VIDEO. Unikāli kadri! Polijas zinātnieki nejauši nofilmējuši vilku uzbrukumu Eiropas bizoniem 0
Polijas Zinātņu akadēmijas ekoloģe Robina Vijnandsa, pārskatot savam promocijas darbam nepieciešamos video materiālus, pamanījusi kaut ko patiesi unikālu un dabas pētnieku aprindās neredzētu.
Kamera, kas uzstādīta Belovežas gāršā Polijas austrumos, ir fiksējusi vilku uzbrukumu Eiropas sumbru ganāmpulkam. Šis videoieraksts tapis 2025. gada septembrī un ir detalizēti aprakstīts zinātniskajā žurnālā “Ecology and Evolution”.
Kadros redzams, kā pieci vilki iesoļo kameras redzeslokā, un trīs sumbru mātītes metas tos vajāt, taču šajā procesā nejauši atstāj neaizsargātu jaundzimušu teļu. Vilki tūlīt pat izmanto izdevību, uzbrūk mazulim, iekožas tam kaklā un mēģina aizvilkt prom, taču divas sumbru mātītes steidzas palīgā un metas virsū plēsējiem. Lai gan vilki mēģina satvert teļu vēl otro reizi, šajā brīdī viss sumbru ganāmpulks jau pilnībā aplenc mazuli, liekot vilkiem no sava nodoma atteikties un atkāpties.
Kā izdevumam “Popular Science” atklājusi pētījuma līdzautore Vijnandsa, kura ikdienā Belovežas gāršā pārrauga lielo zīdītāju uzvedību un aktivitāti, šis notikums fiksēts tīras nejaušības dēļ, kas to padara vēl īpašāku. Fiksētie kadri pētniekus ir gan pamatīgi aizrāvuši, gan pārsteiguši, raisot virkni jautājumu par to, kāpēc vilki vispār izvēlējušies tik sarežģītu un bīstamu medījumu kā Eiropas sumbrs, kā arī – cik bieži šādi medību mēģinājumi dabā reāli notiek un cik daudzi no tiem ir sekmīgi.
Zinātniskās literatūras izpēte liecina, ka vēsturisku ziņojumu par vilku uzbrukumiem sumbriem ir samērā daudz, tomēr pēdējā laikā šādi mēģinājumi dokumentēti ārkārtīgi reti, un līdz šim nebija neviena fiksēta video vai foto pierādījuma tam, ka vilks tiešām fiziski satvertu sumbru.
Šis gadījums aktualizē arī svarīgus jautājumus par Eiropas sumbru reintrodukciju un aizsardzību. Šī suga medību dēļ savvaļā tika pilnībā iznīcināta līdz 1919. gadam, taču 20. gadsimta 50. gadu sākumā to veiksmīgi sāka atgriezt Polijas mežos. Mūsdienās savvaļā dzīvo jau aptuveni 6200 Eiropas sumbru, kurus bieži dēvē par “meža karaļiem” un parasti uzskata par dzīvniekiem, kuriem dabā nav dabisko ienaidnieku.
Vijnandsa norāda, ka patlaban lielākajā daļā sumbru atgriešanas iniciatīvu biotopu piemērotības analīzēs netiek iekļauti plēsēju klātbūtnes vai medību riski, taču jaunie dati liecina, ka tas būtu jādara, jo plēsēji var potenciāli ietekmēt mazas, tikko atjaunotas populācijas.
Vienlaikus zinātniece mierina, ka pat tad, ja šādi uzbrukumi notiek biežāk nekā līdz šim domāts, straujš sumbru populācijas kritums netiek prognozēts, jo plēsējiem mežos joprojām ir pieejams daudz vienkāršāks un vieglāk sasniedzams medījums.
