Psihiatrs: Depresijai ne vienmēr ir taustāms cēlonis 0
Ja trauksme, slikta pašsajūta, miega traucējumi, depresija sāk traucēt mūsu ikdienu, tas liecina, ka laiks vērsties pie psihiatra – tā TV24 raidījumā “Ārsts atbild” stāsta Skrides Sirds klīnikas psihiatrs Artūrs Blekte.
Apmeklēt psihiatru mūsdienās ir normāla lieta, nav padomju laiki, kad psihiatra kabinets nozīmēja nopietnas problēmas, sabiedrības nesapratni vai pat nosodījumu. Mūsdienu steidzīgajā ikdienas ritmā daudzi sūdzas par trauksmi, garastāvokļa maiņām un nereti paši sev uzstāda kādu diagnozi. Jautāts, kā saprast, ka nepieciešama psihiatra palīdzība, Blekte atbild: “Jāsaprot, ka, runājot par depresiju, mēs runājam par bioķīmiskām izmaiņām smadzenēs. Līdz ar to depresijai ne vienmēr ir taustāms cēlonis, ka mēs varam pateikt: ar tevi dzīvē notika tas, tāpēc tev ir depresija,” tā psihiatrs. Viņš arī zina teikt, ka problēmas līdzcilvēku uzvedībā visbiežāk un ātrāk pamana tuvinieki. “Klasiski tās ir mātes, bet tas var būt arī jebkurš cits cilvēks, kurš pietiekami labi pazīst to, kuram ir depresija.” Uz jautājumu, vai depresija ir biežākais pašnāvību iemesls, ārsts atbild noraidoši. “Pēdējie statistikas dati liecina, ka 65 procentiem cilvēku, kas dzīvi beiguši pašnāvībā, ir bijuši garastāvokļa traucējumi, bet pēc matemātikas tas nozīmē, ka ir vēl 35 procenti, kuriem tā nebija. Tie bijuši citi iemesli. Un pašnāvība ir viena no grūtākajām tēmām psihiatrijā.”
