā urīnu un žulti dzenošs līdzeklis jādzer ābolu sula.

• Pret pārragojušos papēžu ādu zaļu skābo ābolu un ķiploku sagriež daiviņās un pamīšus ar tām ierīvē problemātiskās vietas. Tā jārīkojas vairākas reizes dienā vismaz pāris nedēļu. Toties pūliņi būs tā vērti – āda kļūs patīkami mīksta.

• Ābolus ļoti ieteicams ēst grūtniecēm, jo tie palīdz normalizēt gremošanu, piesātina mātes un bērna ķermeni ar nepieciešamajām vielām, veicina pareizu augļa attīstību, novērš anēmiju, stiprina kaulus, matus un nagus, nomierina nervu sistēmu. Āboli sievietēm noteikti jāēd arī laktācijas laikā. Pietiek apēst 2 svaigus vai ceptus ābolus dienā.

• Āboli ir pirmie augļi, ar kuriem, sākot no 6 mēnešu vecuma, sāk piebarot zīdaiņus.

• Ja ir taukaina sejas āda, palielu ābolu sagriež un vāra pienā, līdz izveidojas putriņa. Masu uzklāj uz sejas un patur 15 minūtes. Noskalo ar aukstu ūdeni.

• Pie stostīšanās dzer ābolu mizas un melisas tēju: 2–3 ēdamkarotes žāvētu ābolu mizu un šķipsnu melisas aplej ar 0,5 l ūdens, uzkarsē līdz viršanai, uz lēnas uguns pavāra 5–7 minūtes, ļauj 15 minūtes ievilkties. Gatavo tēju sadala divām devām, dzer siltu vakarā. Tēja uzlabo miegu, regulē nervu sistēmu – cilvēks kļūst mierīgāks, līdzsvarotāks, līdz ar to mazinās stostīšanās. No rīta šīs kaites nomocītajiem ieteicams dzert maura retēja novārījumu pienā. Piena vietā var lietot vīnogu sulu: 2 šķipsnas maura retēja aplej ar 0,5 l piena vai sulas, uz lēnas uguns pavāra 5–7 minūtes. Ļauj ievilkties 15 minūtes, tad izkāš. Novārījumu sadala divām devām. Vēlamā rezultāta sasniegšanai abi novārījumi jālieto katru dienu 2 nedēļas, tad jāievēro nedēļu ilgs pārtraukums. Ja nepieciešams, kursu atkārto.

Cepti āboli

Foto: SHUTTERSTOCK

• Ja sausa sejas āda, izcep ābolu un samīca. Pievieno olas dzeltenumu, saldo krējumu, biezpienu un rūpīgi samaisa. Uzklāj uz sejas un patur 15 minūtes. Noskalo ar remdenu kumelīšu tēju.

• Ceptos ābolos esošās vielas bērniem un pusaudžiem veicina skeleta kaulu augšanu, vecākiem cilvēkiem stiprina kaulus un aizkavē osteoporozes veidošanos, kā arī stiprina zobus, uztur veselas smaganas un palīdz saglabāt redzes asumu.

• Lai ātrāk savilktos pēcoperāju šuves, sadzītu brūces un apdegumi, jāēd cepti āboli.

• Pie saaukstēšanās tās simptomu atvieglošanai, lai veicinātu atklepošanos, ēd ceptu ābolu, kas sajaukts ar citrona sulu un medu.

• Cukura diabēta gadījumā ceptus ābolus var ēst kā veselīgu našķi.

• Cepti āboli pasargā no aterosklerozes, hipertonijas un citām sirds-asinsvadu slimībām, aizkavē trombu veidošanos, uzlabo vielmaiņu, veicina liekā svara zaudēšanu, attīra organismu, stiprina imunitāti, palīdz atgūt veselību pēc slimošanas.

• Lai mazinātu iespēju veidoties akmeņiem urīnpūslī, žultspūslī, nierēs, ieteicams ēst ceptus ābolus, jo tie no organisma izvada skābeņskābi.

• Pie stresa, bezmiega palīdz cepti āboli.

Ābeļu lapas

Foto: SHUTTERSTOCK

Ābeļu lapas ieteicams vākt agrā pavasarī pirms ziedēšanas vai vēlā rudenī pēc ābolu novākšanas. Tās satur C vitamīnu, cinku, varu, dzelzi, fosforu, molibdēnu, alumīniju, tanīnus, saponīnus, fitoncīdus, flavonoīdus, miecvielas. Ieteicams vākt ne pārāk vecas un ne pārāk jaunas lapas. Lapas izkaltē vai fermentē.

Fermentēšana: ābeles lapas dažas stundas vītina istabas temperatūrā, tad ieliek māla vai emaljētā traukā, sa­stampā, traukam uzliek vāku un uz 8–12 stundām noliek ap 30 °C temperatūrā: uz plīts malas, cepeškrāsnī. Kad lapas kļuvušas tumšas un ieguvušas specifisku aromātu, tās izklāj plānā kārtiņā un izžāvē. Kaltētās lapas izmanto tīras ābeļu lapu tējas pagatavošanai, bet fermentētās jebkura zāļu tējas maisījuma garšas uzlabošanai, jo tās neizmaina tā dziedniecisko iedarbību.

Ābeļu lapu tēja ziemā palīdz atjaunot vitamīnu, mikroelementu un citu bioloģiski aktīvo vielu trūkumu. To dzer pie plaušu infekcijām, saaukstēšanās slimībām (īpaši bērniem), ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un klepus, spēku atjaunošanai, depresijas mazināšanai, nieru un aknu darbības uzlabošanai, liekā šķidruma izvadīšanai, nierakmeņu šķīdināšanai, asins sastāva atjaunošanai.

• Pie bronhīta, saaukstēšanās, aizsmakuma, klepus kā gļotādu mīkstinošu, krēpu izdalīšanos veicinošu, mikrobus iznīcinošu, sviedrējošu līdzekli dzer ābeļu lapu tēju: ēdamkaroti kaltētu sasmalcinātu lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 30 minūtes ievilkties. Dzer 4–5 reizes dienā pa 1/3 glāzes.

• Pie mazasinības ēdamkaroti kaltētu sasmalcinātu ābeļu lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj stundu ievilkties. Izkāš. Dzer, saldinātu ar medu, 1,5 stundas pirms ēšanas – pa glāzei 3 reizes dienā.

• Ja moka bezmiegs, pirms gulētiešanas izdzer krūzīti ābeļu lapu tējas.

• Tuvredzības gadījumā 50 g sasmalcinātu ābeļu lapu sajauc ar 50 g mežrozīšu paaugļu un tējkaroti kaltētu mārrutku. Maisījumu aplej ar 0,5 l degvīna, nedēļu notur tumšā vietā. Lieto pa ēdamkarotei no rīta un vakarā pirms gulētiešanas. Kurss – 2 mēneši.

• Pie kuņģa un zarnu iekaisumiem, kolīta, kaitīgā holesterīna samazināšanai, aknu veselības uzlabošanai, gremošanas uzlabošanai: 3 ēdamkarotes sasmalcinātu ābeļu lapu aplej ar glāzi ūdens, uz lēnas uguns pavāra 15 minūtes. Atdzesē, izkāš. Lieto pa 2–3 ēdamkarotēm 4–5 reizes dienā pirms ēšanas.

• Pret pinnēm, pūtītēm seju mazgā ar ābeļu lapu novārījumu.

• Pie ādas kairinājumiem, brūcēm, lai tās ātrāk sadzītu, liek ābeļu lapu novārījuma kompreses.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.